Mūsu ķermenis sastāv no dažādām struktūrām, kuras veidojas no vielām, kas tiek uzņemtas ar uzturu, ļaujot mūsu organismam pareizi darboties. Katrai no uzturvielām ir vismaz viena specifiska funkcija, kuru veic tieši un neviena cita. Lai saglabātu savu veselību, ēdienkartē ir jābūt dažādībai, jo tikai tā iespējams uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Ko katra no uzturvielām nodrošina mūsu organismam?
Olbaltumvielas. Jebkura ķermeņa šūna ir veidota no olbaltumvielām. Mati un nagi sastāv no olbaltumvielu šķiedrām, kuras sauc par keratīnu. Kolagēns ir olbaltumviela, kas stiprina ādu, asinsvadus, kaulus un zobus. Pat atsevišķās muskuļu šķiedras kopā sastiprina olbaltumvielu šķiedras aktīns un miozīns. Apmēram vienu piekto daļu no ķermeņa masas veido tieši olbaltumvielas. Katra ķīmiskā reakcija, kas noris organismā, ir atkarīga tieši no olbaltumvielām. Šīs ļoti svarīgās uzturvielas palīdz veidot jaunas šūnas un atjaunot bojātos organisma audus. Tā kā pastāvīgi organismā tiek veidoti jauni audi, bet olbaltumvielas nekur organismā netiek uzkrātas, tad jums jāpārliecinās, ka uzņemat pietiekami daudz šo svarīgo uzturvielu, lai nodrošinātu visu dzīvībai svarīgo procesu darbību. Gremošanas laikā lielās olbaltumvielu molekulas tiek sašķeltas sīkākās to uzbūves vienībās – aminoskābēs. Lai nodrošinātu visas organisma funkcijas, jāuzņem 22 dažādas aminoskābes. Dažas no tām spēj veidot pats organisms, bet dažas no tām ir neaizvietojamas (tās nesintezējas organismā), tādēļ tās jāuzņem ar uzturu. Ar olbaltumvielām bagāti produkti ir: gaļa, zivis, rieksti, piena produkti un pupas.
Ogļhidrāti. No ogļhidrātiem mēs iegūstam visvairāk enerģijas. Ogļhidrāti ir vielas, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem. Tie mūs apgādā ar kalorijām, kuras pēc tam tiek pārvērstas enerģijā. Ir divu veidu ogļhidrāti: vienkāršie (sastāv no vienas vai divām cukuru molekulām) un salikti jeb polisaharīdi, kas organismu apgādā ar enerģiju uz ilgstošāku laika posmu. Saliktos ogļhidrātus satur kartupeļi, makaroni, maize, rīsi, graudi, augļi un dārzeņi. Vienkāršos ogļhidrātus satur cepumi un dažādi saldumi, kas rada strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos, kas sniedz īslaicīgu spēku pieplūdi. Vienkāršos ogļhidrātus saturošos produktus sauc par tukšajām kalorijām, jo tajos iztrūkst vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas un citas organismam nepieciešamās vielas.
Tauki. Lai arī pārāk liels tauku daudzums var būt kaitīgs veselībai, tomēr neliels to daudzums ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi dzīvotu. Samazinot uzņemto tauku daudzumu, samazinās sirds slimību, audzēju attīstības risks, protams, tādā veidā iespējams arī samazināt svaru un uzlabot savu vizuālo izskatu. Tauki ir trīs dažādu veidu: piesātinātie, mononepiesātinātie un polinepiesātinātie. Vissliktākie ir piesātinātie tauki, jo tie paaugstina holesterīna līmeni asinīs, kas palielina sirds slimību rašanās risku. Jo piesātinātāki ir tauki, jo cietāka ir to konsistence istabas temperatūrā. Piesātinātos taukus satur dzīvnieku valsts produkti: sviests, siers, piens un gaļa. Mononepiesātinātie tauki atrodami riekstos un augļos, bet polinepiesātinātos taukus satur eļļas.
Šķiedrvielas. Šķiedrvielām nepiemīt nekāda uzturvērtība. Bet tās organismam ir noderīgas citā veidā. Tās sevī uzsūc ūdeni, tādējādi aizkavējot izsalkuma rašanos, kā arī palīdz uzlabot kuņģa-zarnu trakta darbību. Vēdera izeja kļūst regulārāka un vieglāka. Šķiedrvielas mūs pasargā arī no dažādām zarnu slimībām un aizcietējumiem. Palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru (ar šķiedrvielām bagāts uzturs ieteicams arī cilvēkiem, kuri vēlas samazināt savu ķermeņa masu). Šķiedrvielas atrodamas augu šūnu sieniņās – augļos, dārzeņos, graudos un riekstos, bet tās nesatur neviens dzīvnieku izcelsmes produkts.
Ūdens. Divas trešdaļas mūsu ķermeņa svara sastāda ūdens, šādas līdzsvars organismā ir arī jāsaglabā, lai uzturētu kārtībā veselību. Tādēļ diennakts laikā jāuzņem vidēji divi līdz trīs litri ūdens. Tas nodrošinās pareizu dažādu orgānu darbību, kā arī palīdz aizskalot dažādas organismam nevajadzīgās vielas. Ūdens ir nepieciešams dažādu organisma funkciju nodrošināšanai: elpošanai, gremošanai, vielmaiņai, ķermeņa temperatūras regulācijai un izvadīšanas procesiem. Tā kā ūdenī šķīst dažādas organismam nepieciešamās vielas, tad ar tā palīdzību tās tiek nogādātas nepieciešamajā darbības vietā. Mūsu organisma darbībai par ūdeni vēl svarīgāks ir tikai skābeklis.
Vitamīni un minerālvielas. Tie organismam nedod nekādu enerģiju (tiem nav kaloriju), bet tie palīdz uzņemto ēdienu pārvērst enerģijā. Visi vitamīni tiek dalīti divās lielās grupās: ūdenī šķīstošie un taukos šķīstošie, kuri atšķirībā no pirmajiem spēj uzkrāties organismā (taukaudos un aknās). Bet ūdenī šķīstošos vitamīnus nepieciešams uzņemt katru dienu.