Bieži vien var apmulst no milzīgā padomu un informācijas daudzuma par to, kādā veidā vislabāk gatavot un turēt dārzeņus, lai netiktu zaudētas mūsu organismam nepieciešamās vielas, kas atrodas dārzeņos un augļos. Vai no tomātiem pagatavota mērce ir tikpat veselīga kā paši svaigie tomāti? Vai saldētie dārzeņi un augļi ir tikpat vērtīgi kā svaigie?
Uz jautājumu vai augļi un dārzeņi ir vērtīgāki svaigā veidā vai tomēr apstrādāti, nav viennozīmīgas atbildes, jo dažas augļos un dārzeņos esošās aktīvās uzturvielas ir organismam pieejamākā veidā, ja tie ir apstrādāti, bet dažu vielu daudzums apstrādes procesā var samazināties vai arī tās vispār var iet bojā. Piemēram, antioksidants likopēns, kurš palīdz novērst prostatas audzēja, sirds slimību un citu hronisku saslimšanu attīstību, lielākā daudzumā ir apstrādātos tomātos, pat kečupā, nekā svaigos tomātos.
No otras puses, daudzu vērtīgu vielu daudzums gatavošanas procesā var samazināties. Ļoti svarīgs ir dārzeņu apstrādes laiks – tas nedrīkst būt pārāk ilgs, un dārzeņus nav ieteicams gatavot lielā ūdens daudzumā, jo tas vienkārši izskalo ūdenī šķīstošos vitamīnus, tādēļ labāk tos gatavot tvaicējot.
Bet ne jau vienmēr gatavošana lielā ūdens daudzumā ir nelietderīga; ja gatavojam zupu, arī tad no pievienotajiem dārzeņiem tiek izskalotas uzturvielas, tomēr šķidrumu, kurā tās nonāk, mēs arī apēdam, un tiek uzņemts viss vielu komplekss.
Noteicošais faktors, kāpēc tiek zaudētas vērtīgās uzturvielas, ir procesa ilgums no augļu un dārzeņu ievākšanas līdz to sagatavošanai. Jo drīzāk pēc novākšanas augļi un dārzeņi tiek apēsti, jo tie ir bagātāki ar dažādām vielām, kuras nepieciešamas mūsu organisma veselībai. Tādēļ labāk pirkt vietējo produkciju, jo tās ceļš noteikti ir īsāks līdz nonākšanai pārdošanas vietā nekā ievestajiem produktiem.
Dārzenis būs bagātāks ar uzturvielām, ja tam ļauj nogatavoties pie paša auga, nevis novācot vēl negatavu un gatavinot kaut kur citur.
Lai saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgās vielas augļos un dārzeņos, tos apstrādājot, ņemiet vērā dažus ieteikumus:
- Augļus un dārzeņus labāk uzglabāt vēsā vietā. Neturiet tos ilgstoši karstā vidē, piemēram, mašīnas bagāžniekā. Lielāko daļu sakņu dārzeņu (sīpolus, bietes, burkānus) labāk uzglabāt vēsā vietā, vispiemērotākais tiem būtu pagrabs. Lielāko daļu augļu, arī tomātus, labāk uzglabāt istabas temperatūrā vietā, kuru neapspīd tieši saules stari, un apēst tiklīdz tie ir pilnībā nogatavojušies. Zaļos lapu dārzeņus un sēnes līdz apēšanai vislabāk uzglabāt ledusskapī.
- Uzglabāšanas laikā jānodrošina gaisa piekļuve produktiem, tādēļ labāk tos glabāt papīra, nevis celofāna maisiņos. Ja tomēr nav citas izejas kā uzglabāt celofāna maisiņos, tad ar dakšiņu tos vajadzētu sacaurumot, lai gaiss spētu piekļūt tajos esošajiem augļiem un dārzeņiem.
- Droši var lietot arī saldētos dārzeņus un augļus, jo tie ir tikpat veselīgi kā svaigie, tajos tāpat atrodas vērtīgās uzturvielas, jo produkti parasti tiek sasaldēti ātri vien pēc to ievākšanas un vērtīgās vielas neiet bojā.
- Ja produktu saldējat mājās, tad pirms to ievietošanas saldētavā, varat tos noblanšēt, jo šādā procesā iet bojā enzīmi, kas izsauc augļu un dārzeņu bojāšanos.
- Ēdiet lēnu, izbaudot procesu, jo tādējādi apēstie dārzeņi un augļi tiek labi sasmalcināti, kas atvieglo uzturvielu uzsūkšanos no zarnām. Lēnu ēdot, tiek dots laiks barības vielu uzsūkšanās procesam, tādējādi panākot sāta sajūtas rašanos pie mazākas apēstās porcijas.
- Katrā auglī un dārzenī ir unikāls to vielu sastāvs, kas tajos atrodas, tādēļ dažādojiet savu ēdienkarti, lai paplašinātu uzņemto uzturvielu dažādību. Pusdienu šķīvis ar krāsainie dārzeņiem (zaļiem, sarkaniem, oranžiem) padarī maltīti ne tikai bagātāku ar vērtīgajām uzturvielām, bet arī pievilcīgāku ārēji, kas rosinās jūsu ēstgribu!
Labu apetīti!