Bērns aug un attīstās, viņam rodas dažādi jautājumi par sevi un sev apkārt notiekošo. Ļoti atbildīgs pienākums vecākiem ir atbildēt bērniem uz viņu jautājumiem par intīmām lietām, tai skaitā par seksu, jo pat ļoti pārliecinātiem par sevi cilvēkiem ir mulsinoši par to runāt. Tomēr ir svarīgi atbildēt uz bērna jautājumiem, jo tas palīdz bērnā attīstīt veselīgas emocijas.

Bērni ir cilvēciskas būtnes, tātad arī seksuālas būtnes. Tikpat grūti cik vecākiem ir pieņemt šādu apgalvojumu, tik arī grūti bērnam domāt par saviem vecākiem kā seksuāli aktīvām būtnēm. Bet pat zīdainīšiem piemīt ziņkārība par savu ķermeni, un tā ir normāla un veselīga parādība.

Kaili mazuļi bieži aptausta paši savu ķermenīti, kamēr viņi tiek vannoti vai, mainot autiņus. Šajā attīstības pakāpē viņi vēl nekautrējas, vecākiem arī nevajadzētu bērnu bārt vai likt bērnam nokaunēties par to, ka mazuļa interesi piesaista savs ķermenis, jo tas taču ir tik dabiski! Vecākiem savā bērnā ir jārada izjūta, ka ķermenis ir bērna privātais īpašums, kuru nav jāļauj aizskart svešiem cilvēkiem.

Ja vecākiem liekas mulsinoši lietot anatomiskos nosaukumus privātajām ķermeņa daļām, tad to vietā droši var lietot arī kādus ģimenē izdomātus nosaukumus, bet svarīgi ir, lai ar vecāki ar bērnu vispār runātu par šādām lietām, jo tādējādi bērnā tiek radīta pareiza attieksme pret sevi, un viņš varēs turpmākajā dzīvē bez liekas kautrības runāt par dažādām lietām.

Vēl viens sarežģīts jautājums vecākiem ir, kā pastāstīt savai atvasei par to, kā rodas bērni. Atkarībā no bērna vecuma var stāstīt, ka bērniņš izaug no olas, kas atrodas māmiņas dzemdē, norādot uz vēderu, un, ka bērns iznāk ārā caur īpašu vietu – vagīnu, un nav nepieciešams izskaidrot, kā notiek dzimumakts, jo mazs bērns tāpat nespēj uztvert tā būtību.

Taču var stāstīt par to, ka sievietei un vīrietim, mīlot vienam otru, patīk atrasties vienam otra tuvumā, saplūstot tēta spermai ar mammas olšūnu, sāk augt bērniņš. Lielākā daļa bērnu, kas jaunāki par 6 gadiem, šādu stāstu pieņems un jutīsies apmierināti ar saņemto atbildi uz savu jautājumu. Arī katram vecumam piemērotas grāmatas par attiecīgo tematu ir lietderīgas. Atbildot bērnam tieši, neizdomājot mistiskas pasakas, jūsu mazulis jutīsies apmierināts.

Bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem patīk spēlēties „ārstos”. Daudzi vecāki pārspīlēti reaģē, redzot, ka bērni viens otram atklāj savas privātākās ķermeņa daļas. Šādā situācijā vecākiem nevajadzētu bērnu rāt vai pērt, jo tas bērnā radīs nesapratni. Visbiežāk, kad bērni spēlē šādas spēles, ieraugot vecākus, viņi to pārtrauks. Tad mēģiniet pievērst bērna uzmanību kādai citai darbībai, bet vēlāk iepriekšējo situāciju pārrunājiet. Paskaidrojiet, ka, lai arī jūs saprotiet bērna interesi par drauga ķermeni, tomēr bērns izaugs, un cilvēki publiskās vietās valkā apģērbu, lai nerādītu savu kailo ķermeni apkārtējiem. Tādējādi bērnā radīsiet priekšstatu par lietu būtību un neliksiet viņam justies par kaut ko vainīgam.

Ar bērnu ir jārunā arī par labiem un ļauniem pieskārieniem viņa ķermenim. Pastāstiet, ka bērna ķermenis pieder tikai viņam pašam un, ka viņam ir tiesības uz to. Neviens bērnam nedrīkst pieskarties, ja viņš to negrib vai viņam tas nepatīk. Izstāstiet savai atvasei, ka, ja kādreiz kāds pieskaras viņai, un rodas nepatīkamas vai jocīgas sajūtas, tad noteikti bērnam jāpieprasa, lai persona to pārtrauc, un to nepieciešams izstāstīt kādam citam cilvēkam, kam bērns uzticas. Paskaidrojiet, ka jums jāzina viss, kas bērnam liek justies neērti.

Nebrīnieties, ja laika gaitā bērns jums uzdos arvien jaunus jautājumus par intīmām lietām, jo, augot bērnam, attīstās viņa domāšana, un aug arī viņa vēlme pēc informācijas, tādēļ atbildiet uz visiem interesējošiem jautājumiem, tādā veidā kļūstot par sava bērna uzticamības personu.

Bet varbūt bērns jums nemaz šādus jautājumus neuzdod? Seksuālo jautājumu tematu gan vecākiem nevajadzētu ignorēt – apmēram 5 gadu vecumā bērnam var pasniegt grāmatu par šīm tēmām, kas atbilst viņa saprašanas līmenim. Tieši grāmatas ir tās, kas var palīdzēt, ja vecākiem pašiem ir kādi aizspriedumi, vai viņi jūtas apmulsuši.

Ģimenēs pašās tiek noteikti pieļaujamā kailuma, kautrības un privātuma standarti, kas ir jāiemāca arī bērnam, lai viņam sava privātā dzīve kaut kādā veidā neradītu vainas apziņu vai noslēpumus. Bērns jūsu iemācītos privātuma standartus paņems līdzi visai savai turpmākajai dzīvei.

Vecākiem ir jāsaprot, ka seksuālās audzināšanas procesam ir jāsākas vēl agri pirms skolas gaitu uzsākšanas. Pamatskolas klasēs arī skolā tiek sniegta informācija par anatomiju, fizioloģiju, kontracepciju, seksuāli transmisīvajām slimībām un grūtniecību, un vecākiem ir jābūt gataviem atbildēt uz šādiem jautājumiem bērnam arī mājās, ja skolā kaut kas ir kavējis viņu rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Vēl viens svarīgs temats meitenēm, gan arī zēniem, ir mēnešreizes. Lai arī izglītojošās grāmatas ir lielisks palīgs, šis tomēr ir jautājums, kuru personīgi vajadzētu izrunāt ar bērnu apmēram 8-10 gadu vecumā, pastāstot savu pieredzi, kas liks mazajai meitenei (vai sievietei) justies drošai un pārliecinātai par sevi, nevis just izmisumu un bailes.

Tieši tādēļ vecākiem ir jārunā ar bērniem par visām tēmām, kas liekas interesantas gan bērnam, gan arī pieaugušajiem, jo tādējādi iespējams iegūt kontaktu ar savu bērnu, kuru jūs novērtēsiet visa mūža garumā!