Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Aprīlis, 2008
Briestošie pumpuri, zemes rūgšana rosina darboties, veidot ko jaunu, sakārtot esošo, aizskalot netīrumus... Tīrības diena mūsu medicīnā un farmācijā derētu gan biežāk nekā tikai pavasarī! Uz to ne reizi vien aicinājis arī žurnāls Doctus, savās publikācijās skarot plašu problēmu loku.

Šajā žurnāla numurā ir vairāki raksti par hroniska iekaisuma radītām problēmām un sekām. Hroniska iekaisuma laikā tiek izjaukts līdzsvars... Būtisks kā arguments līdzsvara atgūšanai šķiet skotu ķirurga Džons Hantera novērojums – iekaisums nav slimība, bet nespecifiska reakcija, kurai ir dziedinoša ietekme uz organismu.(dr. Simonas Doniņas raksts 16. lpp.).

Joprojām vēl dziedinām hronisko iekaisuma procesu starp valsts un privātajām veselības aprūpes iestādēm. Kā tas izdodas, par to savā pieredzē un novērojumos dalās privātās medicīnas pārstāvji. Tas nav viss, ar ko mūs iepazīstina šis Doctus numurs! Tādēļ lasīsim!

Žurnāla redakcijas kolektīvam gribu vēlēt būt vienmēr atvērtiem jaunai informācijai, lai patīkamas tikšanās un domu apmaiņas!

Saule sveic zemi, un zeme atbild ar tikpat zeltītu sveicienu! Māllēpes, pienenes, purenes, gaiļbiksītes, cāļgalvas, dzeltenās vizbulītes – tās taču ir zemes mazās saulītes! Būsim arī mēs atvērti saulei un pavasarim!

