Mūsdienās katrs labi situēts sabiedrības loceklis kā par pašsaprotamu lietu uzskata automašīnas iegādi. Vienā situācijā tā var būt akūta nepieciešamība, citā – izrādīšanās citiem, lai parādītu savu stāvokli sabiedrībā. Ļoti būtiska ir šī robeža starp noteiktām vajadzībām un savām vēlmēm un iegribām.

Latvijā, kā visai nesen neatkarību atguvušā valstī, kurā visu laiku “dzelzs priekšskars” ir liedzis izbaudīt un iegādāties pasaules jaunākos sasniegumus un tehnoloģijas, daudzu cilvēku mērķis ir to visu iegūt un pēc iespējas labāku. Piemēram, salīdzinājumā ar Franciju, kurā iedzīvotāju dzīves līmenis ir nesalīdzinoši augstāks, cilvēki nebūt neizvēlas pašas jaunākās un jaudīgākās automašīnas, priekšroku dodot miniatūrām un ekonomiskām automašīnām, jo tās ir lētākas un pilsētā ar tādām ir vieglāk pārvietoties. Turpretī Latvijā – šķiet, ka galvenais ir pēc iespējas dārgākas un jaudīgākas automašīnas, un nav īpaši būtiski, vai šī mašīna patērē 5 vai 15 litri benzīna uz 100 km, ja vien tā ir Jūsu iecerētais iegādes objekts. Nevienu, protams, nevar nosodīt vai ietekmēt, jo tā ir cilvēka brīva izvēle un tiesības, bet vajadzētu aizdomāties arī par pienākumu pret nākamajām paaudzēm. Tiek aprēķināts, ka pie šībrīža benzīna patēriņa daudzuma, aptuveni pēc 50 gadiem izsīks naftas resursi. Tas daudziem zinātniekiem liek meklēt dažādas alternatīvas, tādas kā biogāze; rapšu un kartupeļu audzēšana enerģijas ieguvei; saules, ūdens un vēja enerģija, u.tml.

Mums visiem reizēm liekas, ka pasaules resursi ir neierobežoti un nepārtraukti atjaunojas, bet tā nebūt nav, un automašīnu izplūdes gāzes, kas darbojas uz benzīna un dīzeļdegvielas principa, rada milzīgu kaitējumu apkārtējai videi izplūdes gāžu veidā un tādejādi mūsu veselībai. Enerģijas izmantošana transporta sektoram ir galvenais gaisa piesārņojuma avots. No automašīnām izdalās tādas izplūdes gāzes un vielas kā CO2, SO2, NO, NO2, Pb un citas. Tieši CO2 jeb oglekļa oksīds ir lielākais kaitētājs gaisa piesārņošanā, kas izraisa “siltumnīcas efektu”, kas ir atzīta par pasaules mēroga problēmu.

Vienkāršs sabiedrības loceklis nevar ietekmēt to, lai tiktu atrastas alternatīvas un radīta ekoloģiska degviela pēc iespējas ātrāk, bet mēs visi varam sekmēt piesārņojuma daudzuma mazināšanos:

  • biežāk izmantojot dzelzceļa un citus sabiedriskā transporta pakalpojumus,
  • aizejot uz veikalu kājām, nevis niecīgus ceļa posmus veikt ar automašīnu,
  • biežāk pārvietojoties ar velosipēdu (ar ko vienlaicīgi uzlabojam savu fizisko formu);
  • iegādājoties ekonomiskākas, jaunākas un līdz ar to videi draudzīgākas automašīnas.

Latvijā vairāk nekā 50% no reģistrētajām automašīnām ir vecākas par 10 gadiem, un tas rada nopietnas bažas attiecībā uz gaisa piesārņojumu; jo jaunāka mašīna, jo mazāks izplūdes gāzu apmērs. Līdzdarbojoties gaisa piesārņojuma kontrolēšanā, mēs ne tikai nodrošināsim sev tīrāku gaisu, ko elpot, bet arī pozitīvi ietekmēsim savu veselības stāvokli, samazinot risku saslimt ar dažādām elpceļu slimībām, turklāt arī vienlaikus domājot par nākamajām paaudzēm, kuras dzīvos vidē, ko mēs esam radījuši un ietekmējuši.

Aizdomāsimies, ka staigāt ir ļoti veselīgi!