Hipoglikēmijas laikā diabēta pacients bieži izjūt dusmas. Dusmu cēlonis ir t.s. “stresa hormoni” (piemēram, adrenalīns), kas hipoglikēmijas laikā izdalās asinīs. Šie hormoni palīdz glikozes līmenim asinīs atkal paaugstināties, tomēr hormonu izraisītās stresa un agresivitātes vai dusmu sajūtas ļoti traucē diabēta pacientam adekvāti reaģēt uz notikumiem.
Līdzcilvēki var pamanīt, ka cilvēka reakcijas un izturēšanās nav tādas kā parasti. Bieži vien viņi saprot, ka diabēta pacientam sākusies hipoglikēmija un vēlas palīdzēt to novērst. Tomēr šis uzdevums ne vienmēr ir viegls, jo diabēta pacients nespēj racionāli domāt, bieži nepaklausa padomiem, izsaka aizskarošus apvainojumus, var būt pat agresīvi.
Ko darīt?
- Vispirms kontrolējiet paši savas emocijas. Neuztveriet diabēta pacienta dusmīgos vārdus kā personiskus apvainojumus. Domājiet par to, kā palīdzēt diabēta pacientam novērst hipoglikēmiju.
- Esiet tas cilvēks, kurš pārvalda situāciju. Jums jābūt taktiskam, tomēr noteiktam.
- Palieciet blakus diabēta pacientam.
- Lietojiet sekojošas frāzes: “Man škiet, Tev vajadzētu paēst”, “Es aiziešu, atnesīšu kaut ko ēdamu”, “Ņem, apēd šo!”.
- Izvairieties no nenoteiktiem jautājumiem, piemēram – “Vai tikai Tev nav hipoglikēmija?”, “Vai Tev nevajadzētu izmērīt glikozes līmeni asinīs?”, “Vai Tev nevajadzētu paēst?” Cilvēks, kurš izjūt dusmas un nespēj skaidri domāt, atbildēs “Nē” un var atteikties no ēdiena.
- Centieties pasargāt diabēta pacientu no autovadīšanas, dažādu mehānismu apkalpošanas vai citām aktivitātēm, kamēr hipoglikēmija nav likvidēta.
- Neiesaistiet hipoglikēmijas novēršanā visus apkārtējos, tomēr lūdziet palīdzību, ja jums tā nepieciešama.
Atceraties hipoglikēmijas simptomus:
svīšana, trīcēšana, nespēks, nespēja koncentrēties, paātrināta sirdsdarbība, bada sajūta, apmulsums, galvassāpes, lūpu un mēles tirpšana, slikta dūša vai vemšana.