Ievērojams farmācijas vēsturnieks
Ievērojamais Baltijas vēstures pētnieks Frīdrihs Lihingers ir dzimis 1864. gada 26. novembrī Limbažu godapilsoņa Vilhelma Lihingera ģimenē. Pēc vietējās apriņķa skolas absolvēšanas viņš turpināja mācīties Rīgā Guberņas ģimnāzijā. Pēc tam viņš kļuva par mācekli Kiršfelda aptiekā Rīgā (Maskavas priekšpilsētā). 1884. gadā Lihingers nokārtoja aptiekāra palīga eksāmenus Tērbatā. Gadu viņš nostrādāja Rīgas, Jūrmalas un Tērbatas aptiekās. 1885. gadā viņš uzsāk studijas Tērbatas universitātes Farmācijas institētā.. Studiju laikā Lihingers piedalījās studentu sabiedriskajā dzīvē, ieņemdams vadošus amatus studentu korporācijā “Fraternitas Pharmaceutica”. Pēc studiju beigšanas viņš aizstāvēja farmācijas maģistra disertāciju par ārstniecības augu mizu mikroskopiju. 1889. gadā viņš kļuva par farmācijas maģistru.
Nedaudz pastrādājis Veckalsnavā, 1891. gadā Lihingers apmetas uz dzīvi Rīgā, kur ieguva koncesiju 18. pilsētas normālaptiekas atvēršanai. Pēc gada tā tika atvērta Torņkalnā Blokmuižas ēkā Vienības gatvē 27.
Ēka celta XIX gadsimta sākumā kā piepilsētas vienstāva koka dzīvojamais nams. To no trim pusēm aptver kolonāde, un fasāde ir veidota klasicisma stilā. Padomju laikā ēkā atradās 12. bibliotēka. Ēka bija republikas nozīmes arhitektūras piemineklis. Torņkalna aptieka šajā ēkā atradās no 1892. gada līdz 1939. gadam. Vēlāk šo aptieku pārcēla uz priekšu pāri Altonovas ielai ēkā Vienības gatvē 29. Tur aptieka strādāja līdz 1944. gadam, un tad darbu pārtrauca. No 1931. gada šo aptieku sauca par Veco Torņkalna aptieku, jo kaimiņos – Vienības gatvē 49 – tika atvērta Jaunā Torņkalna aptieka (vēlāk aptieka Nr.22).
Pēc aptiekas atvēršanas Lihingers devās uz ārzemēm, lai papildinātu un pilnveidotu savas zināšanas. Viņš apceļoja Vāciju, Franciju, Šveici, Itāliju, Austroungāriju, Serbiju, Bulgāriju un Turciju. Lihingers atgriezās Rīgā 1896. gadā un strādāja savā aptiekā līdz mūža galam. 39 sava aktīvā mūža gadus viņš bija Rīgas Farmaceitu biedrības biedrs. No 1896. gada līdz 1900. gadam viņš bija biedrības sekretārs, bet no 1900. gada līdz 1902. gadam – Rīgas Farmaceitu biedrības priekšsēdētājs. Turpmāk viņš līdz mūža beigām piedalījās dažādos biedrības pasākumos, un kopš 1905. gada par nopelniem bija kļuvis par biedrības godabiedru. Tāpat Lihingers darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās, kas bija saistītas ar aptiekāru savstarpējo palīdzību un dažādām pašpalīdzības kasēm.
Savu brīvo laiku Lihingers veltīja farmācijas vēstures pētījumiem. Viņa pirmais ievērojamākais darbs bija grāmata, kas veltīta Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības simtgadei. Tā iznāca 1903. gadā. Tālāk sekoja pētījumi par Kurzemes, Polijas un Krievijas farmāciju.
Frīdriha Lihingera mūža darbs ir monogrāfija par Krievijas farmācijas vēsturi, kas iznāca 1927. gadā Rīgā. Līdz pat mūsdienām tas ir plašākais pētījums šajā nozarē. Tas aptver laika posmu no XVI gadsimta līdz 1918. gadam. Monogrāfijā plaši atspoguļota arī farmācijas vēsture Baltijā. Darba galvenā vērtība ir saistīta ar kolosālu faktu materiālu, kas sakoncentrēts šajā darbā, kā arī ar daudzo farmaceitu biogrāfiju atspoguļojumu. Tas dod iespēju iepazīt daudzus ievērojamus aptiekārus, par kuriem ziņas citos avotos praktiski nav atrodamas.
Frīdrihs Lihingers mira 1931. gada 20. septembrī un tika guldīts Rīgas Lielajos kapos. Ar lielu godu viņu pavadīja Rīgas Farmaceitu biedrības biedri un citu farmaceitisko organizāciju pārstāvji. Lihingera atdusas vieta Lielajos kapos nav saglabājusies.