Fiziskās nodarbes ir nepieciešamas no noderīgas ikvienam no mums, tikai nepieciešams izvēlēties sev vispiemērotāko aktivitāšu veidu un intensitāti, kas palīdzēs saglabāt labu veselību un možu garu. Bet dažkārt veicot kādu darbību, tās var nebūt pat fiziskās aktivitātes, vai pat vienkārši nedarot neko, kādā ķermeņa daļā kā tautā saka „iemetas” krampis. Kā palīdzēt sev šādā gadījumā?
Muskuļu krampji ir pēkšņas un ļoti sāpīgas viena muskuļa vai pat veselas muskuļu grupas kontrakcijas, turklāt krampji var piemeklēt jebkuru skeleta muskuļu grupu. Krampji var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm, parasti tie nerada nekādu apdraudējumu cilvēkam, tomēr, ja tie atkārtojas bieži, nepieciešams doties pie ārsta, lai noskaidrotu vai tie nav simptoms kādai nopietnai saslimšanai.
Visbiežāk krampji rodas pēdās, ikros un augšstilbos, kā arī rokas pirkstos. Krampju skartā vieta parasti ir ļoti sāpīga, tai grūti pat pieskarties, un muskuļu savilkums var būt pat ar aci redzams. Krampjiem raksturīgi, ka tie atkārtojas vairākas reizes dažu minūšu laikā.
Krampju iemesli ir ļoti dažādi: nepietiekama muskuļu asinsapgāde – šī iemesla dēļ krampji rodas, uzsākot intensīvu fizisko slodzi neiesildoties, jo prasība pēc skābekļa, kurš tiek piegādāts ar asiņu palīdzību pieaug, bet organisms tam vēl nav sagatavots; kā citi iemesli var būt: pārlieku liela fiziskā slodze kādai muskuļu grupai, nervu bojājumi, šķidruma līmeņa un sāļu daudzuma līdzsvara traucējumi, noteiktu medikamentu un minerālvielu trūkums, arī dažu medikamentu lietošanas rezultātā var rasties krampji, tiem var būt arī kādi citi iemesli. Krampji biežāk rodas, atrodoties aukstumā, tādēļ piesardzība jāievēro, atrodoties vēsā ūdenī, jo nav paredzams, kurā brīdī tieši tie varētu rasties – nepeldiet tālāk par vietu, kur ar kājām vēl varat aizsniegt ūdenstilpnes apakšu, lai izvairītos no ļoti nepatīkamām situācijām.
Šī nepatīkamā muskuļus velkošā sajūta biežāk sastopama ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņu muskuļi vairs nespēj strādāt tik aktīvi, tie zaudējuši agrākās elastīgās īpašības, līdz ar to tie vairs nespēj piemēroties fiziskajai slodzei kā agrāk. Arī sportistiem samērā bieži nākas piedzīvot krampjus, it īpaši tiem, kuri ilgstoši pakļauti intensīvai slodzei.
Lai krampji ātrāk pārietu, nepieciešams tūlīt pārtraukt to darbību, kuras laikā krampis radās (patiesībā to turpināt ir ļoti apgrūtinoši spēcīgo sāpju dēļ), pēc tam jāmēģina viegli pastiept un pamasēt savilktos muskuļus. Savilktie muskuļi jāmēģina turēt nostieptā veidā līdz krampji izzūd.
Lai izvairītos no krampjiem, pirms fiziskajām nodarbībām noteikti ir nepieciešama iesildīšanās, pēc kuras seko to muskuļu grupu, kurās visbiežāk rodas krampji, pastiepšana. Vēl viens ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai nerastos krampji, uzņemt pietiekami daudz ūdens, jo viens no to iemesliem var būt arī šķidruma trūkums organismā. Ja krampji rodas bieži, kopā ar ārstu ir jāapsver magnija, kalcija vai kālija trūkums organismā.
Ja krampji rodas bieži, tie nepakļaujas augstākminētajām to novēršanas metodēm, un, ja tie rodas bez kāda acī redzama iemesla, tad jāmeklē speciālista palīdzība, lai noskaidrotu to iemeslu. Bieži krampji var norādīt uz asinsrites, vielmaiņas, hormonu līdzsvara traucējumiem, nervu bojājumiem.