Cilvēka organisms ar ēdiena palīdzību saņem enerģiju. Lai arī ir zināms, cik lielu enerģijas daudzumu organisms iegūst no katras uzturvielas, tomēr tikai ļoti neliela daļa no produktiem, kurus lietojam uzturā sastāv no vienas uzturvielas, lielākā daļa ēdienu ir olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku salikts veidojums. Turklāt ļoti daudzi produkti papildus satur arī vēl kādas minerālvielas un/vai vitamīnus, bet to enerģētiskā vērtība ir niecīga un netiek ņemta vērā.
Visas pamatuzturvielas (izņemot šķiedrvielas) ir enerģijas avots organismam. Tauki tiek sašķelti par taukskābēm, ogļhidrāti pārveidojas glikozē, bet olbaltumvielas sašķeļas līdz to uzbūves pamatvienībām – aminoskābēm. Lai visi uzturvielu šķelšanās procesi varētu notikt pareizi, tajos ir iesaistīti daudzi enzīmi un citas nepieciešamas vielas. Gremošanas procesa laikā glikoze pārveidojas par glikogēnu, tā molekulas uzkrājas aknās un muskuļaudos, bet nepieciešamības gadījumā atbrīvojas, lai varētu tikt izmantotas kā enerģijas avots. Aknas glikogēnu var pārvērst par glikozi, bet muskuļi nevar, tomēr tie glikogēnu izmanto tiešā veidā.
Uzņemtā glikoze un saharoze (parastais cukurs) uzsūcas un nonāk asinīs praktiski nekavējoties. Apmēram 5 grami no uzņemtā glikozes daudzuma nonāk asinsritē tūlītējai izmantošanai, bet pārējais daudzums uzkrājas glikogēna veidā, kurš nepieciešamības gadījumā atbrīvojas.
Olbaltumvielas gremošanas laikā sašķeļas līdz aminoskābēm, kuras pēc tam aknās atkal daļēji sasaistās kopā, veidojot savienojumus, kas nepieciešami citu organisma funkciju nodrošināšanai, un daļēji nonāk asinsritē un var tikt izmantotas kā enerģijas avots. Asinsrites sistēmā var atrasties līdz pat 100 gramiem olbaltumvielu.
Tauki, kuri gremošanas laikā sašķeļas līdz taukskābēm, var uzkrāties praktiski visās ķermeņa šūnās, veidojas audi, kurus mēs saucam par taukaudiem – saistaudi kopā ar tauku šūnām. To šūnu daudzums, kurās uzkrājas tauki, organismā ir nemainīgs, taču šīs šūnas var palielināties savā apjomā, kas arī notiek pie aptaukošanās. Taukaudi ir tās organisma enerģijas rezerves, kuras tiek izmantotas tad, kad visi pārējie iespējamie enerģijas avoti organismā ir izsīkuši.
Enerģijas atbrīvošanās process savā būtībā ir ļoti sarežģīts, bet pamatā visi enerģijas avoti (glikoze, aminoskābes, taukskābes) pārveidojas par ATF (adenozīna trifosfātu) visās tajās šūnās, kuru uzbūvē ir mitohondriji. Enerģija atbrīvojas, sašķeļoties ATF sīkākās uzbūves vienībās. Bet jāņem vērā, ka gremošanas process nav 100% efektīvs: organismā izmantošanai nenonāk viss enerģijas daudzums, kurš teorētiski tiek uzņemts, apēdot, piemēram, 3 gramus tauku.
Viena no veselīga un sabalansēta uztura vadlīnijām ir, lai uzņemtās un izmantotās enerģijas daudzumi būtu savstarpējā līdzsvarā – jāuzņem tikpat kaloriju, cik tiek izmantots, lai saglabātu vēlamo ķermeņa svaru. Ja ir vēlme zaudēt svaru, tad patērēto kaloriju daudzumam ir jābūt lielākam – jāpalielina fiziskā slodze, kuras laikā tiek izmantota enerģija, vai jāsamazina uzņemto kaloriju daudzums.
Lielākā daļa enerģijas atbrīvojas siltuma enerģijas veidā, bet vēl pirms tam enerģija tiek patērēta, lai notiktu ļoti daudzi sarežģīti procesi neskaitāmās organisma šūnās. Tās ir gan dažādas ķīmiskās reakcijas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti audu saglabāšanās, atjaunošanās un augšanas procesi, pareiza nervu sistēmas un muskuļaudu darbība, kā arī pastāvīgas ķermeņa temperatūras uzturēšana.
Enerģijas izmantošanu organismā var iedalīt trīs dažādos procesos:
Pamata dzīvības funkciju nodrošināšana. Tas ir enerģijas daudzums, kurš tiek patērēts, atrodoties organismam miera stāvoklī. Tas proporcionāli sastāda lielāko patērētās enerģijas daudzumu.
Fiziskās aktivitātes. Jebkura darbība, kura tiek veikta, noris ar zināmu enerģijas daudzuma izmantošanu. Tieši ar fizisko aktivitāšu palīdzību var visvairāk ietekmēt patērētās enerģijas daudzumu, tādēļ tas arī ir tik nozīmīgs faktors liekā svara samazināšanas procesā.
Gremošanas procesu nodrošināšana. Enerģija ir nepieciešama jebkuriem mūsu ķermenī notiekošajiem procesiem, arī gremošanai. Apmēram 10% no kopējā patērētās enerģijas daudzuma tiek izmantoti, lai uzturvielu gremošanas, uzsūkšanas un vielmaiņas procesiem.
Enerģiju mēra divu veidu mērvienībās: kalorijās un džoulos. Tā kā pārtikas produktu enerģētiskā vērtība ir pietiekami liela, tad visbiežāk tiek izmantotas kilokalorijas (1000 kalorijas) un kilodžouli (1000 džouli). Kilokalorijas var pārvērst kilodžoulos, to skaitu pareizinot ar 4,2.
Uz katra pārtikas produkta norādītais kaloriju daudzums norāda, cik daudz kaloriju tas teorētiski satur. Uzturvielu enerģētisko vērtību var pārrēķināt sekojoši:
- 1 g olbaltumvielu atbilst 4 kalorijām,
- 1 g ogļhidrātu atbilst 4 kalorijām,
- 1 g tauku atbilst 9 kalorijām.
Kalorijas, kas tiek uzņemtas no ogļhidrātiem ir līdzvērtīgas tām, kas tiek uzņemtas no taukiem, tikai svarīgi ir atcerēties, ka 1 grams tauku ir vairāk kā divas reizes enerģētiski bagātāks par 2 gramiem ogļhidrātu vai olbaltumvielu. Dažādība un mērenība, kā arī piemērota fiziskā slodze pavērs ceļu uz labu pašsajūtu, veselību un ārējo izskatu.