Paveroties pa logu, paveras skaista ziemas ainava, taču, dodoties to aplūkot dabā, mūs sagaida stindzinošs sals. Lai arī ziema cilvēku apziņā vienmēr ir saistījusies ar sniegu un aukstumu, tomēr bargajiem laika apstākļiem vienmēr izdodas mūs nedaudz pārsteigt. Atrašanās ārā ilgāku laiku diez ko patīkama vis nav, turklāt tas var būt pat bīstami, ja neesam pienācīgi sagatavojušies, kā pareizi rīkoties, lai dzestrajā salā pasargātu sevi no dažādām nepatīkamām problēmām?
Viens no pirmajiem priekšnoteikumiem, lai saaudzētu sevi šajā spelgonī, ir ziemai piemērots apģērbs – tam jābūt pietiekami siltam, turklāt ieteicams vilkt mugurā vairākas kārtas drēbju, nevis izvēlēties vienu smagnēju apģērba gabalu. Drēbēm ir jābūt brīvām, tās nedrīkst būt apspīlētas, lai varētu notikt gaisa cirkulācija ap ķermeņa virsmu. Lai labāk saglabātu ķermeņa siltumu, virsējai apģērba kārtai vajadzētu būt vēja necaurlaidīgai, jo ļoti auksts un vējains laiks ir daudz bīstamāks nekā tikai bargs sals, jo pastiprināti tiek aiznests prom ķermeņa siltums. Apģērbam un apaviem noteikti ir jābūt sausiem, jo arī mitrums veicina pastiprinātu atdzišanu, tādēļ raugieties, lai, kā teica vecmāmiņa, „kājas vienmēr būtu siltas un sausas”. Siltas kājas palīdzēs saglabāt apavi, kuriem ir biezākas zoles, tiem jābūt ērtiem un arī tādiem, lai varētu ievilkt vilnas zeķes. Cepure un silti adīti cimdi palīdzēs izvairīties no ausu un roku pirkstu apsaldēšanas, vissiltākie noteikti būs adīti vilnas dūrainīši, jo tajos gandrīz visi pirksti atrodas kopā, tos viegli pakustināt, lai veicinātu asinsriti un tie mazāk saltu.
Īpaši parūpējieties par saviem mazuļiem, jo mazi bērni zaudē ķermeņa siltumu daudz ātrāk nekā pieaugušie, turklāt bērni atšķirībā no pieaugušajiem nespēj radīt siltumu ar trīsu palīdzību, tādēļ labākais risinājums ir ļaut palikt bērniem mājās kopā ar cilvēku, kas viņus var pieskatīt.
Ļoti piesardzīgiem aukstā laikā ir jābūt arī gados vecākiem cilvēkiem, jo viņiem raksturīga daudz lēnāka vielmaiņa un mazāk intensīva fiziskā slodze, līdz ar to siltuma ražošanas process organismā ir ļoti lēns.
Uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem ar asinsvadu slimībām, jo nepietiekamas asinsapgādes dēļ ļoti ātri var rasties ļoti nopietni dažādu ķermeņa daļu apsaldējumi.
Izejot no mājas, necentieties pilnībā izbaudīt ziemu, ieelpojot caur muti salto gaisu, jo tādā veidā var veidoties iekšējo elpceļu apsaldējums. Tieši šī paša iemesla ieteicams atturēties no ziemas prieku baudīšanas mežā vai uz kalna, kā arī no braukšanas ar velosipēdu. Aukstumā pēc iespējas vairāk elpojiet caur degunu, jo tā gļotāda ir labi apasiņota un kuras galvenais uzdevums ir sasildīt auksto gaisu, pirms tas nonāk dziļākos elpceļos.
Nekādā gadījumā neizmantojiet alkoholu, lai sasildītos, jo tieši iereibušiem cilvēkiem visbiežāk nākas sniegt medicīnisko palīdzību pie apsaldējumiem.
Lai pasargātu seju no ledainā gaisa iedarbības, izmantojiet tam paredzētus kosmētiskos līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst vielas, kas veido uz ādas aizsargkārtiņu, taču tajā pašā laikā ļauj ādai elpot, uzziediet tos jau kādu laiciņu pirms iziešanas ārpus mājas. Lai uzlabotu asinsriti kājās, un tās mazāk saltu, var izmantot dažādus sildošos krēmus, taču pēc to lietošanas jānomazgā rokas, jo to sastāvā ietilpst kairinošas vielas (piemēram, piparu ekstrakts), kas reflektoriski iedarbojas uz asinsvadiem, tie paplašinās, uzlabojas asinsrite, bet tajā pašā laikā var radīt nepatīkamu kairinājumu, ja tiek nejauši ieberzēts acī.
Mediķu palīdzība nekavējoties jāmeklē gadījumā, ja notikusi pārmērīga ķermeņa atdzišana (hipotermija), tās pazīmes ir: drebuļi trīsas, spēku izsīkums, apjukums, neveiklas kustības, atmiņas un apziņas traucējumi. Šādos gadījumos cilvēks pēc iespējas ātrāk ir jānogādā siltā vietā, ja apģērbs ir mitrs, tas jānovelk un jāuzsedz siltas segas. Ķermeņa temperatūru var paaugstināt, dzerot siltus dzērienus, bet ne alkoholiskos.
Aukstā laikā ļoti viegli veidojas ķermeņa apsaldējumi, skartā vieta kļūst nejutīga, zūd normālā ādas krāsa (āda kļūst balta vai pelēcīgi dzeltena). Visbiežāk apsaldējumi skar degunu, ausis, vaigus, zodu, roku un kāju pirkstus, smagākos gadījumos ir nepieciešama pat amputācija. Apsaldējumi vairāk raksturīgi cilvēkiem, kam ir vāja asinsrite un kuri ir izvēlējušies laika apstākļiem nepiemērotu apģērbu. To cilvēku stāvoklis, kuriem ir izveidojušies apsaldējumi, bieži vien ir atkarīgs no apkārtējo cilvēku līdzcietības, jo paši viņi nemaz vairs nespēj sameklēt palīdzību ne tikai apsaldējuma, bet arī iepriekš aprakstītās hipotermijas dēļ. Neapdomīga rīcība bieži vien nodara daudz lielāku ļaunumu, tāpēc pēdu apsaldējuma gadījumā noteikti nedrīkst mēģināt pašam staigāt, jo tas bojājumu vēl vairāk pastiprinās, skarto ķermeņa daļu nedrīkst aplaistīt ar karstu ūdeni, masēt vai ierīvēt ar sniegu, arī apsaldēto vietu īpaši sildīt nedrīkst, jo to var viegli apdedzināt jušanas traucējumu dēļ, tad ļaunums būs vēl lielāks. Labākais risinājums – saukt palīgā mediķus.
Esiet iejūtīgi un saprotoši šajā aukstajā laikā, sargājiet sevi un apkārtējos cilvēkus un nezaudējiet savu sirds siltumu!