Cilvēka ķermenī viens no dzīvībai svarīgākajiem orgāniem ir sirds, tādēļ tik ļoti nozīmīgi un turpmāko dzīvesveidu ietekmējoši ir dažādi šī orgāna darbības traucējumi, ar kuriem nākas saskarties lielai mūsdienu cilvēces daļai. Agrāk tika uzskatīts, ka cilvēkiem ar sirds slimībām ir jāizvairās no fiziskām nodarbēm, kuras prasa piepūli, taču tagad fiziskās aktivitātes tiek ieteiktas ne tikai kā profilaktisko pasākumu sastāvdaļa, bet tās tiek iekļautas arī atveseļošanās programmu sastāvā.

Cilvēkiem ar sirds-asinsvadu slimībām fiziskās aktivitātes ir noderīgas šādu iemeslu dēļ:

  • Lai aizkavētu turpmāku slimības attīstības gaitu, jo uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis, tas gan attiecas arī uz cilvēkiem, kuriem vēl nav konstatētas nekādas saslimšanas, bet pastāv kādi riska faktori to attīstībai. Tieši mazkustīgs dzīvesveids ir viens no sirds slimību rašanās riska faktoriem.
  • Atveseļošanās procesā pēc dažādām nopietnām sirds-asinsvadu slimībām fiziskās aktivitātes palīdz atjaunot normālu sirds darbību.

Sirds uzbūvē lielāko tās daļu veido muskuļaudi, tāpat kā citiem muskuļiem, arī sirdij ir nepieciešama fiziskā slodze (tai gan ir jābūt samērīgai attiecībā pret sirds darbības traucējumu veidu un smaguma pakāpi), regulāras fiziskās aktivitātes uzlabos arī spēju veikt dažādus ikdienas darbus. Pakāpeniski slodzi var palielināt, pirms tam konsultējoties ar speciālistu, kurš ieteiks jums, cik pakāpeniski un cik lielā apjomā palielināt fizisko slodzi, lai sasniegtu veselībai visvēlamāko rezultātu.

Arī fizisko aktivitāšu laikā ir rūpīgi jāseko līdzi savai pašsajūtai, ja rodas kādas nepatīkamas sajūtas (elpas trūkums, sāpes krūtīs vai kādas citas), tad pastāstiet par tām savam ārstam, lai noskaidrotu to cēloni un izvēlētos jums piemērotākus nodarbību veidus.

Ja jums ir diagnosticēta kāda sirds-asinsvadu sistēmas slimība, tad treniņu programma ir jāveido kopā ar apmācītu speciālistu, turklāt nodarbību laikā noteikti ir jāseko līdzi sirdsdarbības izmaiņām. Fiziskās aktivitātes ļoti ieteicamas ir arī pēc infarkta atveseļošanās periodā, taču tās drīkst veikt tikai speciāli apmācīta rehabilitācijas speciālista uzraudzībā pēc iepriekš sastādītas programmas. Lai noteiktu kāds slodzes līmenis ir jums vispiemērotākais, jānovērtē vispārējais stāvoklis, iepriekšējā sagatavotība, sirds darbības traucējumu pakāpe.

Uzsākot fiziskās aktivitātes, ir jāzina, kādi ir tie simptomi, pēc kuru parādīšanās nodarbības ir noteikti jāpārtrauc, lai neradītu draudus savai veselībai vai pat dzīvībai:

  • Sāpes vai cita veida nepatīkama sajūta krūtīs, vēderā, mugurā, mutes dobumā vai rokās. Pat ja šīs sajūtas ir tikai viegli nepatīkamas, bet nepāriet pēc slodzes intensitātes samazināšanas, tad nodarbības noteikti ir jāpārtrauc un par to jāpaziņo speciālistam, kurš jūs uzrauga.
  • Elpas trūkums fizisko nodarbību laikā. Ja ievērojat, ka, veicot kādas noteikta veida darbības, rodas elpas trūkums, kurš agrāk nebija novērojams pie tāda paša veida fiziskās slodzes, tad pastāstiet to savam ārstam. Ja elpas trūkums ir izteikts, un nav iespējams normāli paelpot vai tas sagādā īpašas grūtības, tad ārsta palīdzība ir jāmeklē nekavējoties.
  • Ja pēc nodarbībām izjūtat galvas reiboni vai sliktu dūšu, tad apgulieties līdz simptomi izzūd, bet ja tie nemazinās vai ir ļoti spēcīgi, nekavējoties ziņojiet jūs uzraugošajam speciālistam. Iespējams, ka izvairīties no šiem simptomiem var vienkārši samazinot slodzes intensitāti.

Cilvēkiem ar sirds slimībām piemērotas ir jebkura veida nodarbības, jāizvairās vienīgi no pārmērīgu smagumu cilāšanas treniņu laikā.

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai sasniegtu labus rezultātus: pašam ir jāgūst emocionāls gandarījums no fiziskajām nodarbībām, pretējā gadījumā (ja tās tiek veiktas tikai pienākuma pēc ar nepatiku) nav iespējams uzlabot savu veselību, jo cilvēks jau pats sev ir iestāstījis, ka nekādu labumu viņš negūst. Nekādā gadījumā nedrīkst pārvērtēt savas spējas un sākt palielināt slodzi pastāvīgi, jo svarīga ir mērenības ievērošana, uzticieties speciālistam.