Zinātnieki ir šķietami atklājuši iemeslu, kādēļ sarkanvīns šķiet noderīgs aizsardzībā no sirds slimībām. Daudzi pētījumi iesaka lietot alkoholu mērenos daudzumos, jo tas palīdz samazināt varbūtību saslimt ar sirds slimībām. Faktiski nav skaidru pierādījumu tam, ka sarkanvīns būtu kādā veidā labāks par citiem alkoholiskiem dzērieniem, bet zinātnieku grupa no Bartas, Londonas medicīnas skolā un Karalienes Marijas universitātē Londonā, iespējams ir atraduši mehānismu, kurš atklāj sarkanvīna pozitīvo ietekmi uz veselību.
Sarkanvīns satur tannīnus (miecviela, ko satur daudzi augi, visvairāk ozolu mizas), kas aizsargā kapilāros asinsvadus no brīvajiem radikāļiem un nostiprina tos. Sarkanvīns arīdzan samazina holesterīna daudzumu, kura avots galvenokārt ir piesātinātie tauki, līdz ar to, dzerot vīnu, ir mazāks risks uzņemt liekas kalorijas. Tomēr- dažādi sarkanvīni satur atšķirīgu antioksidantu daudzumu, un šajā ziņā labākie ir sausie Cabernet sarkanvīni.
Pirms neilga laika pētnieki atklāja, ka saprātīgs sarkanvīna patēriņš ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai. Kāds pētījums atklāj, ka antioksidanti, kurus satur sarkano vīnogu miziņas, var samazināt audzēju rašanās risku. Citi pētījumi norāda, ka antioksidanti palīdz nervu šūnu veidošanās procesos, kas pēc ekspertu domām var būt noderīgi neiroloģisko slimību ārstniecībā, piemēram, Alcheimera un Pārkinsona slimību gadījumos.
Zinot sarkanvīna pozitīvo ietekmi uz veselību, noteikti nevajadzētu sākt lietot sarkanvīnu pārmērīgos daudzumos, jo tas savukārt radīs citas problēmas, tādas kā alkoholisms, bet, kā vēsta zinātnieki, ja dzersiet aptuveni vienu līdz divas glāzes sarkanvīna dienā pie pusdienām, tas sniegs pozitīvu ietekmi uz veselību.