Dace Zvīgule
Krimuldas pagasta aptiekas Vitamīns vadītāja
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Antidiabētiskās terapijas izvēle un pamatojums pacientam ar 2. tipa cukura diabētu
Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām. Ar cukura diabētu pasaulē šobrīd slimo 246 miljoni cilvēku, t. i., 6% pasaules pieaugušo iedzīvotāju. Vidēji Eiropā cukura diabēta izplatība pieaugušajiem sasniedz 7,5%. Pamatojoties uz iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru IDF (International Diabetes Federation) veiktie aprēķini par Latviju liecina, ka ar cukura diabētu varētu slimot 9,9% pieaugušo iedzīvotāju (2. tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas, 2007). Cukura diabēts ir saistīts ar komplikāciju attīstību, kā rezultātā pieaug veselības aprūpes izmaksas, samazinās pacienta dzīves kvalitāte un ilgums. Cukura diabēta ārstēšana ir svarīga, lai šīs komplikācijas aizkavētu vai novērstu.... Lasiet vēl
© Inese Pavliņa, Ingvars Rasa
PASAULĒ
Par hronisku nieru slimību
Aprakstot hroniskas nieru slimības (HNS) aktualitāti, šodien stabili tiek lietots termins „epidēmija”. Lēš, ka šī slimība skar aptuveni 10% pieaugušo populācijas pasaulē. HNS pacientu aprūpe ir tik kompleksa, ka vairumā gadījumu paliek suboptimālā līmeni. Kā klasiski šķēršļi tiek minēts dramatisks informācijas trūkums iedzīvotāju vidū (vairums nezina vispār vai kļūdaini interpretē šo terminu), novēlota diagnostika un nefrologa konsultācija, kā arī plašais iesaistīto speciālistu loks (nefrologs, ģimenes ārsts, kardiologs, endokrinologs, asinsvadu ķirurgs, transplantologs, dietologs, medicīnas māsas, farmaceiti, sociālie darbinieki) un sadarbības nepilnības starp tiem. Tomēr būtiskākais vēstījums HNS sakarā skan, ka, lai arī izplatīta un dzīvībai bīstama, HNS ir ārstējama (common, harmful, and treatable – World Kidney Day 2007).... Lasiet vēl
© Guna Dansone
PRAKSE
Elektrokardiostimulācija
2007. gadā ir iznākušas jaunas Eiropas Kardiologu biedrības sirds stimulācijas un resinhronizācijas terapijas vadlīnijas. Tādēļ vēlamies izmantot iespēju, lai atgādinātu kolēģiem par elektrokardiostimulatoru lietošanu, to darbības principiem, implantācijas indikācijām. 2006.gadā Latvijas Kardioloģijas centrā implantēja vairāk nekā 700 elektrokardiostimulatoru (EKS), un šim skaitam ir tendence pieaugt.... Lasiet vēl
© Pavels Šipačovs
Gaviles par šūnu negantajām sōmām
HLA molekulas, APF-1, MHC-1, MHC-2, ubikvitīns, lizo-, ribo- protea- somas un citas sōmas... burti un nosaukumi, kas bagātīgi piepludina mūsdienu zinātnisko literatūru. Bet cik daudz mēs zinām par šo lietu bioloģisko jēgu? Šajā rakstā lasītājs atradīs atbildi uz šo un vienu otru citu patiešām intriģējošu jautājumu (piemēram – vai eksistē arheji?) par mūsu pasaules apbrīnojami viedo iekārtojumu.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Hroniska iekaisuma loma gremošanas trakta orgānu vēža patoģenēzē
Iekaisuma saistību ar ļaundabīgiem audzējiem apzinājās un centās skaidrot jau pirms vairākiem gadsimtiem. 1863. gadā Roberts Virhovs norādīja, ka ļaundabīgs audzējs veidojas hroniska iekaisuma vietā. Zinātnieks šos novērojumus skaidroja vienkārši: dažādi kairinātāji bojā audus, rodas iekaisums, kas veicina pastiprinātu jaunu audu veidošanos. Vēlākie pētījumi šķīra akūtu iekaisumu no hroniska un secināja, ka akūts iekaisums, pretstatā hroniskam, veicina audzēju regresiju. Turpretī hroniskas iekaisīgas slimības saistās ar paaugstinātu audzēja attīstības risku.... Lasiet vēl
© Simona Doniņa
Vitamīnu un hipovitaminožu ietekme uz mutes veselību
Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu. ... Lasiet vēl
© Zane Tauriņa, Aldis Rozenblats
HOPS sistēmiskās izpausmes
HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība ir viens no vadošajiem saslimstības un mirstības iemesliem pasaulē. Kā liecina PVO dati, HOPS izraisītā nāve katru gadu ieņem ceturto vietu starp visiem nāves cēloņiem pasaulē. Tradicionāli HOPS tiek uzskatīta par plaušu slimību, jo, kā liecina slimības definīcija, tās pamatā ir mazatgriezeniski gaisa plūsmas traucējumi elpceļos, kuri progresē un ir saistīti ar patoloģisku iekaisuma reakciju uz kaitīgu aerosolu vai gāzu daļiņu inhalāciju. Tomēr HOPS ir daudzkomponentu slimība, kurai raksturīgas strukturālas un funkcionālas pārmaiņas gan plaušās, gan ārpus tām.... Lasiet vēl
© Ineta Grīsle
PERSONĪBA
Par garāku dzīvi. Vai vismaz cerību. Intervija ar transplantologu Rafailu Rozentālu
