Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Magnija nozīme labai veselībai - pārspīlēta vai patiesa?
2005. gada 29. decembris
Kategorija: Slimības un stāvokļi > Nervu sistēma (un smadzenes)
Cilvēka organisms ir veidots no visdažādākajiem ķīmiskajiem elementiem un to salikumiem, kuriem jāatrodas līdzsvara stāvoklī, lai mēs justos labi un būtu veseli. Viena no cilvēka organisma normālas un saskaņotas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām minerālvielām ir magnijs. Kāda loma ir magnijam mūsu sarežģītajā organismā un cik tas ir svarīgs katram no mums?

Lielākā daļa no cilvēka organismā esošā magnija atrodas kaulos (60-65%), ievērojamā daudzumā tas atrodas arī muskuļos (25%), kā arī citās ķermeņa šūnās un šķidrumos. Tāpat kā citas minerālvielas, arī magnijs neveidojas organismā, tādēļ to pietiekamā daudzumā ir jāuzņem ar uzturu.

Magnijs ir iesaistīts visu uzturvielu (tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu) vielmaiņas procesos. Magnijs ir nepieciešams dažādu organismā notiekošo ķīmisko reakciju norisei, jo tas palīdz pareizi darboties šajās reakcijās iesaistītajiem enzīmiem. Magnijs galvenokārt palīdz aktivēt tos enzīmus, kuri piedalās fosfātgrupu šķelšanas un transportēšanas procesā, lai veidotos viela, kuru sauc par ATF (adenozīntrifosfāts). ATF ir viena no svarīgākajām vielām, kas nodrošina organismam nepieciešamo enerģiju, tādā veidā magnija trūkums var izraisīt nepietiekama enerģijas daudzuma veidošanos. Līdz ar to magnijs ir ļoti svarīgs ķīmiskais elements sportistiem un smaga fiziska darba veicējiem.  

Magnijam, kas atrodas mūsu ķermeņa kaulos, piemīt divējāda nozīme. Daļa no magnija ir nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu kaulaudu struktūru kopā ar divām citām ļoti svarīgām minerālvielām – kalciju un fosforu. Otra daļa no magnija atrodas uz kaulaudu virsmas, tā nepiedalās kaulu struktūras veidošanā, bet ir kā magnija uzkrāšanās vieta, kuru organisms var ātri izmantot, ja ar uzturu netiek uzņemts pietiekami daudz magnija. 

Magnija darbība organismā ir cieši saistīta ar citu minerālvielu – kalciju, tie kopīgi darbojas, lai nodrošinātu nepieciešamo nervu un muskuļu tonusu. Daudzās nervu šūnās magnijs darbojās kā ķīmisko kanālu blokators, ja apkārt šūnai atrodas pietiekami daudz magnija, tad kalcijs nevar iekļūt šūnas iekšpusē un nevar aktivēt nervu. Ja organismā ir par maz magnija, tad nervu šūnas netiek pasargātas, tās var pat tikt aktivētas pārāk spēcīgi, un tad pa nerviem uz muskuļiem tiek sūtīts liels skaits impulsu, kas izraisa spēcīgas muskuļu kontrakcijas. Ar to izskaidrojams, ka magnija trūkums organismā rada muskuļu sasprindzinājumu, muskuļu sāpīgumu, muskuļu spazmas, krampjus un nogurumu.

Jāņem vērā, ka no uzņemtā magnija daudzuma uzsūcas apmēram tikai trešā daļa, pārējais tiek izvadīts ārā. Magnijs no organisma tiek izvadīts caur nierēm. Šīs minerālvielas trūkums vieglāk veidojas cilvēkiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus, pārāk daudz dzer alkoholiskos vai kofeīnu saturošos dzērienus, kas palielina izvadītā urīna daudzumu. Magnija trūkums organismā var rasties arī ilgstošas caurejas, nieru slimību un epilepsijas gadījumā.

Tā kā magnijam ir ļoti nozīmīga loma cilvēka organismā, un tas piedalās tik daudzos bioķīmiskajos procesos, tad tā trūkums organismā var izpausties ar ļoti dažādiem simptomiem:

· Nervu un muskuļu spazmas un raustīšanās, trīce, muskuļu vājums, krampji, roku trīce, nespēja kontrolēt muskuļu darbību.

· Neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens.

· Bezmiegs, nogurums.

· Kauli kļūst mīkstāki un trauslāki.

Ik dienas pieaugušam cilvēkam ir nepieciešams uzņemt 350 mg magnija, pietiekami lielā daudzumā tas atrodams ķirbju un saulespuķu sēklās, zaļajos lapu dārzeņos, pupiņās, zivīs, riekstos, dažādos augļos un dārzeņos.

Magniju papildus iespējams uzņemt arī ar dažādiem to saturošiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, taču pirms izlemjat tos lietot, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu un obligāti pastāstiet par visiem medikamentiem, kurus lietojiet, jo var rasties dažādas nevēlamas mijiedarbības reakcijas starp tiem. Jāizvairās no vienlaicīgas dažu grupu diurētisko līdzekļu un magniju saturošu preparātu lietošanas. Magnija uzsūkšanos var mazināt arī dažu grupu antibiotiskie līdzekļi un asinsspiedienu samazinošie medikamenti, tādēļ svarīga ir jūsu sadarbība un uzticēšanās speciālistam, lai neradītu draudus savai veselībai. Lietojot magniju saturošos medikamentus un uztura bagātinātājus, vienmēr rūpīgi jāievēro ieteiktās devas, jo pārāk lielu devu ieņemšana var izraisīt caureju.

Lai tiktu nodrošināta pareiza vielmaiņas darbība un lai organismā notiekošie bioķīmiskie procesi būtu līdzsvarā, ļoti svarīgs ir gan kalcijs, gan magnijs, taču abi šie ķīmiskie elementi ir savstarpēji konkurējoši, tādēļ abus to kopā nevajadzētu lietot, ja vien tie kopīgi neietilpst kāda preparāta sastāvā, kurš ir izveidots tā, ka savstarpējā konkurence neizpaužas. 

Taču, ja jūsu ēdienkarte ir pietiekami dažāda, un nesirgstat ar kādām hroniskām slimībām, tad parasti pietiek ar to magnija daudzumu, kas tiek uzņemts ar uzturu un nav nepieciešams papildus lietot kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus.

0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 1787
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Ceļš uz stipriem un veseliem kauliem
Fiziskās un garīgās veselības mijiedarbība
Ikdienas ieradumi veselības veicināšanai
Kāpēc sievietēm dažkārt novērojamas garastāvokļa svārstības un kā tās novērst?
Nervu sistēmas darbība un B grupas vitamīni
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: