Runājot ar sarunu partneri, mēs uzmanību pievēršam ne tikai tam, ko viņš domā un runā, bet arī tam, kā viņš izskatās un kādu iespaidu atstāj uz mums pašiem. Ikvienam no mums nācies saskarties ar cilvēku, ar kuru grūtības kontaktēties sagādā nepatīkamā smaka, kas nāk no partnera mutes, šo parādību sauc arī par halitozi.

Šī smaka var būt gan pastāvīga, gan arī periodiski atkārtoties. Miljoniem baktēriju dzīvo mūsu mutē, pārsvarā uz mēles tālākās daļas, tas arī ir galvenais cēlonis sliktajai elpai. Mutes silta un mitrā vide ir ideāli apstākļi baktēriju attīstībai.

Dažkārt no rīta pamostoties, pašam rodas nepatīkamas izjūtas, mute ir izkaltusi vai ar biezām gļotām, no mutes nāk nepatīkams aromāts, bet, ja tas ir tikai no rīta, tad uztraukumam par veselību nav būtiska pamata. Šāda veida sliktā rīta elpa rodas, jo siekalas, kuras dienas laikā zobus noskalo, nakts laikā izdalās mazākā daudzumā un mutes dobums netiek attiecīgi attīrīts. Mute kļūst sausa, izkalst, atmirušās šūnas pielīp pie mēles un vaigu iekšējās virsmas. Mutē esošās baktērijas atmirušās šūnas izmanto par uzturu sev un izdala savienojumus, kuriem ir nelaba smaka.

Sliktu elpu vēl var radīt arī citi iemesli:

  • nepietiekamas un nepareizas mutes higiēnas dēļ mutes dobumā var palikt pārtikas daļiņas, kurām pūstot, rodas nepatīkams aromāts;
  • mutes dobuma infekcijas, dažas smaganu slimības;
  • infekcijas elpošanas orgānos – kaklā, deguna blakusdobumos, plaušās;
  • ārēji faktori – ķiploki, sīpoli, kafija, smēķēšana, tabakas zelēšana;
  • sausa mute (kserostomija) – to izraisa traucējumi siekalu dziedzeru darbībā, daži medikamenti un elpošana caur muti, ja ir aizlikts deguns;
  • sistēmiskās saslimšanas – diabēts, aknu slimības, nieru slimības, plaušu slimbas, kuņģa slimības un citas.

Pati persona, kuras elpa ir ar nepatīkamu smaku, bieži vien to var pat nepamanīt, jo degunā esošās smaržu uztverošās šūnas pierod pie pastāvīgas sliktas smakas plūsmas no mutes. Bet to pamana apkārtējie cilvēki, kuri novēršas, izjūtot nepatīkamo smaku.

Zobārsts vai ģimenes ārsts, runājot ar pacientu, var pamanīt nepatīkamo aromātu no viņa mutes. Cēloni nepatīkamajai smakai ārstam jācenšas noskaidrot sarunā ar pacientu, iespējams, nozīmējot arī papildus izmeklēšanas, bet vienmēr jāsāk no vienkāršākās puses – noskaidrot pacienta ēšanas paradumus, dažādus ieradumus (smēķēšana, kafijas lietošana uzturā u.c.). Ja nepatīkamai elpai cēlonis ir kāda nopietna saslimšana, tad uzmanība jāpievērš slimības ārstēšanai, jo sliktā elpa ir tikai kā sekas tai.

Ja slikto elpu izraisa nepietiekama mutes dobuma kopšana, tad problēma ir viegli risināma – uzsākot regulāru un pareizu mutes dobuma kopšanu, zobu, mēles un smaganu tīrīšana, zobu starpu diegošana, mutes dobuma skalošana pēc ēdienreizēm palīdzēs atgūt elpas svaigumu ātrā laikā.

Ieteicams lietot uzturā pietiekamu daudzumu ūdens (apmēram 2-3 litri dienā), lai veicinātu siekalu izdalīšanos, kas noskalo smaganas un zobus no ēdiena paliekām. Arī pats šķidrums izskalo mutes dobumu, aiskalojot prom paliekas, kas atrodas uz zobiem. Mehāniski zobu var attīrīt, graužot dažādus dārzeņus, piemēram, burkānus, kāļus, kolrābjus, košļājot košļājamās gumijas bez cukura.