Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Marts, 2007
Lai arī ziema mums šogad tāda neparasta gadījusies, tas jau nenozīmē, ka vieglāk pārciešama. Tomēr šobrīd, pieejot pie loga un dziļāk ieelpojot, skaidri jūtamas cerīgākas vēsmas. Marts taču smaržo! Pēc asniem, pumpuriem!

Doctus martā sarūpējis pamatīgas tēmas. Pārmantoti audzēji, alkoholisms, lai cik skumji tas nebūtu, ir mūsdienu aktualitāte, un strausa cienīga rīcība nebūs nekāds glābiņš. Efektīvāka cīņa ar seruma holesterīnu, profesora A. Danilāna analīze tik delikātai problēmai kā refraktārs vēdera aizcietējums, Dr. A. Utināna iedziļināšanās cilvēka psihes dzīlēs – katrs raksts ir izlasīšanas vērts. Manu interesi, protams, piesaistīja arī Latvijas farmācijas tirgus mikroskopija un speciālistu viedokļi. Un vēl – dažādi interesanti gadījumi no endoskopijas un ginekoloģijas prakses.

Bet, ja nu gadās brīdis, kad viss apnicis un gaismas stariņu tuneļa galā saskatīt ir tik grūti, noteikti iesaku izlasīt par diviem optimistiem – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 2006. Gada ārstu ķirurgu Mārtiņu Liepiņu un Barkavas aptiekas farmaceiti, Latvijas Farmaceitu biedrības Lauku aptieku sekcijas vadītāju Ilzi Krīgali. Pēc tam noteikti būs vieglāk sagaidīt pavasari!

Baiba Mauriņa
Rīgas Stradiņa universitātes
Farmācijas fakultātes prodekāne
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Rets klīnisks novērojums ginekoloģiskā praksē
Intrauterīnā spirāle ir viena no populārākajām mūsdienu kontracepcijas metodēm. Lai cik ar to saistītās manipulācijas būtu vienkāršas, tomēr varam vērot arī komplikācijas. Kā zināms, ja intrauterīno spirāli laicīgi nenomaina, var attīstīties smagi iekaisuma procesi – tās atrašanās ilgums dzemdē pēc anotācijas ir pieci līdz astoņi gadi, tomēr spirāles maiņu vajadzētu veikt ātrāk, ik pēc trim gadiem, ko bieži apstiprina klīniskā pieredze. Viena no komplikācijām, kas var rasties jau spirāles ievadīšanas laikā, ir dzemdes sienas perforācija. To parasti konstatē manipulācijas laikā, bet ir gadījumi, kad šo komplikāciju konstatē novēloti.... Lasiet vēl
© Renāte Renemane
PASAULĒ
Be fabulous? Alkohols un alkoholisms
Eiropas Komisijas 2006. gada informatīvajā ziņojumā par alkoholu teikts, ka Eiropas Savienība ir reģions, kur alkoholu lieto vairāk nekā jebkur citur pasaulē. Vairāk nekā 90% 15-16 gadu veco jauniešu kaut reizi dzīvē ir lietojuši alkoholu, pirmo reizi iedzerot vidēji 12-13 gadu vecumā un piedzeroties – 14 gadu vecumā. Mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Izšķirstot Latvijā populārāko sieviešu un vīriešu žurnālu 2007. gada janvāra un februāra numurus, gandrīz katrā no tiem redzam vismaz vienu alkoholiskā dzēriena reklāmu. Pozitīva asociācija un jaukākas dzīves apsolījums līdzās formālajam brīdinājuma uzrakstam „Pārmērīga alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai”. Piemēram, skaista sieviete ar reklamētā dzēriena glāzi rokā, kurai pievērsti vairāku izskatīgu vīriešu atzinīgie skatieni, un valdzinošs sauklis be fabulous (angļu val. – esi pasakaina) papildus idilliskajai ainai. Plašais, gaumīgi noformētais produktu piedāvājums liek nedomāt par patieso alkohola kaitējumu.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Pārmantoti audzēji
Mūsdienās zināms, ka apmēram 20% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir pārmantoti. Tas nozīmē, ka audzēja attīstību nosaka noteikti gēnu defekti jeb mutācijas, kas tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, tomēr kopumā gēnu izmaiņu gadījumā risks dzīves laikā saslimt ar ļaundabīgu audzēju ir no divām līdz 20 reizēm augstāks nekā vidēji populācijā. Klīniski nozīmīgākie un biežākie pārmantotā vēža sindromi ir pārmantotais krūts-olnīcu vēzis un pārmantotais kolorektālais vēzis. Tomēr gandrīz jebkuras lokalizācijas audzējiem novēro saistību ar pārmantotību. Tā, piemēram, pārmantotu priekšdziedzera vēzi konstatē aptuveni 10% gadījumu, pārmantota melanoma sastopama 5-10% gadījumu, pārmantots kuņģa vēzis – 1% gadījumu.... Lasiet vēl
