Ļoti tuvi un saistīti jēdzieni ir “veselīgs dzīvesveids” un “fiziskā slodze”, jo fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas, lai mūsu ķermenis un organisms būtu veseli, tomēr ne visi sporta veidi un sportiskās aktivitātes ir piemērotas ikvienam cilvēkam un viņa veselības stāvoklim. Kādi ieteikumi būtu jāievēro, pirms izvēlēties un uzsākt savu fizisko aktivitāšu programmu?

Fiziskie vingrojumi ir ļoti veselīgi, tie palīdz atbrīvoties no liekā svara, stiprina muskuļus, palielina slodzes izturību, uzlabo asinsriti, paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu (“labā” holesterīna) līmeni asinīs, normalizē asinsspiedienu, mazina spriedzi un uzlabo pašsajūtu. Jebkuras fiziskās nodarbības uzskatāmas par aerobiskām, kur enerģijas ražošanai tiek patērēts skābeklis, stimulēta sirds-asinsvadu sistēmas darbība un dedzināti tauki. Ar aerobiskiem vingrojumiem var nodarboties vairākums cilvēku, izvēloties piemērotu intensitāti. Izstrādājiet savu sportošanas programmu, vadoties pēc šādiem ieteikumiem.

  1. Izvēlieties sportošanas veidu, kas jums ir tīkams, parocīgs un pa spēkam, piemēram, pastaigas, riteņbraukšana, lēns skrējiens, peldēšana, aerobika, vai arī dodiet priekšroku nodarbībām trenažieru zālē.
  2. Sākot sportot, pirmās nedēļas darbojieties 15-20 minūtes, tad vairāku nedēļu vai pat mēnešu laikā palieliniet intensitāti un nodarbību ilgumu.
  3. Ik reizi atvēliet 5-10 minūtes, lai iesildītos un atdzesētos. Šajā laikā izstaipiet galvenos muskuļus, dziļi elpojiet un mazliet pavingrojiet.
  4. Sportojiet regulāri vismaz trīs reizes nedēļā.
  5. Mērenas intensitātes vingrojumu laikā sirdsdarbības ātrumam jābūt 50-70% no jūsu maksimālā sirdsdarbības ātruma, bet intensīvos treniņos – aptuveni 70-90%, ja tas jums ir pa spēkam.

Pirms nodarbības izmēriet savu pulsu miera stāvoklī, skaitot to 10 sekundes un pareizinot ar 6. nodarbību beidzot, jūsu pulsam jābūt ne vairāk kā 15 sitienu ātrākam par miera stāvokļa pulsu; ja tomēr tas pārsniedz pieļaujamo, turpiniet atdzesēšanos.

Sportošanu nedrīkst spēji pārtraukt, jums jāļauj sirdij palēnināt darbību un asiņu plūsmai attiecīgi pārdalīties. Jāpalēnina temps, jūtot muskuļu krampjus, elpas trūkumu vai stipru nogurumu. Taču, ja jūtamas sāpes krūškurvī, sirdsklauves, reibonis, nelabums, vemšana vai ģībšana, jums nodarbības tomēr jāpārtrauc. Griezieties pēc palīdzības un nekavējoties paziņojiet par to savam ārstam.