Katrai mūsu pašsajūtas izpausmei ir savs noteikts iemesls. Gada tumšākais periods daudziem cilvēkiem saistās par pastiprinātu noguruma rašanos, spēku izsīkumu un pat reiboņiem. Šādu simptomu iemesli var būt ļoti dažādi, iespējams, tie ir psiholoģiskas dabas, tomēr to iemesls var būt arī dzelzs deficīta anēmija.
Dzelzs deficīta anēmija ir stāvoklis ar pazeminātu kopējās dzelzs daudzumu organismā un ar to saistītiem hemoglobīna veidošanās traucējumiem. Hemoglobīns ir viela, kas atrodas sarkanajās asins šūnās – eritrocītos un apgādā visas organisma šūnas ar skābekli. Savukārt dzelzs ir ļoti svarīga hemoglobīna uzbūves sastāvdaļa, ja organismā nav pietiekami daudz dzelzs, tad nevar pietiekamā daudzumā izveidoties hemoglobīns. Samazinās sarkano asinsķermenīšu skaits, līdz ar to organisms netiek pietiekami apgādāts ar skābekli.
Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā simptomi attīstās pakāpeniski ilgākā laika periodā, un tie ir: reibonis, nogurums un vājums, galvassāpes, trūkst izturības, veicot dažādus fiziskus vingrinājumus, āda un gļotādas ir bālas, kāre pēc dažādām neēdamām vielām (ledus, māla, krīta u.c.), paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, īpaši pie fiziskas slodzes.
Dzelzs deficīta anēmija rodas, kad tiek patērēts vairāk dzelzs nekā uzņemts. Pazeminātu dzelzs daudzumu organismā izraisa:
- Hronisks asins zaudējums. Tas var būt saistīts ar asiņošanu kuņģa-zarnu traktā, menstruālu vai cita veida asiņošanu, kā arī pie dažādām parazītisko tārpu izraisītām saslimšanām.
- Traucēta dzelzs uzsūkšanās no uztura. Tā var rasties dažādu zarnu darbības traucējumu gadījumā, kā arī, lietojot dažādus medikamentus, kas traucē dzelzs uzsūkšanos.
- Palielinās dzelzs patēriņš. Dažādos dzīves periodos (grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, pubertātes laikā, kad organisms sāk augt īpaši intensīvi, pie palielinātas fiziskās slodzes) organismam ir nepieciešams vairāk dzelzs, lai tiktu nodrošināta pareiza visu orgānu sistēmu darbība.
- Nepietiekama dzelzs uzņemšana. Arī nepareizas diētas un badošanās laikā var samazināties dzelzs daudzums organismā.
Dzelzs deficīta anēmijas diagnostiku veic ar asins analīžu palīdzību, ja tās iemesls ir hronisks asins zudums, tad jūsu ārsts var nolemt veikt kādus papildus izmeklējumus, lai identificētu konkrētu vietu, kur tas notiek.
Ārstēšana katrā gadījumā ir individuāla, atkarīga no iemesla un slimības smaguma, taču mērķis ir viens – palielināt dzelzs jonu koncentrāciju organismā, tādēļ visbiežāk ārstēšanai izmanto medikamentus, kuru sastāvā ietilpst kādi dzelzi saturoši savienojumi, papildus var būt arī dažādi vitamīni, kas veicina dzelzs uzsūkšanos un hemoglobīna sintēzi. Dzelzi saturošie medikamenti ir pieejami dažādās zāļu formās (tabletēs, kapsulās, šķīdumā iekšķīgai lietošanai, ampulās), par sev piemērotāko preparātu jautājiet savam ārstam vai aptiekāram. Dzelzs vislabāk uzsūcas no tukša kuņģa, tāpēc parasti to lieto starp ēdienreizēm.
Dzelzs deficīta gadījumā ļoti svarīgi ir lietot uzturā produktus, kas bagāti ar organismā trūkstošo minerālvielu, tas paātrinās atveseļošanās procesu. Kādi produkti tad satur dzelzi? Tie ir dažādi pākšaugi (pupiņas un zirņi), aknas un liesa gaļa, dažādi pilngraudu produkti, žāvēti augļi un rieksti, zaļie lapu dārzeņi, mājputnu gaļa un olas. Arī profilaktiskos nolūkos, piemēram, sievietēm mēnešreižu laikā, ieteicams lietot šos produktus. Papildus ieteicams lietot arī C vitamīnu, jo tas veicina dzelzs uzsūkšanos organismā.
Dzelzi saturošos preparātus nedrīkst lietot kopā ar kalciju saturošiem preparātiem, jo tādā veidā tiek traucēts dzelzs uzsūkšanās process.
Jāņem vērā, ka šķidrie dzelzs jonus saturošie preparāti var iekrāsot zobus, tādēļ tos vajag labi izšķīdināt un lietot salmiņu. Biežākās blakusparādības ir nepatīkama sajūta kuņģa apvidū, nelaba dūša, aizcietējumi vai caureja, turklāt fekālijas var būt pelēkā vai pat melnā krāsā.
Ārstēšanās ilgums, kuru nosaka ārsts pēc asins analīžu veikšanas, ir atkarīgs no dzelzs deficīta anēmijas iemesla, taču pēc ārstēšanās parasti cilvēkam atgriežas laba pašsajūta un nav vairs pirms ārstēšanas novērotie simptomi.