Smaržas un garšas problēmām ir liela, negatīva ietekme uz cilvēka dzīvi, jo šīs maņas faktiski mums ļauj izbaudīt dzīvi, rada vēlmi ēst un būt sociāli aktīviem. Kad smaržas un garšas sajūtas ir bojātas, dzīvei pazūd zināma mēra pikantums. Cilvēks sāk maz ēst, izvairās no sociāliem kontaktiem, un kā likumsakarīgs rezultāts ir tas, ka viņa pašsajūta un apmierinātība ar sevi aizvien pasliktinās. Daudzi vecāka gada gājumi cilvēki piedzīvo šo problēmu.

Smaržas un garšas sajūtas mūs brīdina par iespējamām briesmām, piemēram, par ugunsgrēku, indīgiem tvaikiem un sabojātu ēdienu. Noteiktus darbu veidus bez šīm maņām nemaz nevar cilvēks veikt, piemēram, šefpavāri un ugunsdzēsēji. Kāda pētījuma gaitā tika aprēķināts, ka vairāk kā 200 000 cilvēku ik gadu dodas pie ārsta tieši smaržas un garšas problēmu dēļ, tomēr ir arī gadījumi, kad par to netiek ziņots, vēsta entnet.org.

Garšas un smaržas zudums var būt sinusīti, deguna gļotādas izmaiņas, deguna ejas izaugumi vai arī retos gadījumos smadzeņu audzējs.

Kā mūsu smaržu un garšu maņas darbojas?

Smaržas un garšas sajūtas pieder pie mūsu ķīmiskās sajūtu sistēmas. Sarežģītais smaržas un garšas sajušanas process sākas tad, kad substances ap mums atbrīvo molekulas, kas stimulē nervu šūnas degunā, mutē vai rīklē. Šīs šūnas raida vēstījumu tālāk uz smadzenēm, kur specifiskas smaržas un garšas tiek identificētas.

Par ožu atbildīgās šūnas tiek stimulētas ar dažādām smaržām visapkārt mums-rozes smaržu, svaigi izceptas maizes smaržu, utt. Šīs nervu šūnas atrodas miniatūrā audu laukumiņā, kurš atrodas dziļi iekšā degunā, un tas ir tiešā veidā savienots ar smadzenēm.

Gustatorijas (garšas nervu) šūnas reaģē uz ēdienu vai dzērienu, sajauktu ar siekalām, un rada garšas kopumu mutē. Mazās garšas kārpiņas, kuras var redzēt uz mēles, nosaka garšas sajūtas. Šīs „virsmas” šūnas sūta garšas informāciju uz tuvākajām nervu šķiedrām un tās savukārt šo informāciju nosūta tālāk uz smadzenēm.

Vispārēju ķīmisku sajūtu uztveri veic tūkstošiem brīvu nervu galu, jo īpaši uz mitrajām virsmām, tādām kā acis, deguns, mute un rīkle, piemēram, ožamā spirta dzēliens, mentola vēsums un čili piparu „svelme”, raksta entnet.org.

Garšas sajūtas

Mēs visi spējam sajust noteiktas 4 garšas pamatiezīmes:

  • Salds,
  • Skābs,
  • Sāļš,
  • Rūgts.

Noteiktas šo garšas sajūtu kombinācijas- struktūra, temperatūra, smarža un sajūtas no kopīgām ķīmiskām sajūtām rada garšu. Tā ir garša, kas mums liek zināt, vai mēs ēdam kokosriekstu vai rupjmaizi.

Daudzas garšas tiek arīdzan atpazītas pēc smaržas. Piemēram, ja Jūs aizspiežat degunu un ēdat šokolādi, būs grūtāk sajust tās garšu, pat ja atšķirat ēdienu pēc salduma vai rūgtuma. Tas notiek tādēļ, ka labi zināmas garšas tiek vairāk sajustas ar smaržas palīdzību. Mēs visi labi zinām kafijas garšu, un tieši tādēļ cilvēks, kurš vēlas pilnībā izjust garšu, izelpos caur degunu pēc katra kafijas malka, raksta entnet.org.

Garšas un smaržas šūnas ir vienīgās šūnas nervu sistēmā, kas tiek aizstātas ar jaunām, kad tās noveco vai tiek bojātas. Zinātnieki rūpīgi pēta šo fenomenu, lai noskaidrotu, kā aizvietot citas bojātās nervu šūnas.

Kas izraisa garšas un smaržas traucējumus?

Zinātnieki ir izpētījuši, ka smaržas sajūtas ir visprecīzākās vecumā no 30 līdz 60 gadu vecumam. Pēc 60 gadu vecuma liela daļa cilvēku zaudē smaržas spējas. Sievietēm visās vecuma grupās vairumā gadījumu ir labāk attīstīta smaržu identifikācijas spēja nekā vīriešiem.

