Stress ir pavada daudzas dzīves situācijas. Tomēr tā ietekmi uz dzīvi var samazināt, ēdot sabalansētu uzturu. Uztura speciālisti kopā ar zinātniekiem pēta, kā pārtika, kas tiek lietota uzturā, ietekmē cilvēka iekšējos ķīmiskos procesus. Ir zināms, ka stresa hormoni, piemēram, kortizols „atņem” organismam vitamīnus.
Uztraukuma un nemiera periodā organismā pieaug B grupas vitamīnu patēriņš, kuri palīdz uzturēt nervus un smadzeņu šūnas veselas. B grupas vitamīni tiek patērēti arī, lai ēdienu pārvērstu par enerģiju, ko tālāk var izmantot organisms.
Ja stresa laikā patērētās kalorijas tiek iegūtas no enerģētiski bagātākiem pārtikas produktiem, tad tās tiek izmantotas pat ātrākā laika periodā. Pat viegla B grupas vitamīnu nepietiekamība, kaut vai dažas dienas lietojot uzturā pārsvarā čipsus un gāzētos dzērienus, satricina nervu sistēmu.
Lai palielinātu B grupas vitamīnu uzņemšanu, uzturā vairāk jālieto zaļo lapu dārzeņi, banāni, zivis, kartupeļi, vistas gaļa, avokado.
Spēcīga stresa iedarbība uz organismu var atstāt vēl graujošāku efektu. Var notikt apmēram 1400 dažādas ķīmiskas pārvērtības ar uzturvielām stresa hormonu ietekmē, šajos procesos tiek iesaistīti B grupas vitamīni, C vitamīns, A vitamīns un minerālviela magnijs.
Stresa laikā bieži tiek izjusta vēlme ēst vairāk saldumus. Palielināta ogļhidrātu uzņemšana dara organismu izturīgāku pret stresu, bet tajā pašā laikā var palielināties svars. Kad rodas satraukums un stress bieži vien ēdiens tiek izmantots kā līdzeklis, lai nomierinātos un atslābinātos, taču paša veselībai par labu nāk enerģētiski bagāti produkti ar zemu tauku un ogļhidrātu saturu.