Muguras sāpes jau sen vairs nav tikai gados vecu cilvēku problēma. Šodienas dzīvesveida dēļ cilvēki kļūst arvien mazkustīgāki, laika trūkums un nogurums ir licis piemirst par regulārām fiziskām aktivitātēm, un bieži vien mugura mums liek manīt, ka savu veselību darba dēļ esam atstājuši novārtā. Tikai nelielai daļai cilvēku muguras sāpēm ir nopietns medicīnisks iemesls, pārējiem tās ir radušās mazkustīgā dzīvesveida un nepareizas stājas dēļ.

Ja agrāk muguras sāpes bija raksturīga sūdzība cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, tad šodien par tām sūdzas nereti jau pusaudži, jo lielākā dienas daļa tiek pavadīta sēžot – gan skolas solā vai darbā, pēc tam arī mājās pie datora vai televizora. Nevērība pret savu veselību jaunībā var izmaksāt ļoti dārgi, kļūstot vecākiem, taču „dārgi” ne jau tikai mantiskā nozīmē, jo cilvēks bieži tiek sagrauts arī emocionāli, ja nespēj vairs normāli kustēties neciešamo un nepatīkamo sāpju dēļ. Bet ko mēs varam darīt savas veselības labā, lai pēc gadiem nenāktos nožēlot, ka paši vien esam vainīgi pie savām muguras problēmām.

  • Pārliecinieties, ka darbavieta ir iekārtota pareizi. Krēsls nedrīkst atrasties ne pārāk augstu, ne pārāk zemu, tādēļ labāk izvēlēties krēslu ar regulējamu augstumu. Ja krēsls ir pārāk augsts, tad darba laikā plecu josla nemanot noliecas uz priekšu, mugura un galva liecas uz priekšpusi, līdz ar to veidojas nepareizs muguras izliekums. Atrodoties krēslā, muguru atspiediet pret atzveltni, jo tā taču tieši tam ir arī paredzēta. Sēdus pozīcijā ceļiem vajadzētu būt saliektiem apmēram 90 grādu leņķī, bet pēdām ir jāatbalstās pret zemi. Arī datora monitoram ir jābūt novietotam pareizi, lai nerastos nepatīkamas veselības problēmas, par to varat lasīt vienā no zemāk esošajiem saistītajiem rakstiem.
  • Arī nepareiza smagumu celšana un pārvietošana var būt muguras sāpju iemesls, jo, to darot nepareizi, mugurai ir jāpārcieš liela slodze. Ja šī slodze ir bijusi pārmērīga, tad sāpes muguras apvidū būs neizbēgamas. Ceļot kādu smagāku priekšmetu, lai pieliektos pēc tā, labāk saliecieties ceļos un gurnos, nevis dariet ar taisnām kājām, liecot uz leju tikai ķermeņa augšdaļu, tādā veidā slodze vienmērīgi sadalīsies uz visām ķermeņa daļām, neradot pārslodzi muguras daļas muskuļiem, locītavām un saitēm, līdz ar to pasargāsiet savu muguru no sāpēm.
  • Atrodoties automašīnā pie stūres, novietojiet sēdekli tā, lai ar kājām viegli būtu aizsniegt visus pedāļus, taču tajā pašā laikā sēžamvietai ir jābūt novietotai pēc iespējas zemāk, lai ceļgali būtu tikai viegli ieliekti, nevis saliekti. Krēsla atzveltnei ir jāatbalsta muguras lejasdaļa. Ja pie automašīnas stūres ir jāatrodas ilgstoši, tad ik pēc pāris stundiņām ieteicams apstāties, izkāpt no mašīnas un izstaipīt visu ķermeni un pavingrot kādas 5-10 minūtes. Lai mazāk nogurtu rokas, tām, atrodoties uz stūres, ir jābūt viegli ieliektām elkoņos.
  • Lai izvairītos no muguras sāpēm, ļoti svarīgi ir vingrojumi, kas nostiprina vēdera daļas un ķermeņa augšdaļas muskuļus. Lai to darītu veiksmīgi, nav pat nepieciešams doties uz sporta zāli, jo vienkāršas pastaigas palīdzēs nostiprināt šo ķermeņa daļu muskuļus. Tikai jāievēro, ka vēders ir jāievelk uz iekšu, un mugura jāiztaisno, lai uz muguras daļai neradītu pārslodzi. Cilvēkiem ar muguras problēmām ļoti ieteicama ir arī peldēšana, jo tās laikā tiek nostiprināti ķermeņa augšdaļas muskuļi, nepārslogojot muguru.
  • Ja darbs ir mazkustīgs, it īpaši, ja sēžot uzmanīgi ir jāveic kādas darbības, kas prasa uzmanību, kad visbiežāk tiek ieņemta sakumpusi poza ar uz priekšu noliektiem pleciem, tad vismaz reizi stundā tomēr ir nepieciešams iztaisnoties un izkustēties. Savukārt fiziska darba veicējiem darbadienas sākumā ir jāiesildās, lai samazinātu traumu iespējamību, uzsākot darbu.

Un atcerieties, ka fiziskās aktivitātes un kustības nespēj aizvietot nevienas zāles!