Dzīvi daudz interesantāku un aizraujošāku padara dažādi notikumi, piedzīvojot un pārvarot likteņa šķēršļus un pagriezienus, iegūstam arvien kādu jaunu pieredzi, kas bagātina mūs kā personības. Taču dažkārt tomēr slodze mēdz būt pārāk liela un pat šķietami nepārvarama, radot garīgu izsīkumu. Šādos brīžos it kā nevilšus vēlamies sevi palutināt.

Sevis palutināšanu katrs mēs saprotam atšķirīgi, jo ne jau visiem cilvēkiem ir tīkami vieni un tie paši prieki un baudas, tomēr ļoti daudziem cilvēkiem uztraukuma un stresa pilnos brīžos roka pat nemanāmi un nevilšus sniedzas pēc kāda salduma, kāpēc tas tā notiek?

Cilvēka organisms ir ļoti smalka un sarežģīta laboratorija, kurā notiek visdažādākās ķīmiskās reakcijas un bioloģiskie un fizioloģiskie procesi. Lai organisms spētu pareizi darboties, ļoti svarīgas ir tādas bioloģiski aktīvas vielas kā hormoni. Iedarbojoties uz organismu kādiem stresu izraisošiem faktoriem, organismā pastiprināti veidojas glikokortikoīdi – viena no hormonu grupām.

Stress var būt gan psiholoģisks, gan arī fizioloģisks. Psiholoģisko stresu var rasties publiskas uzstāšanās laikā, pārbīstoties un pat iemīlēšanās laikā. Samērīgam psiholoģiskajam stresam ir ļoti labvēlīga ietekme uz organismu, tas it kā uztrenē to, palīdz nostiprināt nervu sistēmu, taču, kļūstot pārmērīgam, tā iedarbība ir kaitīga. Fizisko stresu izraisa ievainojumi un traumas, slimības un dzīvībai bīstami stāvokļi.

Ir pierādīts, ka saldumu lietošana stresa laikā, samazina glikokortikoīdu veidošanos organismā, līdz ar to organisms tiek pasargāts no pārmērīga stresa nevēlamās iedarbības.

Turklāt intensīvas domāšanas un stresa laikā organismam pastiprināti ir nepieciešama enerģija, kura tiek iegūta no glikozes. Saldumi lielā daudzumā satur ogļhidrātus, kuru pamatstruktūru veido tieši glikoze, lai uzņemtie ogļhidrāti varētu uzsūkties, tie ir jāsašķeļ, šajos procesos piedalās dažādas vielas un enzīmi, bet rezultātā organismā nokļūst glikoze, kuru var izmantot enerģijas iegūšanai. Tieši no saldumiem glikoze atbrīvojas pietiekami ātri, un tā var tikt izmantot par enerģijas avotu, kas stresa apstākļos ir tik ļoti nepieciešama.

Bet pārmērīga ogļhidrātu lietošana var izraisīt ķermeņa masas palielināšanos un pat aptaukošanos, tādēļ ogļhidrātu vienu pašu lietošana uzturā noteikti nenodrošinās labu veselību un pašsajūtu. Vienveidīgs un nabadzīgs uzturs var radīt nopietnus veselības traucējumus – trauksmi, depresiju, bezmiegu, nogurumu, nespēju koncentrēties u.c.

Stresu noteikti nevajag mēģināt mazināt ar kofeīnu saturošu dzērienu un alkohola palīdzību, jo tie var tikai un vienīgi pastiprināt psiholoģiskos simptomus, un rezultātā var rasties pat depresija.

Sabalansēts un veselīgs uzturs ir labākais palīgs, lai justos labi.