2007. gada 29. augustā, plkst. 11.00 Reval Hotel Latvija zālē Sigma 2 notiks Latvijas Diabēta asociācijas un Latvijas Endokrinologu asociācijas rīkota preses konference saistībā ar jauna izdevuma – “2.tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas” iznākšanu. Preses konferencē informāciju sniegs Latvijas Endokrinologu asociācijas prezidents, profesors Valdis Pīrāgs, Latvijas Diabēta asociācijas prezidents, endokrinologs Ingvars Rasa un Valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane. 2007. gada 29.augustā plkst.16.00 Reval Hotel Latvija Omega zālē notiks arī Vadlīniju iznākšanai veltīta zinātniskā konference.
Latvijā vadlīnijas par 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi un ārstēšanu izdotas atkārtoti. Pirmo reizi Latvijas Diabēta asociācija un Latvijas Endokrinologu asociācija tās izstrādāja 2000. gadā. Jaunu klīnisko Vadlīniju jeb vienotu, jaunākajos klīniskajos pētījumos pamatotu cukura diabēta pacientu aprūpes un ārstēšanas principu nepieciešamību noteica šīs slimības straujā un plašā izplatība Latvijā un pasaulē, cukura diabēta pacientu ārstēšanas ievērojamās izmaksas, kā arī nepieciešamība uzlabot viņu aprūpi (skat. pievienoto informāciju). Vadlīnijas ietver visus būtiskākos 2. tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un aprūpes aspektus. Tās paredzētas endokrinologiem, ģimenes ārstiem, citu specialitāšu ārstiem, medicīnas māsām, podologiem (pēdu aprūpes speciālistiem) un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti cukura diabēta pacientu ārstēšanā. Vadlīnijas ir arī iespēja uzlabot 54 000 Latvijas cukura diabēta pacientu aprūpi un ārstēšanu.
Dr. Ingvars Rasa: „ Jaunās vadlīnijas atspoguļo tās būtiskās pārmaiņas, kas pēdējos 7 gados notikušas Latvijas sabiedrībā, ietekmējot ārstu, medicīnas māsu, citu veselības aprūpes profesionāļu un arī cukura diabēta pacientu izpratni par diabēta pacientu ārstēšanu, aprūpi, tās būtiskākajiem mērķiem un uzdevumiem.”
Vadlīniju autori ir: endokrinologi prof. Valdis Pīrāgs, Dr. Ingvars Rasa, prof. Aivars Lejnieks, Dr. Iveta Dzīvīte, Dr. Una Gailiša, Dr. Inese Pavliņa, Dr. Andra Valtere, diētas ārste Areta Lurie un Latvijas Diabēta asociācijas Valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Prof. Valdis Pīrāgs: „Klīnisko Vadlīniju autoru kolektīvs cer, ka jaunās Vadlīnijas kļūs par šīs izplatītās un smagās slimības mūsdienīgas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas pamatu Latvijā un sekmēs diabēta savlaicīgāku diagnostiku, kā arī diabēta pacientu aprūpes un ārstēšanas uzlabošanos.”
Vadlīniju iznākšanu pozitīvi novērtējušas valsts un starptautiskās institūcijas. Vadlīniju priekšvārdu rakstījusi Pasaules Veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne. Savu atbalstu vadlīniju izstrādei paudusi Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, bet Vadlīniju iznākšanai veltīto zinātnisko konferenci solījies apmeklēt Veselības ministrijas Valsts sekretārs Armands Ploriņš.
Ingvars Rasa Valdis Pīrāgs
Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdis
Kontaktinformācija:
Dr. Ingvars Rasa (tālr.: 29238563, fakss: 67042508, e-pasts irasa@dr.lv),
Gunta Freimane (tālr.:29409313, e-pasts latvdiab@latnet.lv )
Papildinformācija par cukura diabētu
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna vai arī organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot. Pasaulē ir ap 246 miljoniem diabēta pacientu, Latvijā – ap 54 000 diabēta pacientu, no kuriem apmēram 15 000 ārstējas ar insulīna injekciju palīdzību. Diabēta pacientu skaits visā pasaulē un arī Latvijā strauji palielinās. Diabēts ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis. Pasaulē katras 10 sekundes no diabēta mirst 1 cilvēks, bet katru gadu no cukura diabēta nomirst 4 miljoni cilvēku.
Cukura diabēta izplatība Pasaulē un Latvijā. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā ļoti strauji pieaug. Eiropā cukura diabēta izplatība sasniedz 7,5%. Starptautiskās Diabēta federācijas (IDF) izdarītie aprēķini par Latviju liecina, ka ar cukura diabētu mūsu valstī varētu slimot 9,9 % pieaugušo iedzīvotāju, cukura diabēta diagnoze Latvijā noteikta tikai 2,4% iedzīvotāju. Turklāt ne visiem pacientiem cukura diabētu tiek diagnosticē savlaicīgi. 2007. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 53 997 cukura diabēta pacienti.
Cukura diabēta ārstēšanas izmaksas. Cukura diabēta un tā komplikāciju ārstēšana prasa ievērojamus veselības aprūpes līdzekļus. Eiropas Savienības valstīs viena cukura diabēta pacienta ārstēšanas vidējās izmaksas ir par 66% lielākas nekā pacientiem bez cukura diabēta.
Cukura diabēta pacientu aprūpes rādītāji Latvijā. Latvijā cukura diabēta pacientu ārstēšanai un aprūpei ir pieejami tādi paši līdzekļi, kā citās Eiropas Savienības valstīs. 2004. gadā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, t.sk. Latvijā, tika veikts DEPACpētījums. Saskaņā ar tā rezultātiem, Latvijas cukura diabēta pacientiem, salīdzinājumā ar pārējo 2004. gadā Eiropas Savienībā uzņemto jauno dalībvalstu diabēta pacientiem, bija augstākais glikozētā hemoglobīna vidējais rādītājs (9,0%). Šis sliktais rādītājs liecina par nepietiekamu diabēta kompensāciju, tātad – par neadekvātu diabēta pacientu aprūpi, un tam ir būtiska saistība ar cukura diabēta pacienta dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Latvijā nepieciešams uzlabot cukura diabēta pacientu ārstēšanu un aprūpi, lai Latvijas diabēta pacientu dzīves ilgums un kvalitāte neatšķirtos no citām Eiropas Savienības valstīm. Ar cukura diabētu saistīto problēmu risināšanai jāizstrādā un jāpieņem diabēta politikas pamatnostādnes. Politikas dokumenti diabēta ierobežošanai pieņemti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, un par to izstrādes nepieciešamību Latvijas pārstāvjiem vairākkārt norādīts starptautiskos Eiropas Savienības institūciju rīkotos forumos.