Rīga ir bagāta ar slimnīcām. Dažas no tām ir vairāk populāras, dažas mazāk pazīstamas, un tikai nedaudzas no tām apvij tāds kā noslēpumainības plīvurs. Viena no tādām ir arī SIA Psihiatrijas centrs (pirms tam Republikāniskā Psihoneiroloģiskā slimnīca), kuras pirmais nosaukums bija Aleksandra Augstumi. Ielūkojoties vēsturē, mēs varam atrast gan skaidrojumu slimnīcas savādajam nosaukumam, gan arī izsekot tās likteņgaitām.
1710. gadā krievu karaspēkam aplencot Rīgu, feldmaršals kņazs Aleksandrs Menšikovs pavēlēja īpaši uzmanīt un apšaudīt zviedru kuģus, ja tādi parādītos Rīgas jūras līcī. Tādēļ Sarkandaugavas labajā krastā pie pašas ietekas, kur bija ļoti augsta vieta, un varēja pārredzēt visu apkārtni, ierīkoja skanstis. Skanstis ir aizsardzībai uzbērts zemes valnis jeb nocietinājums. Menšikovam par godu tās nosauca par Aleksandra skanstīm jeb Aleksandra Augstumiem.
Pēc Rīgas pievienošanas Krievijai XVIII gadsimta pirmajā pusē, pilsētā sāka strauji attīstīties dārzu māksla. Pirmie ievērojamākie pilsētbūvnieciskie pasākumi bija divu Ķeizardārzu ierīkošana. Otrais Ķeizariskais dārzs tika ierīkots Aleksandra Augstumos un bija iecerēts ļoti vērienīgs. Tā ierīkošana saistās ar Pētera I nodomu pārvietot Rīgas tirdzniecības daļu uz Sarkandaugavu. 1721. gadā sākusies pils celtniecība un dārza ierīkošana. Dārzs tika ierīkots stāvā nogāzē terasveidīgi, augšējā terasē ierīkoja baseinu, apakšējo terasi greznoja strūklakas. No augstās vietas pavērās skaists skats uz upi un krastmalu, kas bija apbūvēta ar ārpilsētas vasarnīcām. Pēc Pētera I nāves dārzs ātri zaudēja greznumu, jau XVIII gadsimta beigās pils un lapenes bija sagruvušas, dīķi aizauguši, strūklakas vairs nedarbojās, koki netika cirpti. Viena gadsimta laikā Aleksandra Augstumi piedzīvoja gan uzplaukumu, gan panīkumu. 1750. gadā Aleksandra skanstīs tika nodibināta lazarete, un vēlāk 1820. gadā šeit tika aizsākta Aleksandra Augstumu iestādes, tagadējā Psihiatrijas centra celtniecība.
Republikāniskā Psihoneiroloģiskā slimnīca radusies pateicoties Krievijas cara Aleksandra I iniciatīvai. 1818. gadā apmeklējot Rīgu, viņš apskatīja arī citadeles cietumu, un ievēroja, cik sliktos apstākļos tiek turēti garīgi slimie. Rīgas cietoksnī 1786. gadā tika atvērta labošanas iestāde, kas bija kaut kas vidējs starp slimnīcu un cietumu. Tā bija trīsstāvu mūra ēka, kuras pirmajos divos stāvos tika turēti ieslodzītie, bet pēdējā – garīgi slimie. Par garīgi slimo veselības stāvokli rūpējās pilsētas ārsts ar palīgiem. Slimnieku ēdināšana bija diezgan vienveidīga – rudzu maize, putras, zirņi, skābenes, divreiz nedēļā viņiem deva gaļu, pēc ārsta rīkojuma vārgiem slimniekiem deva baltmaizi.
Ķeizaram Aleksandram I šāda labošanas iestāde likās nepieņemama, un viņš pavēlēja toreizējam Baltijas ģenerālgubernatoram Filipam Pauluči (1779. – 1849.) atrisināt telpu jautājumu. Rīgā nevarēja atrast pietiekami plašu un slimnīcai piemērotu mājokli, tāpēc nolēma būvēt jaunas ēkas. Pēc marķīza Pauluči lūguma Aleksandrs I 1819. gadā uzdāvināja Otro Ķeizarisko dārzu, kur būvēt slimnīcu.
Aleksandra Augstumu slimnīcas būvei lielāko naudas summu atvēlēja Rīgas pilsētas tirdzniecības kase.
1820. gada 10. maijā oficiāli tika nodibināta jaunā iestāde, bet ēkas būvēja 4 gadus. Slimnīcas galveno korpusu projektējis arhitekts Kristiāns Fridrihs Breitkreics ( Kristian Friedrich Breitkreutz; 1780. – 1820.). 1824. gada 10. maijā tika atklāta Aleksandra Augstumu iestāde, kas sākotnēji diezgan maz atgādina slimnīcu.
Iestādē tiek atvērtas 5 nodaļas: 1) vājprātīgo nams; 2) venēriskā slimnīca; 3) nodaļa sociāli apgādājamiem nespējniekiem; 4) nodaļa piespiedu strādniekiem (Darba nams); 5) nodaļa pārmācāmiem (Pārmācības nams).
Darba namā tiek ievietoti ubagotāji un apkārt klaiņojoši bezdarbnieki, venēriskajā slimnīcā – policijas atsūtītās prostitūtas un sievietes, kuras pašas maksājušas par ārstēšanu. Pārmācības nama iemītniekiem bija jāstrādā, tie, kuri to nevēlējās, tika sodīti ar 20 – 30 rīkstes cirtieniem. Psihisko slimnieku dienas kārtību, diētu, pastaigas svaigā gaisā un nodarbošanos noteica ārsts. Šajā nodaļā sodi netika praktizēti, eksistēja spaidu uzvalks, taču tā pielietošanas nepieciešamība bija ārsta kompetencē.
Nodibinot slimnīcu, pie tās ierīkoja arī aptieku, kura vēlāk devusi nosaukumu Aptiekas ielai. Kā šīs aptiekas darba turpinātāja uzskatāma aptieka Patversmes ielā 1, kas tagad ir Sarkandaugavas aptieka.
1824. gadā Aleksandra Augstumu iestādē bija 221 vieta, 52 vietas ir paredzētas psihisko slimnieku dziedināšanai. Gadsimta laikā slimnīca nepārtraukti attīstījusies un paplašinājusies, atbrīvojusies no darba un pārmācības namiem. 1945. gadā venērisko slimību nodaļu pievienoja pilsētas Ādas un venērisko slimību dispanseram. 1964. gadā tika uzcelts jauns korpuss. 1987. gadā slimnīcā bija 20 nodaļas ar 1460 vietām. No 1946. gada slimnīca kalpoja studentiem kā klīniskās apmācības bāze.