Antidepresantu lietošana paaugstina suicīdu (pašnāvības un to mēģinājumu) risku bērnu un pusaudžu vidū. Kā vēsta ivillage.com, pētījumi, kas apver 5500 pieaugušo un bērnu, pierāda, ka antidepresantu lietošana paaugstina suicīdu risku bērnu un pusaudžu vidū.

Pētījums parādīja, ka bērniem no 6 līdz 18 gadiem, kuri ārstējās ar antidepresantu palīdzību, faktiski ir 1,5 reizes lielāks suicīda risks jeb lielāka tieksme izdarīt pašnāvību nekā pārējiem pētījumā iesaistītajiem, kā arī šo bērnu un pusaudžu pašnāvības mēģinājumu gadījumi 15 reizes biežāk beidzās ar nāves iestāšanos, nekā tiem bērniem, kuriem bija diagnosticēta depresija, bet kuri zāles nelietoja.

Pieaugušie, kuri lietoja antidepresantus, šādu tieksmi neatklāja. Venlafaksīns, kas pamatā kavē serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanu CNS adrenerģiskajās un serotonīnerģiskajās sinapsēs tiek asociēti ar 2,3 reizes lielāku pašnāvības mēģinājumu gadījumu izraisīšanu bērniem un pusaudžiem. Arī tricikliskie antidepresanti un serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitors sertralīns parādīja ievērojamas suicīdu gadījumu tendences palielināšanos.

Bērniem un pusaudžiem, kuri lietoja antidepresantus, vislielākā tieksme izdarīt pašnāvību bija tikko pēc viņu hospitalizēšanas, jo īpaši gadījumos, kad antidepresantus šie bērni tikko bija sākuši lietot, un agrāk nekad nebija to darījuši.

Pateicoties šiem pētījumiem, šo antidepresantu lietošanas instrukcijas un zāļu apraksti satur informāciju, kas brīdina par paaugstinātu suicīdu risku to lietošanas laikā bērnu un pusaudžu vidū.

Kā min Dr.Mercola, nav šaubu, ka depresija jeb neatrisināts emocionāls „īssavienojums” var pilnībā sagraut Jūsu veselību. Dr.Mercolas vērtējumā depresija var izraisīt daudz dziļākas, negatīvas veselības sekas, nekā nepareiza ēšana, fizisko aktivitāšu trūkums, toksīni un indes, kas atstāj neaizsargātus mūs pašus, lai gan šīs lietas ir savstarpēji saistītas.

Lielākoties gadījumu cilvēkiem depresija nemaz netiek formāli diagnosticēta, un daudzi nemaz tā īsti nezina, kas patiesībā ir depresija. „Jumavas” svešvalodu vārdnīca depresiju skaidro kā „psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, drūmums, arī domāšanas aizture”, tomēr robežu starp pārejošu krīzes, grūtsirdības brīdi un depresiju var noteikt tikai speciālists.

Vairumā gadījumu antidepresantu lietošana nemaz nav nepieciešama, un brīžiem šķiet, ka depresija ir mūsdienu tāda kā „modes slimība”. Tomēr, ja cilvēku nomoka depresīvs garastāvoklis, ir dabiski veidi, kā tikt ar to galā, tā vietā, lai nozāļotu sevi ar dažādiem medikamentiem, un kur nu vēl „nozāļot” bērnus. Dr.Mercola iesaka sabalansēt ikdienas uzturu, jo tas ir nozīmīgs solis depresijas ārstēšanā, jo īpaši uzsverot, ka jāparūpējas par to, lai Jūs uzņemtu pietiekamu daudzumu Omega 3 taukskābes. Otrkārt, jāparūpējas par regulārām un sabalansētām fiziskajām aktivitātēm. Treškārt, ja jūs vēl nomāc grūtsirdība, nomāktība, u.tml., izmēģiniet akupunktūru stresa un depresijas uzveikšanai. Un visbeidzot- varbūt Jums vienkārši ir nepieciešams kāds, ar kuru izrunāties? Izvēlieties speciālistu, vislabāk kādu psihoterapeitu- atkarībā no dzīvesvietas un materiālajām iespējām.

Pie zālēm būtu jāķeras tikai gadījumā, kad visas iespējas izsmeltas.