Kļūda pasē vai profesionāļa atklāts un izmantots ilgstošas jaunības noslēpums? Apsveikumi 70. dzimšanas dienā apstiprina – tā tomēr ir taisnība. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors RAFAILS ROZENTĀLS, Latvijas Transplantologu asociācijas prezidents, vairāk nekā pusi mūža – 40 gadus – ir saistīts ar stradiņiem un gandrīz pusi – 32 gadus – vada Latvijā vienīgo transplantācijas centru. Ievērojamajā jubilejā sev uzdāvinājis... paša uzrakstītu un izdotu grāmatu Ārsta transplantologa piezīmes. Enerģisks, aktīvs, ar humoru un neslēptu ironiju par lietām, kuras uzskata absurdas un stulbas esam. Šopavasar uzvilkts par ideju sadalīt grūti un neatlaidīgi veidoto transplantācijas centru, citiem pārņemot centram piederīgo hemodialīzes nodaļu.... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Privātā medicīna – spilvens valsts apmaksātajai?
Privātā medicīna Latvijā attīstās, un tai ir potenciāls progresēt. Jo vājāka valsts apmaksātā medicīna, jo spēcīgāka privātā. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, vismaz tuvākajā laikā šajā ziņā nekas nemainīsies. Tas, protams, neizslēdz valsts un privātās partnerības iespējas, kas atrisinātu ne vienu vien samilzušu problēmu.... Lasiet vēl
© Baiba Vahere
PIEREDZE
Arī par sociālo darbinieku un veterinārārstu
Ja jūs aicinātu doties uz Šķeltovas pagastu, iespējams dažas neveiklas sekundes kartē būtu jāmeklē, kurā Latvijas malā tas atrodas... Orientieris varētu būt Latvijā mistiskākais Čertoka ezers ar dzidro gaišzaļo ūdeni un minimālo ūdensaugu un zivju faunu. Šim uzdevumam varētu kalpot arī uzņēmīgā jaunā ģimenes ārste IVETA MALNAČA. Ģimenes ārstes prakse Šķeltovas pagastā, Krāslavas rajonā iekārtota pirms gada, taču joprojām nedaudz smaržo pēc krāsas un izskatās gluži kā tikko pēc remonta. Gaišajās un mājīgajās telpās valda skrupuloza kārtība un tīrība, par to ikdienā rūpējas ģimenes ārstes palīdze feldšere Tatjana Levkova. Pieņemšanas laiks jau beidzies, tāpēc daktere var brīvāk ļauties sarunai, taču pa brīdim mūs iztraucē kāds novēlojies pacients, galvenokārt vietējās skolas audzēkņi, kas pēc stundām ienāk izmērīt temperatūru. ... Lasiet vēl
© Inese Baranovska
Farmaceits vortālā
Vortālā iAptieka jau divus gadus interesentiem ir radīta iespēja uzdot jautājumus aptiekāram. Cilvēki jautā par visdažādākajām veselības problēmām, to risinājumiem, medikamentiem, ārstniecības iestādēm utt. Vērojamā tendence nemitīgi pieaugt jautājumu skaitam varētu šķist pozitīva, jo raksturo cilvēku interesi par savu veselību. No otras puses – tā izgaismo pacienta un medicīnas profesionāļu komunikācijas problēmas, kurām ir bumeranga efekts un kuras var radīt virkni sarežģījumu.... Lasiet vēl
© Sigita Čulkstena
IZZIŅA
Sapņi turpina piepildīties – jau trešo gadu!
Mazās plaukstas pacietīgi mēģina uzmeistarot nepaklausīgo pūķi... pūķi, ko pašam vēlāk palaist zilajās debesīs. Tikmēr vecāki atbalsta grupā dalās ikdienā piedzīvotajā un uzklausa speciālista padomu – kā atrast laiku atpūtai sev. Mirkli atelpai, kas tik ļoti vajadzīgs ģimenē ar nedziedināmi un ilgstoši slimu bērnu. Kad trīs dienu nometne ir galā, vecāki un bērni ir ļoti patiesi savās emocijās: ai, kā negribas atgriezties mājās! Mājās, kas bieži vien ir arī slimnīca...
Labdarības projekts Dāvā sapni šogad ieguvis neticamu iedzīvotāju atsaucību – saziedoti 54 111 lati. Šis projekts jau trešo gadu ir kā oāze izsīkušajām ģimenēm, gan organizējot nometni, gan piepildot bērnu sapņus, gan dodot iespēju Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai iegādāties ģimenēm ikdienā nepieciešamos medicīniskos palīglīdzekļus.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
SKATĪJUMS
Veselības ekonomiskais svars
Sarunājoties ar ASV Kentuki universitātes ekonomikas zinātņu profesoru GLENU BLUMKVISTU, kurš vairākus mēnešus veselības ekonomiskos aspektus centās izgaismot studentiem Rīgas Ekonomikas augstskolā, nevilšus domās atgriežos pie izsenis zināmās patiesības – vēlot otram veselību, vienlaikus vēlam arī labklājību ne viņam vien. Profesora pozitīvais enerģiskais skatījums liek piemirsties samilzušajām medicīniskās aprūpes problēmām pie mums, jo viņa teikto viegli pieņemt par pareizu esam, taču vienlaikus tas norāda uz krietnas izaugsmes un izpratnes evolūcijas nepieciešamību, domājot par sistēmisku un ekonomiski pamatotu veselības aprūpes modeli nākotnē.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Aprīlis, 2008
Arhīvs
Decembris, 2008
Novembris, 2008
Oktobris, 2008
Septembris, 2008
Augusts, 2008
Jūnijs, 2008
Maijs, 2008
Marts, 2008
Februāris, 2008
Janvāris, 2008
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: