2005.gada 30.novembrī Latvijas Diabēta asociācija rīkoja preses konferenci par DEPAC pētījuma rezultātiem. Preses konferencē piedalījās Veselības ministrs Gundars Bērziņš, Latvijas Diabēta asociācijas Prezidents dr Ingvars Rasa, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdis prof.Valdis Pīrāgs un Latvijas Diabēta asociācijas Valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.

DEPAC (Diabetes Expert Panel of Accessing Countries) – pētījums par diabēta aprūpi tika veikts 8 jaunajās ES dalībvalstīs: Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Ungārijā. Pētījumā piedalījās 11 085 diabēta pacienti.

Pētījuma rezultāti pierādīja, ka Latvijā situācija – salīdzinot ar citām jaunajām ES dalībvalstīm – ir neapmierinoša. Proti, HbA1c rādītājs, kas norāda uz diabēta pacienta asinīs esošo glikozes līmeni pēdējo 3 mēnešu laikā, Latvijā ir visaugstākais – 9.0 %. Šis rādītājs normas robežās nedrīkst pārsniegt 6,5%. Palielinoties glikozētā hemoglobīna daudzumu asinīs, būtiski palielinās insulta, miokarda infarkta un kāju amputācijas iespējamība un diabēta izraisīto komplikāciju – aklums, nieru mazspēja, neiropātijas – draudi. Būtiski palielinās mirstība no diabēta izraisītām komplikācijām. Satraucoši slikti HbA1c rādītāji ir Latvijas bērnu un jauniešu vidū: tikai 4% bērnu līdz 15 gadu vecumam un 12% jauniešu vecumā no 15-24 gadiem ir ar normālu vidējo glikēmiju. Visos Latvijas reģionos strauji pieaug reģistrēto diabēta pacientu skaits, tomēr tikai mazāk nekā puse no diabēta pacientiem ir diagnosticēti un ārstēti.

DEPAC pētījums liecina par nepilnvērtīgo diabēta pacientu aprūpi un apzināšanu. Diabēta ārstēšanas rādītāji Latvijā ir sliktāki nekā citās jaunajās ES dalībvalstīs. „Stāvoklis ir neapmierinošs, tādēļ ir steidzami jārīkojas!” uzsver ārsti un diabēta pacienti. Bieži vien sabiedrībā valda nepareizs uzskats, ka cukura diabēts ir viegla saslimšana, kam nav nopietnu seku. Pacientiem, ārstiem un sabiedrībai kopumā trūkst zināšanu par slimības nopietnību un iespējamām komplikācijām. Cilvēki nepievērš pietiekamu uzmanību paškontrolei, līdz ar to apgrūtinot ārstēšanu. Nepieciešams palielināt valsts apmaksu paškontroles līdzekļiem 1.tipa diabēta pacientiem no 50% uz 100% un 2.tipa diabēta pacientiem no esošās 0% apmaksas līdz 50%.

„Situācija, kāda tā ir pašlaik, nav pieļaujama! Finansiālo ierobežojumu rezultātā ārstēšana bieži tiek sākta novēloti – pārāk vēlu tiek uzsākta insulīna terapija, ārstēšana nenorit pietiekami aktīvi. Tas sarežģī ārstēšanu un palielina komplikāciju iespējamību. Tādēļ viennozīmīgi ir jāpalielina valsts finansējums diabēta pacientu aprūpei,” saka Latvijas Diabēta Asociācijas prezidents dr. Ingvars Rasa, viens no DEPAC pētījuma dalībniekiem.

„Noteikti jāvelta lielāka uzmanība diabēta savlaicīgai atklāšanai un ārstēšanas sākšanai, lai slimība neprogresētu. Lai arī tiek veikti dažādi mērījumi, tomēr pārāk reti tiek sasniegti diabēta ārstēšanas mērķi. Būtu nopietnāk jāpievēršas ārstēšanas mērķa sasniegšanai, ne vien izmeklējumu veikšanai.” saka profesors Valdis Pīrāgs, Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras vadītājs un Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdis.

„Manuprāt, lai efektivizētu diabēta ārstēšanu, Latvijā ir ne vien jāizstrādā Diabēta Nacionālā programma, bet arī jāoptimizē diabēta reģistrs, kā arī rūpīgāk jānosaka kritēriji dažādu zāļu lietošanai un iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā – atbilstoši efektivitātei un pasaulē pieņemtām vadlīnijām,” akcentē I. Rasa.

10 no 25 ES valstīm jau ir pieņemta Diabēta Nacionālā programma, un 10 valstis gatavojas to pieņemt tuvāko divu gadu laikā. Diabēts kā viena no būtiskām problēmām tiek izvirzīts daudzu valstu mērogā. Diemžēl Latvijā diabēta problēmai netiek piešķirta pietiekoši liela nozīme. Uzskatu, ka Diabēta Nacionālās programmas un diabēta politikas izstrāde Latvijā ir neatliekams uzdevums, kas nepieciešams prognozējamo valsts izdevumu samazināšanai, nevis palielināšanai,” uzsver Gunta Freimane, Latvijas Diabēta Asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) pēc mediķu uzklausīšanas atzina, ka Veselības ministrija varētu atbalstīt Nacionālās diabēta programmas izstrādi, bet vispirms ir jāvienojas par organizatoriskiem jautājumiem, jo šāda programma var tapt tikai sadarbībā ar iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām.

Veselības ministrs uzsvēra, ka jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā ir jāizvērtē ļoti rūpīgi, jo visus inovatīvos medikamentus nav iespējams kompensēt no valsts budžeta.

“Latvijas medicīna nevar bāzēties uz visprimitīvāko. Progresam ir jābūt, taču saprāta robežās,” sacīja veselības ministrs.

Sagatavoja Gunta Freimane.