Galvassāpes ir viena no nepatīkamākajām problēmām, ar kuru var nākties saskarties ikvienam no mums, tās traucē veikt ikdienas pienākumus, samazinās darbaspējas un izteikti pasliktinās pašsajūta. Ja tomēr galva ir sākusi sāpēt, tad mēs vēlamies, lai šīs sāpes ātrāk pāriet, bet ne vienmēr pa rokai būs pretsāpju līdzeklis, patiesībā tas arī, iespējams, nemaz nav vajadzīgs, bet kā savādāk cīnīties ar šo nepatīkamo simptomu?
Atslābinošie vingrinājumi palīdz mazināt spriedzi un remdēt galvassāpes, arī muguras sāpes un bezmiegu. Vingrošanas laikā organismā izdalās vielas, kuras var uzskatīt par pašā organismā esošām pretsāpju vielām, un tos sauc par endorfīniem. Tie palīdz sasniegt emocionālu labsajūtas un garīga piepildījuma stāvokli.
Lai vingrojumu laikā atslābšana notiktu pilnīgi, svarīga ir pareiza elpošanas tehnika – tai jābūt dziļai. Stresa apstākļos muskuļi saspringst, elpošana kļūst ātra un sekla, viens no pirmajiem soļiem, kā novērst stresa ietekmi uz organismu, ir – elpot dziļāk un lēnāk.
Dziļās elpošanas laikā ar katru elpas vilcienu, skābeklis ieplūst elpceļos. Lai pietiekami daudz skābekļa tiktu piegādāts visiem organisma audiem, orgāniem, arī smadzenēm, asinis pa asinsvadiem pārvietojas pietiekami ātri. Katru dienu veltiet kaut nedaudz laika sev, mācoties elpot dziļi, tādējādi samazināsiet stresa ietekmi uz savu organismu.
Mācīties elpot dziļi jūs varat jebkur – darbā, mājās, pat sabiedriskajā transportā:
- Veiciet dziļu ieelpu caur degunu, skaitot līdz pieci, koncentrējiet savas domas uz pašu elpošanas procesu, piepildiet ar gaisu visu vēdera lejasdaļu.
- Skaitot atkal līdz pieci, lēnām izelpojiet caur nedaudz pavērtām lūpām.
- Šo vingrojumu veiciet vismaz divas minūtes, pakāpeniski paildzinot gan ieelpas, gan izelpas laiku (to veicot, skaitot līdz 10). Atslābināšanos veicinās iztēle, domājot par vietu, kur jūs tajā brīdi visvairāk vēlētos atrasties. Ja atrodoties telpās, tad izejiet ārā svaigā gaisā un ieelpojiet spirgto dvesmu šādā pat veidā.
Muskuļu atslābināšana palīdz mazināt spriedzi un atvieglot sāpes:
- Atrodiet kādu mierīgāku nostūri un ērtāku vietu, kur varat apsēsties. Ja vēlaties, var uzlikt kādu patīkamu, nomierinošu un atslābinošu muzikālo fonu.
- Atrodoties sēdus, kājas brīvi nolieciet uz grīdas, rokas ielieciet klēpī un ieņemiet ērtu pozu. Ja vēlaties padarīt savu atrašanās stāvokli ērtāku, varat izmantot spilvenus vai citus mīkstus priekšmetus. Atbrīvojieties vai padariet vaļīgāku apģērbu, kas neļauj justies brīvi un ērti.
- Dziļi ieelpojiet un lēni izelpojiet.
- Iztaisnojiet sev pretī vienu roku, savelciet plaukstu dūrē, cik cieši vien iespējams un sasprindziniet rokas muskuļus, šādu stāvokli saglabājiet, lēnām noskaitot līdz pieci, piefiksējot, kādas izjūtas rodas, pēc tam muskuļus lēnām daļēji atbrīvojiet un atkal sasprindziniet tādā pašā veidā, ievērojiet atšķirību, kādu sajutāt muskuļu sasprindzinājuma un atslābšanas laikā.
- Pēc tam roku atslābiniet pilnībā, dziļi ieelpojiet un lēnām izelpojiet.
- Pēc tam tādas pašas darbības atkārtojiet ar otru roku, plecu daļas, sejas, vēdera, sēžamvietas un kāju muskuļiem. Starp katras muskuļu grupas sasprindzinājumu ieturiet pauzes, dziļi elpojot, līdz viss ķermenis ir atslābis. Pēc tam aizveriet acis un vismaz piecas minūtes izbaudiet šādu stāvokli, turpiniet elpot dziļi, iztēlē uzburot dažādās patīkamas, mierīgas ainas.
Ja rodas sajūta, ka kāda muskuļu grupa nepakļaujas šāda veida atslābinošajiem vingrinājumiem, tad pastrādājiet ar to cītīgāk, veltot tai dažas minūtes laika katru dienu. Atslābinot saspringušos muskuļus, jūs arvien labāk iepazīsiet savu organismu, kā arī izvairīsieties no galvassāpēm un citiem nepatīkamiem simptomiem, kuru iemesls ir ikdienas spriedze un stress.