Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Maijs, 2007
Ir tik īss brīdis starp Lieldienām un Jāņiem, kad daba mostas visstraujāk, zeme kļūst arvien zaļāka. Šo laiku raksturo atdzimšana. Varbūt tādēļ uzlabojas mūsu noskaņojums? Gaismas gadalaiks top arvien spēcīgāks, Zeme, saules sasildīta, sāk atvērties ziedēšanai. Lasītājus uzrunā jauns žurnāla Doctus numurs ar savu skatījumu uz veselības aprūpi.

Priecē, ka Latvijā veselības aprūpe zinātniskā līmenī neatpaliek no pasaules standartiem. Interesanti iepazīt mūsu vadošo speciālistu sasniegumu un pētījumu rezultātus, uzzināt citu kolēģu pieredzi, atziņas. Diemžēl finansiālā un organizatoriskā līmenī... vērojama gluži cita aina. Ir gan atzīts, ka veselības aprūpe tikai 5-10% gadījumu nosaka cilvēka veselību. Taču tieši mēs esam tie, kuru zināšanas un pieredze veido šo procentuāli it kā tik nelielo daļu. Gan mūsu zināšanas, gan mūsu un pacientu garīgais līdzsvars var palīdzēt slimību ārstēšanā. Nepietiek ar medikamentu nozīmēšanu. Nepietiek, ja ārsts atdod pats savu enerģiju, viņam jārosina darbībai arī slimā cilvēka iekšējie spēki. Ārstēšana ir sadarbība, un darba mīlestība ir viena no labākajām metodēm garīgā līdzsvara saglabāšanai. Jau sen novērots, ka vairāk nodarbinātie cilvēki dzīvo visilgāk. Pastāvīgā un ritmiskā darba gaitā uzkrājas lielas dzīvības spēka rezerves.

Novēlu Doctus redakcijai, rakstu autoriem un žurnāla lasītājiem, neskatoties uz nesakārtotajām problēmām valstī, saglabāt garīgo līdzsvaru un darba mīlestību. Izbaudiet šo krāšņo dabas atmodas laiku sevis harmonizēšanai! Mūsu enerģiju spēcīgāk par fizisko atpūtu atjauno jūtas. Veiksmi ikvienam un mums visiem kopā!

Ringolds Jaunbelzējs
ģimenes ārsts no Ventspils, Elite direktors
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Smagas osteoporozes un izteikta vitamīna D deficīta klīniskais gadījums endokrinoloģijas nodaļā
Vienam no astoņiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma attīstās osteoporoze. Osteoporozes izraisīts lūzums ir katram piektajam vīrietim pēc 50 gadu vecuma. 30% vīriešu pēc 60 gadu sasniegšanas konstatē osteoporozes izraisītus lūzumus (Dubbo pētījums). Aplūkotais klīniskais gadījums uzskatāmi parāda, ka osteoporozes un vienlaicīgi arī vitamīna D deficīta diagnostika un ārstēšana ir aktuāla problēma vispārējā klīniskajā praksē.... Lasiet vēl
© Ingvars Rasa, Inese Pavliņa
PASAULĒ
Krona slimība. Jaunākie pētījumi un atzinumi
Krona slimība (KS) ir viena no mūsdienās pētītākajām patoloģijām gastroenteroloģijas jomā. Ir daudz neskaidrību gan par tās etioloģiju, gan patoģenēzes norisēm, gan ārstēšanas taktiku. Šī literatūras apskata mērķis nav sniegt praktiskas rekomendācijas, bet apkopot jaunākās zinātniskās atziņas par Krona slimību, kas parādās pasaules medicīniskajā literatūrā. Tas savukārt ļautu palūkoties uz šo slimību no mazāk ikdienišķas puses.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Iedzimto sirdskaišu perkutānā invazīvā korekcija
