Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Septembris, 2007
Šomēnes Doctus atļāvies paironizēt par ārsta – supermena lomu. Arī man tā nav sveša. Sabiedrība bieži no mums sagaida 100 procentu garantiju, bet veselības aprūpē tādas nav. Tāpat tā sagaida, ka būsim supermeni, neskatoties uz sistēmas, sociālajām vai ekonomiskajām vainām. Bet mēs vispirms esam cilvēki. Un profesionāļi, kuru intelektu, zināšanas būtu jāizmanto racionāli ar lielāko atdeves koeficientu, nevis risinot dažādas nebūšanas.

Jūsu uzmanību šomēnes gribu pievērst diviem interesantiem rakstiem. Ambulatorajiem ārstiem noderīgs būs profesora E. Vēverbranta plašais un praktiskais pārskats par medikamentu izraisītu nefrotoksicitāti: kā to pazīt un novērst. Aktuāls ir arī D. Augstkalnes raksts, kas atgādina, ka „skeleta muskuļi ir ne tikai kustību orgāni, bet arī savdabīgas perifērās sirdis, kas aktīvi palīdz asinsritei”. Fiziskās slodzes loma ir saistoša jebkurai vecuma kategorijai!

Žurnālu Doctus vienmēr esmu uzlūkojis kā cunftes kluba žurnālu. Žurnālu, kas runā ne tikai par profesionāliem jautājumiem, bet arī par sajūtām. Par pleca sajūtu. Par to, kas ir svarīgs kolēģim, ko viņš domā, kā jūtas. Arī šajā žurnāla numurā.

Septembrī patīkamākais laiks, kad varējām peldēties, cik tīk, kad varējām gozēties saulē, nedomājot par darbu, slimniekiem un citām ar ārsta darbu saistītām problēmām, lielākoties jau aiz muguras, jāatzīstas, ka tomēr gribas būt šajā darbā iekšā... Mēs jau bez tā visa nemaz neprotam dzīvot. Mēs esam pieraduši būt atbildīgi, risināt savu pacientu problēmas, kas ne vienmēr ir tikai medicīniska rakstura. Tāpēc gribu novēlēt kolēģiem daudz (!) spēka turpmākajā darbā, pildot supermena misiju...

