Domām piemīt milzīgs spēks – tās cilvēku spēj gan pacilāt, gan sagraut. Pozitīva domāšana ir ne tikai emocionālā komforta priekšnoteikums, bet tā ietekmē arī fizisko veselību. Tā kā smadzenes ir mūsu ķermeņa sastāvdaļa, psihe un ķermenis ir neatdalāma vienotība, kas nosaka mūsu veselības stāvokli.

Platons ir teicis: “Nedrīkstētu ārstēt ķermeni bez dvēseles, jo no dvēseles nāk viss- gan labais, gan ļaunais, gan ķermenim, gan visam cilvēkam kopumā. Savukārt dvēsele būtu jāārstē ar zināmiem ārstējošiem izteicieniem, kas būtībā ir labas runas. Ar šādām runām dvēselē aug nosvērtība un saprātība.”

Nereti ir dzirdēts par terminu psihosomatiskā saslimšana- tā ir fiziska saslimšana uz iedomu pamata, tā kā no daudzām slimībām ir iespējams izvairīties, vienkārši veselīgi domājot un uztverot pasauli. Liela nozīme ir arī cilvēkiem mums apkārt- vai viņi neskopojas ar labiem vārdiem, komplimentiem un savu mīlestību.

Medicīnā tiek izdalīts jēdziens psihosomatika. Psihosomatiskā medicīna ir “zinātne par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē.”

Nozīmīgs devums psihosomatiskās medicīnas attīstībā ir F.Aleksanderam, kurš izstrādāja psihodinamiskās specifitātes teoriju, un izdalīja 2 slimību grupas, atkarībā no psihiskajiem impulsiem un aktivētās veģetatīvās nervu sistēmas daļas:

  1. slimību grupa ir saistīta ar simpatiskās nervu sistēmas aktivitātes paaugstināšanos, kas ir pavadreakcija tādām cilvēciskām jūtām kā konkurences sajūta un agresija. Var izraisīt sekojošas slimības- migrēna, sirds neiroze, cukura diabēts, reimatoīdais artrīts, u.c.
  2. slimību grupai ir raksturīga parasimpatiskās nervu sistēmas aktivitāte, ko izraisa situācijas, kad cilvēks vēlas būt pabarots un aprūpēts. Var izraisīt kuņģa čūlu, diareju, bronhiālo astmu.

No vienas puses veselīga domāšana ir pozitīvs skatījums uz dzīvi un lietām sev apkārt, no otras puses veselīga domāšana ir panākama dzīvojot veselīgu dzīvesveidu.

Ļoti liela nozīme fiziskās un emocionālās veselības nodrošināšanā ir humora izjūtai, jo ar joku palīdzību var atspēkot gan neveiksmīgus līdzcilvēku izteikumus, gan vienkārši uzlabot garastāvokli. Domāsim pozitīvi, jo beidzot ir pienācis pavasaris un ārā viss plaukst un atdzīvojas, un kāpēc gan nesekot līdz dabas piemēram, un neienest pavasarīgas un gaišas domas mūsu dzīvē?!

Lasītājs personīgi par šādu situāciju:

Kāda tuva cilvēka zaudējuma sajūtu pastiprināja tas, ka biju prom no mājām – mācījos ģimnāzijā Rīgā viena pati, dzīvoju kopmītnēs ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, man pietrūka tuvu cilvēku uzmanības un mīlestības, un te pēkšņi sāka parādīties dažādas veselības problēmas un saaukstēšanās un milzīgs klepus vairāku mēnešu garumā nepārgāja pat tad, kad bija izdzertas visstiprākās antibiotikas 3 reizes pēc kārtas. Pēc ārsta vizītes visi simptomi “it kā” liecināja, ka man ir bronhiālā astma, turklāt vēl vidēji smagā formā (nevis vieglā, kas mani pārsteidza). Ārsts izrakstīja zāles, neskaitāmus inhalatorus pusgada garumā, bet no tā visa man ar katru dienu palika vēl sliktāk. Pēc laika, bez ārsta ziņas pārtraucot lietot nozīmētās zāles, mans veselības stāvoklis strauji uzlabojās. Pēc vairākiem gadiem, kad dzīve jau bija pilnībā izmainījusies uz pozitīvo pusi un daudzas lietas nokārtojušās pašas par sevi un ar citu palīdzību, intereses pēc aizgāju pārbaudīties pie iepriekš nekad neapmeklēta plaušu ārsta, kurš tad arī man apliecināja, ka viss ir vislabākajā kārtībā un it nekas neliecina, ka man ir bronhiālā astma. Man palika jocīgi ap sirdi, jo tā īsti man elpa nekad nebija trūkusi, un paldies Dievam par to. Vai uzstādīt kaut kādu diagnozi ir labāk nekā noskaidrot, kas īstenībā notiek? Vai tā tagad ir moderni? Šobrīd secinu, ka šajā gadījumā palīdzējis būtu psihologs vai psihoterapeits, nevis jauna diagnoze un ar to saistītie diezgan lielie izdevumi, bet toreiz kā pusaudze paļāvos uz ārsta teikto, domājot- ka viņam to vajadzētu zināt labāk. Diemžēl atliek secināt, ka no nepienācīgas izmeklēšanas var ciest ikviens, tādēļ apmeklējiet ārstu, kuram vislabāk uzticaties.