Slimības mēdz būt dažādas, taču ikvienam no mums pastāv risks saslimt ar kādu no tām, pat rūpējoties par savu veselību. Ārstēšanās process parasti ir vieglāks un ātrāks, ja, pamanot pirmos slimības simptomus, tiek meklēta speciālista palīdzība, savukārt novēlotas došanās pie ārsta cēlonis bieži vien ir kautrēšanās un nevēlēšanās runāt par savu slimību, pie tādām ir pieskaitāma arī urīna nesaturēšana, šoreiz pastāstīsim, par šo problēmu attiecībā uz sievietēm.

Par urīna nesaturēšanu sauc patvaļīgu urīna noplūdi, to nav iespējams ietekmēt un aizkavēt. Urīna nesaturēšanas risks lielāks ir sievietēm, turklāt tas kļūst lielāks, palielinoties gadu skaitam, un dzemdējušām sievietēm šī problēma rodas biežāk nekā nedzemdējušām. Par urīna nesaturēšanu liecina šādas pazīmes:

  • Cilvēks ar savu gribu nevar ietekmēt urīnpūšļa iztukšošanos, tā notiek nesaistīti ar cilvēka vēlmēm, pat tad, ja ir sasprindzināti vēdera muskuļi, jo parasti šādā veidā ir iespējams kontrolēt urinēšanas procesu;
  • Nepārtraukti ir sajūta, ka vajadzētu apmeklēt tualeti, kaut arī urīnpūslis patiesībā ir tukšs;
  • Tā kā ir vēlme nepārtraukti doties uz tualeti, tad cilvēks bieži to arī apmeklē, lai apmierinātu vajadzību, taču tā ir nesekmīga vai nepilnīga (izdalās ļoti neliels urīna daudzums), jo urīnpūslis nespēj piepildīties.

Urīna nesaturēšanai sievietēm var būt vairāki cēloņi:

  • Gados vecākām sievietēm kļūst vājāks muskulis, kas noslēdz urīnpūšļa izeju, līdz ar to tas vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, un var notikt nekontrolējamas urīna noplūdes. Tieši tāda paša mehānisma urīna nesaturēšana bieži novērojama arī grūtniecības laikā, taču pēc bērniņa piedzimšanas atjaunojas normāla slēdzējmuskuļa darbība.
  • Bieži urīna nesaturēšana rodas pēc atkārotām dzemdībām, jo tiek izstaipīti iegurņa audi, līdz ar to urīnpūslis un urīnizvadkanāls it kā noslīd, un rodas dažādi urīna izvadīšanas traucējumi, tai skaitā arī urīna nesaturēšana un pat sāpes urinācijas laikā.
  • Dažādu iemeslu rezultātā urīnpūšļa sieniņas var kļūt pārāk jutīgas, tiklīdz urīnpūslī nonāk pat neliels daudzums urīna, tās nekavējoties reaģē uz to, cenšoties izvadīt urīnu ārā (rodas urīnpūšļa muskulatūras kontrakcijas, kuru rezultātā, neatkarīgi no cilvēka gribas, urīns izplūst no urīnpūšļa).

Lai arī runājot par šādām problēmām var izraisīt kautrību vai samulsumu, tomēr labākais padoms ir – nekavējoties meklēt ārsta palīdzību, kas ieteiks piemērotāko ārstēšanas veidu, jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo labvēlīgāks iznākums ir sagaidāms. Tādēļ nav vērts sevi mocīt, ciešot no slimības nepatīkamajām izpausmēm.

Lai noteiktu precīzu slimības diagnozi, ārsts, visticamāk, paņems urīna analīzes paraugu, lai izslēgtu baktēriju izraisītu iekaisumu, kam var būt ļoti līdzīgas izpausmes. Var tikt nozīmēti arī vēl citi papildus izmeklējumi, pēc kuru rezultātiem tad arī tiks ieteikta vēlamā ārstēšanās ar kādiem medikamentiem, nopietnākos gadījumos var būt nepieciešama pat operācija, taču, lai izvairītos no slimības simptomu atkārtošanās un panāktu ātrāku atveseļošanos, ļoti būtiski ir trenēt iegurņa muskulatūru.

Iegurņa muskulatūru var vingrināt, veicot samērā vienkāršu vingrojumu – sasprindziniet muskuļus tā, it kā vēlētos aizkavēt urinācijas sākumu, noturiet šos muskuļus sasprindzinātā stāvoklī dažas sekundes, pēc tam atslābiniet. Šādā veidā turpiniet „treniņu” vairākas reizes vienā piegājienā un atkārtojiet to vismaz 4-5 reizes dienā, pakāpeniski paildzinot sasprindzinājuma laiku.

Arī palielināts ķermeņa svars palielina urīna nesaturēšanas risku, jo tādā veidā iegurņa muskuļi kļūst vājāki, tādēļ lietderīga ir arī svara samazināšana, ierobežojot uzņemto kaloriju daudzumu vai palielinot fizisko slodzi, vai samērīgi kombinējot abus iepriekšminētos pasākumus kopā.