Igors Stoma
ģimenes ārsts no Liepājas
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Resnās zarnas divertikuloze. Divertikulīts
Divertikuloze ir izplatīta slimība un viena no izplatītākajām atradēm resnajā zarnā. Divertikuli var veidoties visās gremošanas trakta daļās, bet 80-90% gadījumu novēro tieši resnās zarnas divertikulozi. Demonstrācijas mērķis – parādīt divertikulozes komplikāciju (divertikulīta) diagnostiku un sekmīgu konservatīvo ārstēšanu. ... Lasiet vēl
© Gunta Geldnere, Aiga Stāka, Juris Pokrotnieks, Normunds Zēravs
PASAULĒ
Gūžas lūzums: risks un prognozes
Ciskas kaula kakliņa lūzums (tekstā – gūžas lūzums) nav tikai lauzts kauls. Kā redzams, sekas sniedzas tālu prom no bojājuma vietas. Kādi ir šīs traumas cēloņi? Pamatā atbildi sniedz fakti – vidējais pacientu vecums pārsniedz 80 gadus un gandrīz 80% gadījumu gūžas lūzums skar sievietes. Taču ir vēl daudz neskaidrību gan par citiem riska faktoriem, gan kritērijiem. ... Lasiet vēl
© Guna Dansone, Aija Bukova
PRAKSE
Medikamentu izraisīta nefrotoksicitāte. Kā pazīt un novērst?
Virkne medikamentu spēj izraisīt subklīnisku vai klīnisku nieru bojājumu. Kā no tā izvairīties? Atbilde ir – zinot galvenos nefrotoksiskos renālos sindromus, dažādu plaši pielietotu medikamentu nefrotoksicitētes mehānismus, nieru bojājuma riska faktorus un profilakses stratēģijas. Savlaicīgi pamanītas, izmaiņas pārsvarā ir labojamas, tāpēc nefrotoksicitātes agrīnas atpazīšanas nozīme var būt kritiska; ārstam jābūt informētam par viņa nozīmēto medikamentu nefrotoksisko potenciālu, un jāprot izvērtēt viens vai otrs medikaments kā iespējamais nieru problēmu iemesls.... Lasiet vēl
© Egils Vēverbrants
Sadzīvē iegūta pneimonija, I daļa
Pneimonija, vērtējot pēc saslimstības un mirstības rādītājiem pasaulē, ir vissmagākā no infekcijas slimībām. Kā mirstības cēlonis starp visām slimībām pneimonija ieņem sesto vietu, bet starp infekcijas slimībām – pirmo. Smagas pneimonijas dēļ hospitalizēto slimnieku mirstība ir ap 10-14%. Mirstība pacientu vidū, kuri pneimonijas dēļ ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, pārsniedz pat 40%. Rezultātā pasaulē ik gadu no pneimonijas mirst vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku. ASV, kur slimību statistika ir visprecīzākā, reģistrē aptuveni 4 miljonus pneimonijas gadījumu gadā. No tiem letālas sekas ir 45 000 gadījumu. Latvijā atbilstoši varētu būt ap 33 000 pneimonijas slimnieku gadā ar 370 mirušajiem.... Lasiet vēl
© Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns, Vaira Leimane, Angelika Krūmiņa, Raimonds Sīmanis
Fiziskās slodzes ietekme uz sirds asinsvadu sistēmu. Vienkāršākā profilakse
Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir kardiovaskulāro, kā arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), kā arī depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāuzsver tās nozīme gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un iedzīvotājiem ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis.... Lasiet vēl
© Dace Augstkalne
PERSONĪBA
Kārotā nejaušība laimes spēlē. Intervija ar kardiologu Gustavu Latkovski
Dr. med. GUSTAVS LATKOVSKIS – ārsts kardiologs, invazīvais kardiologs ar darba vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš arī Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras pasniedzējs un no septembra – docents. Aizstāvējis doktora disertāciju. Brīvajā laikā skrituļo, spēlē tenisu, klausās blūzu. Novērtē iespēju atpūsties ar izslēgtu mobilo tālruni. Samērojot daktera Latkovska vēl jaunos gadus ar jau padarītā apjomu un vērienu, tā vien šķiet, ka viņam zināms laika sadales noslēpums.... Lasiet vēl
© Benita Brila
AIZRAUŠANĀS
Kauss, kas nevar palikt sauss
Dakteri basketbolu spēlējuši vienmēr un arī piedalījušies dažādos čempionātos. Tie palīdzējuši nokratīt spriedzi, satikties ar mediķiem no citām slimnīcām un, ļaujoties spēles kaislībām, savus kolēģus iepazīt pavisam citā gaismā.
Oktobrī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iecerējusi atjaunot tradīciju pulcināt mediķus basketbola laukumā – lai cīnītos par Mediķu aroda kausu. Atgriezušies no atvaļinājuma, mediķi gatavojas startam…... Lasiet vēl
© Baiba Vahere
Te balts, te melns. Viss līdzsvarā
Viss, ar ko viņš laiku pa laikam nodarbojies, no viņa puses netiek uztverts kā konkrētā brīža vaļasprieks, bet gan gluži kā darbs, pret kuru jāizturas pietiekami nopietni. Viņa princips: „Ja nevari labi, tad pasaki „nē!”, nevis ļaujies pierunāties un izdari slikti. Taču, ja esi apsolījis, tad kaut vai beigts, bet izdari!” Tāda sajūta, ka viņam eksistē tikai melni baltā pasaule. Gluži kā viņa abu grāmatu vāki. Nekas pa vidu. Viņš varētu būt fotogrāfs, aktieris, dzejnieks, dziedātājs un amatnieks. Bet viņš ir izvēlējies citu zvērestu. ANDRIS TJUNĪTIS ir ausu, deguna un kakla ārsts. Ārsts mazpilsētā. Balvos. Vēl viņam ir privātprakse. Viņa valstība ir endoskopijas kabinets. Viņš ir Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas viceprezidents. Unlsi tasbinets. viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem ir ūdens tūrisms. ... Lasiet vēl
© Mārīte Šperberga
DISKUSIJA
Par uzvedības etiķeti vairāk nekā par ētiku
Nule kā parakstīta deklarācija par ārstu un farmācijas firmu sadarbības principiem, par ko presē un portālos jau lasām ironiskas piezīmes. Par to, ka ētikas kodeksi dzīvo paši savu dzīvi uz papīra, kamēr karā (konkurences cīņā) visi ieroči ir labi. Kā ir patiesībā? Doctus diskusijas dalībnieki vērtē – tie ir atsevišķi gadījumi, izrādītā labā griba ir solis pareizajā virzienā. Pēc šīs diskusijas gan nepamet sajūta, ka lielākoties tomēr runājam par uzvedības etiķeti, nevis par ētiku – tikumisko normu sistēmu vai morāles filozofiju. Seneka vēstulēs Lūcijam par ētiku reiz rakstīja: „Tu zini, kura līnija ir taisna. Ko tas tev līdz, ja nezini, kas ir taisnais dzīvē.” Un viņam bija taisnība.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Septembris, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Novembris, 2007
Oktobris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Maijs, 2007
Aprīlis, 2007
Marts, 2007
Februāris, 2007
Janvāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: