Saulīte atkal sāk mūs lutināt. Mēs labi zinām, ka bez saules gaismas nav iespējama dzīvība. Saule mums ir nepieciešama ne tikai fiziski, bet arī garīgi, jo saulainā dienā visas problēmas atkāpjas vai vismaz mazāk nomāc. Daudzas hroniskās ādas problēmas saulainajā sezonā samazinās (bet ir arī tādas, kas pastiprinās!)
Daudz tiek runāts un rakstīts par ultravioletā starojuma kaitīgumu, par pasākumiem, kurus jāievēro, lai izvairītos no saules apdegumiem, kam bieži ir arī paliekošas sekas (visvairāk biedējošais ir ādas vēzis) utt. Ir veselības stāvokļi, kad sauļošanās nav ieteicama vai nav pieļaujama.
Šoreiz gribu sniegt īsu raksturojumu par medikamentiem, kas palielina
ādas jūtīgumu pret UV starojumu un būtībā to lietošanas laikā sauļošanās būtiski jāierobežo vai vispār tā nav pieļaujama.
Fotosensibilitāte (jutīgums uz UV starojumu) var izpausties kā fotoalerģiska vai fototoksiska reakcija. Fotoalerģisko reakciju var raksturot kā lietoto zāļu un UV starojuma mijiedarbību, ko organisma imūnā sistēma kļūdaini uzskata par kaitīgu uzbrucēju un sāk producēt antivielas. Kad fotosensibilitāti izsaucošas zāles tiek ieņemtas atkal, antivielas aktivizējas un rezultātā rodas alerģiska reakcija.
Fototoksiskā reakcija neiesaista imūno sistēmu un ādas reakcija izpaužas īslaicīgi pēc pirmās zāļu devas ieņemšanas.
Ir ļoti daudz medikamentu, kuri izraisa fotosensibilitātes reakcijas. Tās izpaužas kā ādas apsārtums, saules apdegums, nātrene u.c. ādas reakcijas. Pirms zāļu lietošanas rūpīgi jāizlasa instrukciju, kurā ir norādes par šīm iespējamām blakusparādībām. Starp citu, tas attiecas arī uz solāriju.
Nosaukšu tikai dažus medikamentus un to grupas. Fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas var izaisīt tādi medikamenti kā sulfanilamīdi (sulfasalzīns), atsevišķi antibiotiķi ( tetraciklīns, doksiciklīns, azatromicīns, ciprofloksacīns), antidepresanti (amitripilīns, arī asinszāles kapsulas), trankvilizatori (alprazolams), kontraceptīvie hormonālie un hormonaizvietojošie preparāti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, ketoprofēns, diklofenaks), orālie antidiabētiskie līdzekļi (glipizīds, glimepirīds), pretalerģiskie līdzekļi (astemizols), asinsspiediena zāles (kaptoprils, enealaprils, lizinoprils, diltiazēms), antiaritmijas līdzekļi, akne ārstēšanai lietotie līdzekļi, arī lokālās formas (benzoilperoksīds, isotretionīns). Šie ir tikai piemēri, tas nozīmē, ka rūpīgi jālasa zāļu lietošanas instrukcijas.