Ievērojamākie sasniegumi iedzimto sirdskaišu diagnostikā un ārstēšanā veikti pēdējos 20-30 gados, un, attīstoties invazīvās perkutānās sirds kateterizācijas metodei, tā kļuvusi par alternatīvu terapeitisku pieeju pretstatā ķirurģiskai ārstēšanai vairāku iedzimtu sirdskaišu korekcijā – daudzas no vienkāršajām sirdskaitēm mūsdienās var ārstēt ar perkutānām invazīvām metodēm, neveicot apjomīgu ķirurģisku operāciju. ... Lasiet vēl
© Ainārs Rudzītis, Milāna Zabunova, Andrejs Ērglis
Apakšējo urīnceļu obstruktīvais sindroms
Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Šīs obstrukcijas ilgākā laika posmā rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms. Šoreiz kavēsimies tikai pie apakšējiem urīnceļiem, kuru obstrukcijas gadījumā raksturīga apgrūtināta vai nepilnīga urīnpūšļa tukšošanās.... Lasiet vēl
© Ainārs Treilons
Ar pacientu saistīto faktoru vērtējums, veicot bioķīmisko laboratorisko testu atbilžu interpretāciju
Ar pacientu saistītie faktori kā būtiska preanalītiskā posma sastāvdaļa noteikti jāņem vērā, veicot laboratorijas sniegto testēšanas pārskatu interpretāciju. Aplūkosim, kāda ir ar pacientu saistīto faktoru ietekme uz dažiem relatīvi bieži veicamiem bioķīmiskiem testiem. Būtiskākie un biežāk sastopamie faktori, kas saistīti ar pacientu, ir šādi: vecums, dzimums, rase, grūtniecība, ēšanas un fiziskās aktivitātes ieradumi, alkohola, nikotīna, medikamentu, narkotiku un citu ķīmisku vielu, kā arī blakusslimību ietekme.... Lasiet vēl
© Dzintars Ozoliņš
Āda un gadalaiki. Pavasaris
Latvijā, kā tas raksturīgs mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 00C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?... Lasiet vēl
© Jānis Ķīsis, Renāte Zvejniece
H1-antihistamīnu ietekme uz histamīna izraisīto papulas un eritēmas reakciju un asins perfūzijas pieaugumu ādā. Lāzerdoplerogrāfijas metode
Pacientiem ar alerģijas simptomiem klīniskajā praksē bieži nepieciešams izvēlēties kādu no antihistamīnu grupas medikamentiem. Bet visi antihistamīni nedarobjas vienādi. Katram pacientam raksturīgās īpatnības nosaka individuālu reakciju un dažādu H1-antihistamīnu efektivitāti, ārstējot alerģijas simptomus. Klīniskie pētījumi liecina, ka nozīme ir ne tikai pacientu individuālām atšķirībām, bet arī pašu histamīna efektu bloķējošo vielu spējai piesaistītities histamīna receptoriem.... Lasiet vēl
© Madara Tirzīte, Gunta Strazda, Normunds Jurka, Māris Bukovskis
PERSONĪBA
Veiksmes cilvēks. Intervija ar reanimatoloģi Dzintru Jakubaņecu
Reizi nedēļā ir sestdiena vai svētdiena, kuru viņa gaida ar nepacietību. Lai... dotos uz darbu. Uz diennakts dežūru reanimācijas brigādes sastāvā. Tad viņa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste DZINTRA JAKUBAŅECA.

Arī pārējās dienās viņa strādā. Un tad viņa ir Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieka vietniece Dzintra Jakubaņeca. Viena un tā pati persona. Ar 1. aprīļa nopietnību – neatliekamajā palīdzībā nostrādātiem 29 darba gadiem. Un ar atbildīgai ierēdnei piederīgu lietišķumu.
Bet sākumā, nu labi, gandrīz sākumā, bija medicīna.... Lasiet vēl
© Benita Brila
PIEREDZE
Brīvprātīgais – palīgs vai negaidīts viesis?
Viņa atceras vienu no pirmajiem pacientiem, sešgadīgu puisīti, ar kuru sastapusies, sākot brīvprātīgās gaitas slimnīcā. Ļoti atvērtu, dzīvespriecīgu un mīļu! Diemžēl tagad viņš lejup noskatās jau no kāda mākoņa maliņas. Ar kādu citu mazo pacientu iepazinusies, kad viņam bija tikai trīs gadiņi. Visu ārstēšanās laiku puisēns pavadīja slimnīcā viens, bez mammas klātbūtnes, jo viņai mājās bija jārūpējas par pārējiem bērniem. Par viņa slimnīcas mammām kļuvuši brīvprātīgie – ēdinājuši, rotaļājušies, samīļojuši. „Ik reizi, kad esmu varējusi slimnīcā pabūt ar kādu kopā, kad esmu dzirdējusi vārdus – paldies, ka atnāci, laiks pagāja ātrāk! – izjūtu milzīgu gandarījumu. Un, ja smagi slims bērns, kurš tobrīd ir bēdīgs un sašļucis, manā klātbūtnē pasmaida vai sāk smieties, sajūta ir vienreizēja,” saka ALDA GRĪNBERGA. Viņa jau četrus gadus kā brīvprātīgā strādā Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā.... Lasiet vēl
© Regīna Olševska
DISKUSIJA
Gausais profilakses ritenis
Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
IZZIŅA
Patenti farmācijā
Kamēr globālajā farmācijas laukā zāļu ražotāji nodarbojas ar smalku savu interešu lobiju, tikmēr vienkāršam zāļu izrakstītājam, izsniedzējam vai lietotājam, kurš stāv malā no šīm peripetijām, rodas daži vienkārši jautājumi. Piemēram, kas ir īsta inovācija – vai jebkurš jaunums? Un kā var rasties situācija, ka mūsu valstī atsevišķiem medikamentiem ir monopolstāvoklis, kamēr citviet Eiropā tiem tāda nav? Skaidrību palīdz ieviest Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece MĀRA ROZENBLATE. ... Lasiet vēl
© Airisa Ādamsone
KRUSTPUNKTS
Kolēģu labās rokas
Ārsts kā pacients, bez šaubām, ir īpašs. Tāpēc, ka vairāk zina, vairāk testē kolēģus, jā, reizumis arī nevērīgāk izturas pret savu veselību... Par kolēģu labajām rokām ir kāds jautrs stāstiņš. Pirms vairākiem gadiem tradicionālajā dakteru basketbola mačā kādam mikroķirurgam salauzts deguns! Dakteris bažīgi jautā – kā izskatās? Visi ķiķina un spurc – vai jau vakar deguns bijis šķībs? Ieskatās spogulī – kā tad, līks! Sazvana jau draugu – sejas-žokļa ķirurgu Rīgā –, bet pretinieku komandas pārstāvis teic, ka esot lors, varot degunu sakārtot uz vietas – kamēr lūzums vēl svaigs! Dakteris kļūst tramīgs: pag, es braukšu uz Rīgu, tur mani atsāpinās... Bet kolēģiem operācijas plāns jau gatavs: viens iežmiedz galvu dzelžainā tvērienā, kamēr ieinteresēto skatītāju komentāru pavadībā lors iespiež kaulu līdz zīmīgajam krakšķim. Vēlāk atbraucis pazīstams plastikas ķirurgs un vietējā slimnīcā uzlicis ģipša longeti. Ballītes karstumā dakteris to pazaudējis, taču degunam neesot ne vainas!
Bet ja pavisam nopietni: ko sagaidām no kolēģa, kad nokļūstam pretējā frontē – pacienta lomā?... Lasiet vēl
© Māra Lapsa, Līga Brūvere, Silva Kleinberga
SKATĪJUMS
Vaira Vīķe-Freiberga: ārsta portreta gaismas un ēnas
Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus!... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Maijs, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Novembris, 2007
Oktobris, 2007
Septembris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Aprīlis, 2007
Marts, 2007
Februāris, 2007
Janvāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: