Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Kā vardarbība bērnībā ietekmē pieauguša cilvēka veselību un dzīvi
2007. gada 17. aprīlis
Kategorija: Pirmā palīdzība
Tiem cilvēkiem, kuri bērnībā tikuši seksuāli vai fiziski izmantoti, ir divreiz lielāka iespēja atklāt C reaktīvā proteīnu asinīs, kas var būt viens no iemesliem, kādēļ vardarbībā cietušiem bērniem ir augstāks sirds saslimšanu un diabēta risks pieauguša cilvēka vecumā, vēsta „New Scientist”.
Šie rezultāti tika apkopoti balstoties uz monitoringu par 1000 cilvēkiem Jaunzēlandē no dzimšanas brīža līdz 32 gadu vecumam. Tika pētīti un mērīti stresa izraisošie faktori, kā arī to saistība ar iekaisumiem, kas tiek asociēti ar sirds saslimšanām.
 
Iekaisums ir dabiska reakcija uz fizisku traumu, bet psiholoģisks stress arīdzan var izraisīt iekaisumu veidošanos. Tas vēlāk var novest pie paaugstināta sirds slimību, infarkta un citu saslimšanu riska, raksta „New Scientist”.
 
Negatīvas emocijas var nopietni ietekmēt veselības stāvokli un izraisīt t.s. psihosomatiskās saslimšanas. Pretēji ir ar pozitīvām emocijām un domām-tās spēj izārstēt.
 
Zinātnieki ir izpētījuši, ka tiem bērniem, kuri ir fiziskās, emocionālās vai seksuālās vardarbības upuri, pieaugot ir piecas reizes lielākas suicidālās (pašnāvības mēģinājumu) tieksmes nekā tiem cilvēkiem, kuri nav cietuši no vardarbības, raksta žurnāls „JAMA”.
 
Kā vēsta Dr.Mercola, gandrīz visas nopietnās autoimūnās saslimšanas pēc viņa ārsta pieredzes, tā skaitā multiplo sklerozi, reimatoīdo artrītu, zarnu iekaisumu saslimšanas un hronisku noguruma sindromu, izraisa dziļi iesakņojušās bērnības emocionālās traumas, kuras nekad pilnībā nav tikušas apspriestas un atbilstoši uz tām reaģēts.
 
Vardarbība pret bērnu nekad nav bijusi un nebūs attaisnojama. Nemaz nerunājot par virkni nupat pieminēto veselības problēmu risku, kuras rodas fiziskas vardarbības seku rezultātā, jebkurai vardarbībai ir dziļi psiholoģiskas sekas, kuras viens no aspektiem ir saskarsmes problēmas turpmākajā dzīvē. Padomājiet, vai tiešām kaut kāda dusmu uzplūda dēļ ir vērts riskēt ar sava bērna turpmāko dzīvi, un padomājiet tie, kuri redz vardarbību pret bērnu kaut kur sev līdzās, bet cieš klusu. Vardarbības gadījumā gan kā upuris, gan novērotājs, gan arī vardarbības veicējs -varat lūgt palīdzību tuvākajā sociālajā dienestā vai krīzes centrā un tas noteikti ir jādara. Ar atbilstošu medicīnisko aprūpi un profesionālu psiholoģisko palīdzību būs tomēr iespējams mazināt vardarbības sekas, kuras cilvēks izjutīs jau pieaudzis esot. Jāatzīst, ka visbiežāk patiesībā visa problēmu sakne slēpjas pašos vardarbīgajos vecākos (izņemot gadījumus, kad vardarbības veicējs ir svešs cilvēks), kuri arī ir tikuši psiholoģiski vai fiziski iespaidoti bērnībā, bet šajā gadījumā vajadzētu atcerēties, ka tādēļ, ka pats/i bērnībā esat cietis/usi, nenozīmē to, ka arī tā ir jādara attiecībā pret savu bērnu. Šajā gadījumā Jums pašam/ai ļoti noderētu palīdzība, piemēram, kādas pašpalīdzības grupas apmeklēšana, konsultācijas pie psihoterapeita. Bērns ne pie kā nav vainīgs un viņš ir pilnībā neaizsargāts bez savu līdzcilvēku mīlestības un cieņas pret viņa mazo personību, kura bērnībā vēl tikai veidojas.
 
Liene Straupmane
0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 2377
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Bērna pamešana novārtā
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: