Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Kad apkārtējā pasaule nerādās īstajās krāsās
2006. gada 27. februāris
Kategorija: Slimības un stāvokļi > Maņu orgāni
Lai arī lielāko daļu apkārtējās pasaules informācijas mēs uztveram ar redzi, un redzes mehānisms viesiem cilvēkiem darbojas līdzīgi, tomēr sajūtu pasaule katram no mums ir atšķirīga, līdz ar to dažādi cilvēki atšķirīgi uztver vienu un to pašu signālu. Krāsu redzes traucējumu gadījumā cilvēki atšķirīgi uztver dažādas krāsas, daži konkrētas krāsas pat nespēj atšķirt. Krāsu redzes traucējumi nenoliedzami izmaina pasaules uztveri, taču tie neliedz dzīvot normālu, ikdienišķu cilvēka dzīvi.

Acs ābola mugurējā daļā atrodas nervu šūnu sakopojums, šīs šūnas dēvē par nūjiņām un vālītēm, ja uz tām caur acs zīlīti iespīd gaisam, tad šīs nervu šūnas to uztver, pa redzes nerva šķiedru tiek sūtīts impulss uz smadzeņu redzes centriem, kur tiek apstrādāts un projicējas mūsu iztēlē kā attēls. Tā kā šīs nervu šūna reaģē uz gaismas stariem, tad ļoti vienkārši izskaidrojams, kāpēc cilvēks pilnīgā tumsā neko neredz, lai gan priekšmetu krāsa jau nezūd. Nūjiņas uztver melnbaltās krāsas, tās ir atbildīgas par redzi krēslā un orientāciju telpā, savukārt par krāsu redzi un redzes asumu ir atbildīgas vālītes. Nūjiņu acī ir daudz vairāk nekā vālīšu.

Vālītēm ir atšķirīga jutība pret dažādu krāsu gaismas stariem, daļa no tām ir jutīgākas pret sarkano gaismu, daļa pret zaļo un vēl cita daļa pret zilo gaismu. Visas pārējās varavīksnes krāsas, kuras varam uztvert ar redzi, ir šo trīs pamatkrāsu sajaukumi. Par pamatkrāsām tās tiek uzskatītas tieši tādēļ, ka acs struktūrā atrodas nervu šūnas jeb fotoreceptori, kam ir atšķirīga jutība tieši pret šīm trim krāsām, un visas pārējās redzamā gaismas spektra krāsas var raksturot ar noteiktām šo trīs gaismas staru krāsu kombinācijām, turklāt šāda krāsu redzes uztvere ir raksturīga tieši cilvēkiem, dzīvniekiem tā var būt pilnīgi savādāka.

Ja pirmsskolas vecumā bērniem tiek mācīts, ka pamatkrāsas ir: dzeltens, sarkans un zils, taču tās ir pamatkrāsas mākslā, gaismas pamatkrāsās dzelteno aizvieto zaļā krāsa.

Spēja redzēt un atšķirt krāsas ir samērā reta sastopamība dzīvnieku pasaulē, liela daļa zīdītāju nespēj uztvert atšķirīgas krāsas, taču to spēj daļa zivju un abinieku, tāpat kā daži putni un rāpuļi.

Taču cilvēkam krāsu redze pakāpeniski attīstās tikai pirmajos dzīves mēnešos, jo tūlīt pēc piedzimšanas cilvēkbērns neatšķir krāsas, uz acs tīklenes esošās vālītes sāk darboties tikai aptuveni četru mēnešu vecumā. Ļoti reti mēdz būt gadījumi, kad vālītes nesāk darboties visā dzīves laikā, un cilvēks ir spējīgs redzēt visu apkārtējo pasauli tikai melnbaltās krāsās.

Krāsu redzes traucējumi var būt ļoti atšķirīgi, taču visbiežāk cilvēka acs nespēj uztvert sarkano un zaļo gaismu, ar šādu problēmu nākas saskarties apmēram 4 % cilvēku, taču vairāk tas raksturīgs vīriešiem nekā sievietēm. Šādā gadījumā cilvēkam acī nav vālīšu, kas uztver sarkano gaismu (protanopija) vai zaļo gaismu uztverošo vālīšu (deiteranopija). Šādi cilvēki nespēj atšķirt zaļo un sarkano gaismu, taču tajā pašā laikā viņiem acs uzbūvē atrodas pārējo divu veidu vālītes, līdz ar to visas pārējās krāsas viņi spēj saskatīt. Gadījumi, kad acī nav zilo gaismu uztverošos vālīšu, ir ļoti reti.

Krāsu redzes traucējumi visbiežāk ir pārmantots stāvoklis. Par pareizu krāsu redzi cilvēka organismā ir atbildīgs tikai viens gēns, kas tiek nodots nākamajām paaudzēm ar X hromosomas starpniecību pa mātes līniju. Tā kā vīriešiem ir tikai viena X hromosoma, tad viņiem biežāk ir sastopami krāsu redzes traucējumi, jo viņi no savas mātes ir pārmantojuši krāsu redzes traucējumu gēnu (kaut arī pašai mātei krāsu redze ir bijusi normāla). Sievietei krāsu redzes traucējumi ir sastopami retāk, jo tie var rasties tikai tad, ja māte ir bijusi šī gēna nēsātāja (pašai, iespējams, ir bijusi normāla redze) un tēvam ir bijis krāsu aklums.  

Krāsu redzes pārbaude ir ļoti vienkārša, to var veikt bērniem sākot no trīs gadu vecuma (jaunāki bērni parasti vēl nezin krāsu nosaukumus).

Krāsu redzes traucējumu gadījumā vēl joprojām nav pieejama nekāda medikamentoza ārstēšana, taču ir izveidotas pat speciālas datorprogrammas, ar kuru palīdzību cilvēks spēj saskatīt pareizas krāsas. Ir radītas arī īpašas tumšas brilles, kas palīdz cilvēkiem skatīt pasauli īstajās krāsās.

0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 2190
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Kā mēs uztveram apkārtējo pasauli ar maņu palīdzību?
Kā saglabāt acu gaišumu mūža garumā?
Par miegu, gulēšanu, sapņiem un vēl šo to…
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: