Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Cukura diabēta gadījumā organisms nevar izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Šim procesam nepieciešams insulīns. Cukura diabēta pacienta aizkuņģa dziedzeris insulīnu neizdala, vai arī tas netiek organismā racionāli izmantots.

1.tipa cukura diabēta pacientiem organisms insulīnu izdala maz vai neizdala nemaz, tāpēc katru dienu vairākkārt jāveic insulīna injekcijas, lai saglabātu dzīvību. No visiem cukura diabēta pacientiem ar cukura diabēta 1.tipu slimo apmēram 10%. Visbiežāk ar to saslimst cilvēki, kuri ir jaunāki par 35 gadiem.

2.tipa cukura diabēta pacientiem organisms joprojām izdala insulīnu, bet nespēj to efektīvi izmantot. Ar 2.tipa cukura diabētu slimo apmēram 90% visu cukura diabēta pacientu. Parasti ar šo slimību saslimst pēc 35 gadu vecuma. 2.tipa cukura diabētu ārstē ar pareizu diētu, fizisko slodzi, tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs un arī ar insulīna injekcijām.

2.tipa cukura diabēta izplatība pasaulē pieaug satraucošā tempā. Cukura diabēta izplatības pieauguma cēloņi ir ķermeņa svara pieaugums, mazkustīgs dzīvesveids, urbanizācija, neveselīgs uzturs, smēķēšana, stress, kā arī citi faktori. Pasaules Veselības organizācija 2.tipa cukura diabēta izplatības pieaugumu definē kā globālu epidēmiju.

2007. gada 1.janvārī Latvijā bija reģistrēti 53 997 cukura diabēta pacienti. Pasaulē ar cukura diabētu pašlaik slimo ap 246 miljoni cilvēku jeb 6% no pieaugušo cilvēku populācijas. Speciālisti prognozē, ka 2025. gadā varētu būt jau 380 miljoni cukura diabēta pacientu, kas veidos 7,5% no pasaules pieaugušo cilvēku populācijas. Katras 10 sekundes 2 cilvēkiem diagnosticē cukura diabētu. Vislielākais cukura diabēta pacientu skaits (80% no viesiem cukura diabēta pacientiem) ir vecuma grupā no 40 līdz 59 gadiem. Arvien jauni dati liecina par 2.tipa cukura diabēta izplatību bērnu un jauniešu populācijā, ko iepriekš neuzskatīja par šīs slimības riska grupu.

Cukura diabēts var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12 – 14 gadiem.

Diabēts ir galvenais akluma un redzes pasliktināšanās cēlonis attīstītajās valstīs. Apmēram 2% no visiem diabēta pacientiem, kuri slimo 15 gadus, kļūst akli, bet apmēram 10% diabēta pacientu attītās nopietni redzes bojājumi. Attīstītās valstīs diabēta izraisīti acu bojājumi ir biežākais redzes zuduma cēlonis darbspējīgiem cilvēkiem 20 – 65 gadu vecumā.

Diabēts izraisa nervu un asinsvadu bojājumus. Diabēts ir visbiežākais netraumatisku kāju amputāciju cēlonis. Diabēta pacientiem 15 – 40 reizes biežāk ir nepieciešama kāju amputācija. Katru gadu cukura diabēts ir cēlonis 1 miljonam kāju amputāciju.

Diabēta pacientiem ir 2 – 4 reizes lielāks kardiovaskulāro slimību (koronārās sirds slimības, infarkta un insulta) risks nekā cilvēkiem bez diabēta.

2.tipa cukura diabēts ir galvenais nieru mazspējas cēlonis attīstītās valstīs, radot milzīgas izmaksas saistībā ar “mākslīgās nieres” izmantošanu ārstēšanā. 20% cukura diabēta pacientu mirst no hroniskas nieru mazspējas.

Cukura diabēta un tā komplikāciju ārstēšana prasa ievērojamus veselības aprūpes līdzekļus. Eiropas Savienības valstīs ārstēšanas vidējās izmaksas vienam pacientam ar cukura diabētu ir par 66% lielākas nekā pacientiem bez cukura diabēta. Pierādīts, ka 5 – 10% no nacionālā veselības budžeta izlieto diabēta pacientu ārstēšanai.

Ik pēc 10 sekundēm kāds cilvēks mirst no cukura diabēta izraisītām komplikācijām. Uzskata, ka ik gadu ap 4 miljonu nāves gadījumu ir tieši saistīti ar cukura diabēta izraisītām komplikācijām, g.k. sirds un asinsvadu slimībām. Tas nozīmē, ka 2025.gadā cukura diabēts veidos 6% no pasaules kopējās mirstības, tikpat daudz, cik HIV/AIDS.

Ne visiem pacientiem cukura diabēts tiek savlaicīgi diagnosticēts. Statistika liecina, ka pasaulē katrā valstī ir aptuveni tikpat daudz neatklātu cukura diabēta pacientu kā reģistrēto slimnieku. Latvijā reģistrēti vairāk nekā 53 997 cukura diabēta pacienti, tātad, reālais pacientu skaits varētu sasniegt 110 000 cilvēku, tātad – apmēram 4,8% valsts iedzīvotāju. Starptautiskās Diabēta federācijas (IDF) izdarītie aprēķini par Latviju liecina, ka ar cukura diabētu Latvijā varētu slimot 9,9 % pieaugušo iedzīvotāju, turpretī cukura diabēta diagnoze Latvijā noteikta tikai 2,4% iedzīvotāju.

Cukura diabēta pacientu aprūpes rādītāji Latvijā. Latvijā ir pieejami tādi pat cukura diabēta pacientu ārstēšanai un aprūpei nepieciešamie līdzekļi kā citās Eiropas Savienības valstīs. 2004.gadā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, t.sk. Latvijā, veica DEPACpētījumu, kurā konstatēja, ka Latvijas cukura diabēta pacientiem bija augstākais glikozētā hemoglobīna vidējais rādītājs (9,0%) starp visām 2003.gadā Eiropas Savienībā uzņemtajām 10 dalībvalstīm. Šis rādītājs liecina par diabēta kompensāciju, tātad – par diabēta pacientu aprūpi, un tam ir būtiska saistība ar cukura diabēta pacienta dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Latvijā nepieciešams uzlabot cukura diabēta pacientu ārstēšanu un aprūpi, lai Latvijas diabēta pacientu plānotais dzīves ilgums un kvalitāte neatšķirtos no citām Eiropas Savienības valstīm. Ar cukura diabētu saistīto problēmu risināšanai jāizstrādā un jāpieņem diabēta politikas pamatnostādnes. Politikas dokumenti diabēta ierobežošanai pieņemti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, un par to izstrādes nepieciešamību Latvijas pārstāvjiem vairākkārt norādīts starptautiskos Eiropas Savienības institūciju rīkotos forumos.

Atbilstoši ārstējot cukura diabētu, iespējams attālināt cukura diabēta vēlīnās komplikācijas, saglabāt labu dzīves kvalitāti un darbaspējas. Pētījumos pierādīts, ka laba diabēta kompensācija, ilgstoši stabils un normālam līmenim tuvs glikozes līmenis asinīs var ievērojami samazināt diabēta vēlīno sarežģījumu attīstības risku un palēnināt diabēta sarežģījumu progresēšanu. Tikpat svarīgi ir ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu un paaugstinātu lipīdu (asins tauku, piemēram, holesterīns, triglicerīdu) līmeni asinīs.

Starptautiskā Diabēta Federācija jau kopš 1991.gada aicina pasaules sabiedrību atzīmēt Pasaules Diabēta dienu. Latvijas Diabēta asociācija kopš savas dibināšanas 1993.gadā rīko Pasaules Diabēta dienas pasākumus. Sākot ar 2007. gadu, saskaņā ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2006. gada 20. decembra rezolūciju, 14. novembris ir iekļauts ANO īpaši atzīmējamo dienu kalendārā kā ANO atzīta Pasaules Diabēta diena. Pasaules Diabēta dienas jaunais statuss – tas ir ANO aicinājums visām ANO dalībvalstīm un pasaules sabiedrībai, politiķiem, veselības aprūpes organizatoriem un darbiniekiem, nevalstiskām organizācijām, privātajam sektoram veltīt daudz lielāku uzmanību ar cukura diabētu saistīto problēmu risināšanai. Latvijas Diabēta asociācija šogad Pasaules Diabēta dienu rīkos 3.novembrī Rīgas Kongresu namā.

Latvijas Diabēta asociācija
Kr.Barona ielā 133, Rīgā, LV-1012. Tālrunis: 67378231.
E-pasts: latvdiab@latnet.lv
Adrese internetā: www.diabets-asoc.lv