Daži cilvēki piedzimst ar vāju smaržas un garšas maņu intensitāti. Augšējo elpošanas ceļu infekcijas ir dažu smaržas un garšas sajūtu zuduma izraisītāji, un arī galvas ievainojumi var izraisīt smaržas un garšas problēmas.

Garšas un smaržas sajūtu zudums var būt saistīts ar deguna un sinusa polipiem, hormonāliem traucējumiem vai arī ar zobu veselības problēmām. To arīdzan var izraisīt ilgstoša pakļaušana noteiktu ķimikāliju iedarbībai, piemēram, tādai kā insektu iznīcināšanas līdzekļi un daži medikamenti, raksta entnet.org.

Tabakas smēķēšana ir viskoncentrētākais piesārņojuma veids, kādam jebkad cilvēks ticis pakļauts. Tas vājina spēju sajust smaržu un mazina spēju sajust ēdiena garšu. Smēķēšanas atmešana uzlabo smaržas maņu.

Starojuma terapijas pacienti ar galvas un kakla vēzi sūdzas par smaržas un garšas zudumu. Šo maņu zaudējumu var arīdzan izraisīt dažas nervu sistēmas slimības.

Pacienti, kuri ir zaudējuši balseni, parasti sūdzas par pamazinātām smaržas un garšas spējām. Laringektomijas pacienti var izmantot īpašu „apvedceļa” cauruli, lai ieelpotu caur degunu atkal. Paaugstinātā gaisa plūsma caur degunu palīdz atjaunot smaržas un garšas sajūtas.

Kā diagnosticēt smaržas un garšas traucējumus?

Smaržas un garšas zuduma apmērs var tikt noteikts, izmantojot viszemākās koncentrācijas ķimikālijas, kādas cilvēks var sajust un atpazīt. Pacientam arīdzan var lūgt salīdzināt dažādu vielu smaržas un garšas, vai arī salīdzināt garšu un smaržu intensitāti, pakāpeniski palielinot ķimikāliju koncentrāciju, raksta entnet.org.

  • Smarža. Zinātnieki ir atklājuši kādu viegli kontrolējamu testu, kas palīdz novērtēt smaržas sajūtu intensitāti.
  • Garša. Pacienti reaģē uz dažādām ķimikāliju koncentrāciju garšas testa laikā; tas var iekļaut sevī vienkāršu „malks, siekalas un dzēriens” testu vai arī ķimikālijas var tikt novietotas tieši uz noteiktām mēles daļām.

Vai smaržas un garšas traucējumus var ārstēt?

Reizēm noteikti medikamenti ir smaržas un garšas traucējumu iemesls, un maņu sajūtas jūtami uzlabojas pēc medikamentu nomaiņas vai to lietošanas pārtraukšanas. Kaut gan noteikti medikamenti var izraisīt ķīmisko sajūtu problēmas, citas-īpaši antialerģiskas zāles-šķietami uzlabo smaržas un garšas sajūtas. Daži pacienti, īpaši tie, kuriem ir nopietnas augšējo elpceļu infekcijas vai sezonālas alerģijas, atgūst smaržas un garšas maņas vienkārši nogaidot, kamēr notiek izveseļošanās process. Daudzos gadījumos deguna aizsprostojumi, tādi kā polipi, var tikt izoperēti, lai atjaunotu gaisa plūsmu receptoru apvidū un var noregulēt smaržas un garšas sajūtas. Reizēm ķīmiskās sajūtas atgriežas normā tik pat spontāni kā pazudušas.

Ko darīt, lai palīdzētu sev smaržas un garšas problēmu gadījumā?

Ja jūtat, ka ir radušies šo sajūtu traucējumi, mēģiniet noteikt un piefiksēt, kādi apstākļi to izraisa. Kad pirmo reizi pamanījāt to? Vai tajā laikā Jums bija saaukstēšanās vai gripa? Galvas ievainojumi? Vai bijāt neaizsargāts no gaisa piesārņojuma, ziedputekšņiem, blaugznām, smiltīm vai kā cita, kas var būt alerģiskas reakcijas izraisītājs? Vai smaržas un garšas sajūtu zudums atkārtojas? Iespējams, ka problēmas parādās tad, kad ir siena novākšanas laiks?

Šo visu informāciju sniedziet vizītes laikā ārstam, kurš nodarbojas ar deguna un kakla problēmu ārstēšanu. Profesionāļa pareizas diagnozes uzstādīšana var nomierināt, ka Jūsu slimība nav iedomāta, turklāt Jūs iespējams varat būt pārsteigti par rezultātiem. Piemēram, šķietami garšas traucējumi patiesībā var būt smaržas problēmas, tādēļ, ka daudziem no ēdieniem garšas sajūtu dod tieši ēdiena smarža.

Daudzas smaržas un garšas sajūtu problēmas ir ārstējamas. Bet, ja Jūsu gadījumā tā nav, ir svarīgi atcerēties, ka neesat tāds vienīgais. Tūkstošiem citu cilvēku ik gadu saskaras ar šo problēmu, raksta entnet.org.