Sīpoli… Cik gan dažādas asociācijas cilvēkiem saistās ar šo vārdu – vieni jau no iedomām vien par to īpatnējo smaržu saviebjas un sāk berzēt acis, savukārt citiem nekādas īpašas emocijas šis vārds neizraisa, bet vēl daļai cilvēku maltīte bez sīpoliem nav iedomājama. Kādu labumu mēs varam gūt savai veselībai, lietojot sīpolus?
Sīpoli, tāpat kā ķiploki, pieder pie liliju dzimtas, arī to sastāvā atrodami sēru saturoši savienojumi, kas piedod kodīgo smaržu un nodrošina labvēlīgu iedarbību mūsu veselībai, tādēļ tie izmantojami ne tikai kā garšaugi, bet arī zināmā mērā kā ārstniecības līdzekļi. Sīpolos esošās bioloģiski aktīvās vielas ir tās, kurām piemīt dažāda veida iedarbība uz organismu.
Glikozes līmeni asinīs samazinoša iedarbība.
Sīpolos esošā aktīvā viela allilpropildisulfīds nodrošina šāda veida iedarbību, palielinot brīvā pieejamā insulīna daudzumu. Šim savienojumam ir strukturāla līdzība ar insulīnu, tas saistās aknās tajās pašās vietās, kur notiek insulīna inaktivācija, līdz ar to pieejamā insulīna daudzums palielinās, glikoze tiek nogādāta attiecīgajās šūnās, un tās daudzums asinīs samazinās.
Papildus tam sīpoli ir ļoti labs minerālvielas hroma avots, kas palīdz nodrošināt pareizu insulīna darbību.
Iedarbība uz sirds-asinsvadu sistēmu.
Ilgstoši un regulāri uzturā lietojot sīpolus (arī ķiplokus) samazinās holesterīna līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens, kas pasargā organismu no aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību rašanās riska. Šāda veida iedarbību nodrošina sīpola sastāvā esošie sēru saturošie savienojumi, hroms un B6 vitamīns. Sīpolos esošās bioloģiski aktīvās vielas pasargā arī no trombu rašanās.
Resnās zarnas audzēju profilakse.
Regulāri uzturā lietojot sīpolus, samazinās resnās zarnas audzēju rašanās risks. Sīpolu sastāvā ietilpst vairāki flavanoīdi, viens no tiem – kvercetīns – aptur audzēju šūnu augšanu dzīvniekiem un pasargā resnās zarnas šūnas no audzēju izraisošu dažādu faktoru iedarbības. Flavanoīdi darbojas kā antioksidanti, kas pasargā šūnas no apkārtējās vides kaitīgo faktoru iedarbības.
Pretiekaisuma un antibakteriālā iedarbība.
Sīpolu sastāvā atrodas dažas vielas, kam piemīt pretiekaisuma darbība, tās palīdz samazināt iekaisuma procesa simptomus – sāpes un pietūkumu. Gan sīpoli, gan ķiploki satur vielas, kas kavē enzīmu lipooksigenāzes un ciklooksigenāzes (šo vielu ietekmē veidojas iekaisumu izraisošie prostaglandīni un tromboksāni) darbību, tādā veidā mazinās iekaisuma process. Sīpolos atrodas vielas, kuras sauc par izotiocianātiem, kas arī palīdz mazināt iekaisumu. Kvercitīns, flavanoīdi un C vitamīns palīdz nogalināt dažādas kaitīgās iekaisumus izraisošās baktērijas, tādēļ ļoti noderīgi sīpoli ir saaukstēšanās slimību un gripas laikā. Šīs pašas iedarbības dēļ sīpoli vērtīgi un noderīgi ir dažādu plaušu slimību slimniekiem, jo samazinās iekaisums elpceļos un tiek atvieglota elpošana.
Ir veikti pētījumi, kuros pierādīts, ka sīpolos esošās aktīvās vielas aizkavē kaulu masas samazināšanos, līdz ar to sīpolus var izmantot arī osteoporozes profilaksei.
Lielākai daļai cilvēku sīpoli parasti neizraisa paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas, taču jāņem vērā, ka tie tomēr var radīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, kas var izpausties kā sāpes un dedzināšanas sajūta vēderā, slikta dūša un caureja, īpaši cilvēkiem, kam pirms tam jau ir bijušas kādas ar gremošanas traktu saistītas slimības. Taču ir veikti arī tādi pētījumi, kuros pierādīts, ka sīpolu bioloģiski aktīvās vielas aptur kuņģa čūlu izraisošo mikroorganismu augšanu, līdz ar to tiek pasargāta kuņģa gļotāda.
Sīpols uzskatāms par ļoti vērtīgu dārzeni, lai arī daudziem cilvēkiem, nonākot saskarē ar svaigu sīpolu, tas izraisa asaras, lai izvairītos no tā, pirms griešanas sīpolu var novietot kādā vēsākā vietā. Dažas asaras tomēr ir vērts nobirdināt, ja ieguvējs ir mūsu pašu veselība!