Rīti paliek aizvien dzestrāki, koku lapas sāk dzeltēt un gājputni sāk doties uz siltajām zemēm – tas viss liecina par to, ka nepārprotami tuvojas rudens un ziema. Laika apstākļiem kļūstot vēsākiem un mitrākiem, palielinās iespēja saslimt ar dažādām saaukstēšanās slimībām, kuru izraisītāji visbiežāk ir vīrusi. Kā pasargāt sevi no šādām situācijām, lai nevajadzētu izjust slimību nepatīkamos simptomus.
Gripa un citas saaukstēšanās slimības parasti izraisa dažādi vīrusi, taču nekādā gadījumā savu slimību nevajadzētu atstāt bez ievērības, ja arī jums šķiet, ka tik ļoti slims nemaz neesat vai kādi steidzami darbi neļauj jums palikt mājās, jo, neārstējot slimību, var pievienoties kāda jau baktēriju izraisīta saslimšana, tādējādi ārstēšanās būs sarežģītāka un ilgstošāka. Turklāt neārstētas vīrusu izraisītas saslimšanas var būt par iemeslu dažādām sirds kaitēm, kas var likt par sevi manīt tikai kaut kad vēlāk.
Lai izvairītos no slimības, ļoti svarīgi ir ievērot dažādus profilaktiskus pasākumus, kas samazinās risku saslimt.
Ģērbieties atbilstoši gadalaikam, ņemiet vērā, ka rudens sabiedrotais bieži ir lietus, tāpēc nav slikta doma paņemt līdzi lietussargu, jo pat saulains rīts nav garantija, ka vakarpusē iespējams lietus. Izvairieties no kāju samirkšanas lietus laikā, jo slapjas kājas ir būtisks rādītājs tam, ka nākamā dienā sāpēs kakls, būs iesnas vai pat klepus.
Pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, izmantojot ziepes un siltu ūdeni, izvairieties no pieskārieniem pie acīm, deguna un mutes ar netīrām rokām, jo slimības izraisošie mikroorganismi var atrasties uz visdažādākajām virsmām, pie kurām mums dienas laikā nereti nākas pieskarties. Roku notīrīšanai ļoti labi var izmantot arī mitrās salvetes. Ja nav pieejamas parastās ziepes, tad roku mazgāšanai var izmantot pat trauku mazgājamo līdzekli, kurš attīrīs jūsu rokas no mikroorganismiem ne sliktāk.
Daudzi no mikroorganismiem izplatās arī pa gaisu, no slimajiem cilvēkiem tie nonāk gaisā, bet pēc tam tie var nonākt pie jebkura cita cilvēka. Ja tomēr saaukstēšanās ir skārusi jūs, tad lai pasargātu sev apkārtējos cilvēkus, šķaudot vai izšņaucot degunu lietojiet papīra kabatlakatiņus, nekā auduma. Jo papīra kabatlakatiņi pēc izlietošanas tiek izmesti, tādā veidā vīrusi un baktērijas, kas tajos atrodas tiek arī izmestas, nevis atkal nonāk apritē, lietojot kabatlakatiņu atkārtoti, vai vēl ļaunāk – iedodot to citam cilvēkam. Šņaucot degunu, vispirms vajadzētu izšņaukt vienu nāsi, otru tajā brīdī aizspiežot ciet. Izpūst sekrētu no deguna nevajadzētu ar pārāk lielu spēku, jo tas var izraisīt mikrobu nonākšanu deguna blakusdobumos, kur var rasties iekaisums.
Lai nostiprinātu sava organisma aizsargspējas pret slimībām, liela nozīme ir veselīga dzīvesveida ievērošanai. Ēdienam ir jābūt veselīgam, ar pietiekami lielu dārzeņu un augļu daudzumu, kas palīdzēs apgādāt organismu ar vitamīniem. Ja tomēr jūtat, ka uzņemat par maz vitamīnu ar uzturu, varat konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kuri jums ieteiks jums vispiemērotākos vitamīnu un/vai minerālvielu preparātus. Tomēr atcerieties, ka dabīgie vitamīni, kas atrodas augļos un dārzeņos noteikti organismam ir vērtīgāki, un tie organismā darbojas pilnvērtīgāk. Arī uzņemtajam šķidruma daudzumam ir jābūt pietiekamam, jo tas palīdzēs „izskalot” organismu no tam nevajadzīgajām un kaitīgajām vielām. Lai organisms nostiprinātu savu imunitāti, un aizsargspējas pret slimībām būtu lielākas, pietiekams laiks ir jāvelta miegam un atpūtai, jo tikai tad organisms spēj uzkrāt spēkus, ja tie netiek nemitīgi izsmelti nepārtrauktā darbā. Imunitātes stiprināšanai ļoti nozīmīga ir arī ikdienas fiziskā slodze – jo organisms būs fiziski stiprāks un izturīgāks, jo mazāk dažādu kaišu to piemeklēs.
Izturību pret slimībām samazina arī alkohols, jo tādā veidā organisms tiek rehidratēts un aizsargspējas pavājinās.
Ja vēlaties vēl papildus aizsargāt savu organismu, lietojot kādus imunitāti stiprinošus līdzekļus, tad pirms tam pakonsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, lai noteiktu, kurš tieši jūsu organismam būtu vispiemērotākais, jo tie var būt gan augu preparāti, gan multivitamīnu preparāti, gan arī homeopātiskie līdzekļi – var piemeklēt katra vēlmēm un iespējām vispiemērotāko līdzekli.
Kā gripas profilakses līdzekli var izvēlēties arī vakcināciju pret gripu. Šī vakcīna katru gadu ir nedaudz savādāka, izveidota atbilstoši tai vīrusa variācijai, kura attiecīgajā gadā izraisa saslimšanu. Pašreiz vēl Latvijā nav pieejama šai sezonai izveidotā vakcīna, tomēr pirms izlemjat par vakcinēšanos, obligāti konsultējieties ar ārstu, vai to jūs vispār drīkstat darīt, jo ir gadījumi, kad vakcināciju nemaz nedrīkst veikt. Arī par citām vakcinācijas iespējām prasiet padomu savam ģimenes ārstam.
Tomēr vissvarīgākais ir ieklausīties savā ķermenī, jo tas visbiežāk jums pateiks priekšā, ko darīt. Ja nejūtaties īsti vesels, tad ļaujiet organismam atpūsties un atgūt spēkus, nevis dodieties uz darbu, kur pakļaujat sevi vēl lielākam riskam saslimt – tad atveseļošanās var būt daudz ilgāka un mokošāka, līdz atgūsiet spēkus.