Cik bieži gan mēs sev sakām, ka vajadzētu palietot kādus vitamīnus, lai organismam piegādātu dažādas nepieciešamās vielas, bet cik daudz mēs zinām par vitamīniem, minerālvielām, dažādiem augus saturošiem preparātiem? Vai tiešām, lietojot šādus preparātus, mēs varam uzņemt tās vielas, kuras neuzņemam ar uzturu?

Aptieku plauktos atrodami desmitiem dažādu preparātu, kuri satur gan vitamīnus, gan minerālvielas, gan šķiedrvielas, gan dažādas dabas vielas, kuru lietošanas instrukcijās lasām, ka atgūsim savu veselību un būsim jaunāki, skaistāki, gudrāki utt.

Tomēr jāņem vērā, ka neviens no vitamīnu preparātiem nevar aizvietot sabalansētu un veselīgu uzturu, taču var to papildināt. Ja esat nolēmuši lietot kādu vitamīnu preparātu, tad vajadzētu rūpīgi izvērtēt, kādas ir jūsu vajadzības, lai varētu izvēlēties tieši jums visnepieciešamāko preparātu.

Vitamīni un minerālvielas ir vielas, kuras mūsu organismam ir nepieciešamas mazos, bet noteiktos daudzumos, atkarībā no veselības stāvokļa, saslimšanām un citiem faktoriem, lai nodrošinātu normālu organisma attīstību un darbību. Lielu daļu no vitamīniem un visas minerālvielas organisms pats nespēj sintezēt, tādēļ šīs vielas ir jāuzņem vai nu ar uzturu vai ar kādiem papildus lietojamiem preparātiem.

Vitamīni organismā piedalās dažādos vielmaiņas procesos, tie ir nepieciešami mūsu attīstībai, gremošanai, nodrošina izturību pret dažādām infekcijas slimībām. Tā kā vitamīni ir organismā notiekošo ķīmisko reakciju paātrinātāji, tad tie palīdz organismam izmantot uzņemtās uzturvielas, lai pārvērstu tās enerģijā, bet paši vitamīni kalorijas nedod.

Visi vitamīni iedalās ūdenī šķīstošajos un taukos šķīstošajos vitamīnos:

  • Ūdenī šķīstošie vitamīni ir visi B grupas vitamīni: tiamīns – B1, riboflavīns – B2, niacīns – B3, pantotēnskābe – B5, piridoksīns – B6, folskābe – B9 un cianokobalamīns – B12; C vitamīns (askorbīnskābe) un biotīns. Šie vitamīni organismā neuzkrājas, jo liekais to daudzums tiek vienkārši izvadīts ar urīnu no organisma ārā.
  • Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K vitamīni, ja pēc uzņemšanas tie organismā uzreiz netiek izmantoti, tad tie uzkrājas tauku šūnās un aknās. Ja organismā uzkrājas liels daudzums šo vitamīnu, tad tie var pat kļūt toksiski organismam. Jāņem vērā, ka E un K vitamīni ietekmē asinsrecēšanu.

No minerālvielām ir veidoti kauli un zobi, kā arī tās piedalās visdažādākajos organismā notiekošajos bioķīmiskajos procesos – tās piedalās un nodrošina nervu impulsu pārvadīšanu organismā, ietekmē ūdens un sāļu līdzsvaru organismā. Ir minerālvielas, kas palīdz piegādāt šūnām skābekli un aiznes prom ogļskābo gāzi, kas rodas šūnu darba rezultātā.

Minerālvielas tiek iedalītas divās lielās grupās – makroelementi un mikroelementi:

  • Pie makroelementiem pieder kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, fosfors, slāpeklis, sērs un hlors – tie organismam nepieciešami lielākā daudzumā (vairāk kā 250 mg dienā), tomēr tas nenozīme, ka, lai uzņemtu, piemēram, hloru, tas būtu jāelpo, visus šos elementus nepieciešams uzņemt ar uzturu ar vielām, kuru sastāvā tie ietilpst.
  • Mikroelementi – hroms, varš, fluors, jods, dzelzs, mangāns, molibdēns, selēns un cinks – arī tie jāuzņem ar uzturu, bet jau daudz mazākā daudzumā – mazāk kā 30 mg dienā.

Vislabākais vitamīnu un minerālvielu avots ir pilnvērtīgs uzturs, tam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar vitamīnu un minerālvielu preparātiem:

  • Pilnvērtīgs uzturs ir bagāts ar dažādām vielām, kuras ir nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai.
  • Pilnvērtīgs uzturs satur tik nepieciešamās šķiedrvielas, kas nepieciešamas gremošanas sistēmai un pasargā organismu no dažādu slimību attīstības, piemēram, audzēju, diabēta, sirds slimību. Pietiekams daudzums šķiedrvielu novērš arī aizcietējumu rašanos.
  • Pilnvērtīgs uzturs satur arī dažādas citas vielas, kuras ir svarīgas veselības uzturēšanai. Piemēram, augļi bez vitamīniem un minerālvielām satur tādas aktīvas vielas kā flavanoīdus, pektīnvielas, augļskābes, rūgtvielas, ēteriskās eļļas un citas vielas.

Dažkārt cilvēks tomēr neuzņem vai nevar uzņemt pilnvērtīgu un veselīgu uzturu, tad palīdzīgu roku var sniegt ārsts vai farmaceits, iesakot vispiemērotāko vitamīnu, minerālvielu preparātu. Arī grūtniecības un slimošanas laikā bieži nepieciešams papildus uzturam uzņemt vēl kādas vielas.

Tomēr nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, ka jebkuram uzņemtajam vitamīnam vai minerālvielai ir kāda konkrēta loma vai uzdevums mūsu organismā. Un lielāks uzņemto vielu daudzums nenodrošina lielāku iegūstamo labumu organismam, tādēļ norādītās devas nedrīkst pārsniegt, lai nenodarītu kaitējumu savam organismam.