© Andris Gardovskis, Arvīds Irmejs, Jānis Gardovskis
Helicobacter pylori mijiedarbība ar cilvēku
Lai gan Helicobacter pylori mēs pazīstam tikai kopš 1982. gada, infekciju var uzskatīt par vienu no vecākajām. Pētot un analizējot mutāciju skaitu baktērijā, konstatēts, ka tā apdzīvojusi cilvēka kuņģa gļotādu jau simtiem tūkstošus gadu. Varētu pat teikt, ka baktērija ir bijusi ar cilvēku, pirms vēl radās homo sapiens. Pēdējo 25 gadu laikā helikobaktērija ir intensīvi pētīta, un pašlaik uzskata, ka tā ir saistīta ar kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, kuņģa adenokarcinomu un MALT limfomu, kā arī, iespējams, ar dažām slimībām ārpus kuņģa zarnu trakta. No otras puses, ņemot vērā iespaidīgo cilvēka un helikobaktērijas līdzāspastāvēšanas vēsturi, jādomā arī par iespējamo labumu cilvēkam. Katrā ziņā plašie helikobaktērijas pētījumi radījuši virkni neatbildētu jautājumu.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
Refraktārs vēdera aizcietējums
Šoreiz sīkāk apskatīšu īpašu hroniska aizcietējuma paveidu, kas biežāk piemeklē jaunas, reproduktīva vecuma, fiziski aktīvas sievietes. Kas tad īsti ir šī refraktārā vēdera aizcietējuma cēlonis? Un kā ar to tikt galā?... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Kauna un vainas apziņas loma psihisko traucējumu patoģenēzē
Kauns piemīt visiem cilvēkiem. Šī emocija nosaka ētisku un sabiedrības pieņemtajām normām atbilstošu indivīda rīcību. Tomēr daudzi cilvēki, jo īpaši mūsdienu modernajā sabiedrībā, cieš no kauna radītiem ierobežojumiem; pastāv un aizvien aktualizējas tāds jēdziens kā patoloģisks kauns. Turklāt ir grūti nosaukt kādu psihisko traucējumu veidu, kur kaunam nebūtu kāda – primāra vai sekundāra – loma. Kauns un ar to bieži saistītā vainas sajūta ir to biežāko emociju vidū, ar kurām cilvēki vēršas pēc psihoterapeita palīdzības.... Lasiet vēl
© Artūrs Utināns
Duālā inhibīcija dislipidēmijas terapijā
Jaunākās Eiropas kardiovaskulāro slimību profilakses vadlīnijas īpaši uzsver nepieciešamību kā mērķi uzlūkot ne tikai koronārās sirds slimības un tās seku novēršanu, bet arī cerebrovaskulāro slimību un perifēro artēriju slimību profilaksi, jo visām minētajām patoloģijām būtībā ir kopīga etioloģija – ateroskleroze. Viens no galvenajiem modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulāro slimību primārajā un sekundārajā profilaksē ir seruma holesterīna līmenis. Pašreiz visplašāk lietotie un vairumam pacientu arī pirmās izvēles medikamenti dislipidēmijas ārstēšanā ir hidroksimetilglutaril-koenzīma A inhibitori – statīni. Raksta ietvaros aplūkosim atsevišķu stratēģiju pacientiem, kuriem holesterīna rādītājus nav izdevies normalizēt ar statīnu monoterapiju.... Lasiet vēl
© Vita Šaripo, Mārīte Antra Ozoliņa, Jānis Raibarts
PERSONĪBA
Mūža SMS. Intervija ar dr. med. Mārtiņu Liepiņu
Stradiņos dzimis, mežos audzis, Stradiņos mācījies un mūžu strādājis jeb SMS versijā arī tā savu biogrāfiju varētu izteikt dr. med. MĀRTIŅŠ LIEPIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās ķirurģijas centra 3. nodaļas vadītājs un slimnīcas 2006. Gada cilvēks. Garākā versijā tas ir atskats uz gadiem. Uz pārliecību, kuru slīpējis gan laiks, gan notikumi, gan satiktie cilvēki. ... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Spēles laukums – zāļu tirgus
Zāļu tirgus laukumā lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.
Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Viss atkarīgs no saspēles. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā!... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Līga Ribkinska
PIEREDZE
Svešķermeņi un lidojošie šķīvīši
„Man bija četri pieci gadi. Spēlējoties smiltiņās, biju rūpīgi sabāzis mutē pudeles stikla lauskas. Vaigi uzpūtušies kā kāmītim! Mamma, to redzot, jau gribējusi skriet klāt, bet gudrs kaimiņš teicis: „Tikai mieru!” Ar skaļu pēkšņu brēcienu no aizmugures mani tā sagrābis aiz apkakles, ka es pārsteigumā izpūtis visus stiklus. Pat gļotādas neesot ievainojis. Labi, ka tuvumā bija apķērīgi cilvēki, kas rīkojās ātri un pārdomāti,” stāsta Rīgas 1. slimnīcas Endoskopijas nodaļas vadītājs ARMĪNS KRAUZE.... Lasiet vēl
© Inese Austruma-Ločmele
Vienkārši optimiste
Viņa – farmaceite, kuru raksturo sirsnīga vienkāršība un pelnītas pašapziņas balstīta lepna stāja. Nav reta iespēja viņu sastapt Rīgā, jo 1999. un 2004. gada Gada Farmaceita balvas ieguvēja ILZE KRĪGALE šobrīd ir Latvijas Farmaceitu biedrības Lauku aptieku sekcijas vadītāja, tāpēc uz sekcijas sēdēm Rīgā braukt – tā ir viņas ikdiena, taču Doctus izmantoja iespēju paraudzīties, kā klājas farmaceitam labi tālu no Rīgas – kārtīgos laukos Madonas rajona Barkavā, kur liela daļa Latvijas farmaceitu ir pabijuši, jo ar Ilzes gādību tur risinājās 2004. gada farmaceitu vasaras brīvdienas.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
KRUSTPUNKTS
Virsotnes jau sasniegtas – vecākā paaudze
Iepriekšējā numurā uzrunātie vidējās paaudzes ārsti atzinās – sapņo par nesteidzīgām vecumdienām, kad varēs ceļot pa pasauli... Šomēnes vecākās paaudzes ārsti saka: kādi kūrorti, pensija pat nesasniedz iztikas minimumu! Kāds nesteidzīgs ritms, ja slimnīcā esi katru dienu! Arī viņi ir ļoti dažādi. Viens uzskata, ka jāprot īstajā laikā aiziet, baidoties palikt par daudz vecs. Otrs nevar savu dzīvi iedomāties bez slimnīcas un pacientiem, darbs uzturot pie dzīvības. Kādam ir arī rūgtums par zaudēto amatu, jo laikmeta prasības un fiziskā varēšana nepiešķir atlaides. Paaudzēm jāmainās! Taču viņi ir unikāli ar savu dzīvesgudrību, sasnieguši personiskās profesionālās virsotnes – bagāta stāsta vērtas.... Lasiet vēl
© Māra Lapsa, Dace Diržine
NOTIKUMS
Farmaceitu aktīvā ziemas diena
Lūk, gads apmetis slaidu loku un par Latvijas Farmaceitu Ziemas sporta spēlēm varam runāt kā par sekmīgi noritējušu tradicionālu notikumu Latvijas farmaceitu dzīvē.... Lasiet vēl
© Ilze Dzintara
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Marts, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Novembris, 2007
Oktobris, 2007
Septembris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Maijs, 2007
Aprīlis, 2007
Februāris, 2007
Janvāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: