Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Februāris, 2007
Nu, re! Kāds spilgts izaugsmes iespēju piemērs! Žurnālu Doctus lasu praktiski jau no tā iznākšanas brīža. Fotoattēli, kuros varēja saskatīt mani, žurnāla lappusēs parādījās nedaudz vēlāk. Pēc kāda laika man bija iespēja padalīties savos piedzīvojumos un savās pārdomās ar lasītājiem arī jau dažos rakstos. Un nu veiksmīgi esmu nokļuvis līdz pirmajam vākam. Patīkami!

Es arī piederu pie tiem „vidējās paaudzes dakteriem un Latvijas medicīnas mugurkaula”, par kuriem runā gan dakteris U. Spinga, gan docente I. Grope un daktere A. Kronberga no Saldus. Arī man, kā vairumam ārstu, ir divas darba vietas, taču par laimi, tās atrodas dažus soļus viena no otras (strādāju Katastrofu medicīnas centrā un P. Stradiņa KUS). Interesanti būtu uzzināt, cik laika dakteris Spinga tērē, ceļojot no vienas savas darba vietas līdz otrai un trešajai.

Jāpiekrīt arī Gundegai Repšei, kura saka, ka „nekur tālu netiks tie ārsti, kas domās tikai par to, kā kačāt naudu. Nespēs profesionāli izaugt, ja viņos nebūs cilvēkmīlestības, personības spēka. Man šķiet, ka naudas trūkums cilvēku nevar samaitāt. Jā, tas var pataisīt rūgtu, neticīgu, bet nekādā veidā neatņem viņa profesionālo talantu”.

Taču izskatās, ka daktera Jāņa Ķīša plašais un bagātīgi zinātniski pamatotais raksts par mūsu ādas dzīvi ziemā šogad būs zaudējis savu aktualitāti. Neapskaužu slēpošanas un citu ziemas sporta veidu cienītājus.

Lasot rakstus par ēšanas traucējumiem, diētām un cukura diabētu, neviļus nāk prātā doma – katram savas problēmas. Cits domā, ko ēst un cik ēst, cits – ko neēst un kā notievēt, bet citam ikdienā jādomā par to, ko no ēdamā šodien var atļauties nopirkt, lai ar atlikušo pensiju izdzīvotu līdz mēneša beigām.

Protams, žurnāla numurā atrodami arī dziļi zinātniski raksti par restenozi pēc PCI procedūrām un antenatālas infekcijas rašanās mehānismiem un izraisītajām sekām, gan arī vairāk uz praktisku pielietojamību vērstais daktera Ivara Smiltēna un Daiņa Vorpa raksts par urīnceļu infekcijām.

Ne tikai medicīnas profesionāļiem, bet praktiski katram mirstīgam cilvēkam būtu lietderīgi iepazīties ar Rīgas Stradiņa universitātes docenta Guntara Selgas un Sporta medicīnas valsts aģentūras direktora vietnieces Melitas Saukas pētījumu par ūdens lomu mūsu dzīvē. Ņemot vērā to, kādos apstākļos man pašam ir iznācis atrasties, varu apgalvot, ka „ārstiem, medicīnas māsām, skolotājiem, vecākiem un citām atbildīgām personām ir jāveicina ūdens regulāru uzņemšana, lai stabilizētos .. pārliecība, ka ūdens ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un tas jālieto vismaz astoņas glāzes dienā”.

Jānis Turks
neatliekamās palīdzības ārsts
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Pacients ar IV pakāpes izgulējumu krustu rajonā
Katru gadu no dažādiem stacionāriem ar diagnozi – izgulējums – izrakstās vidēji simts cilvēku, kas, domājams, ir tikai neliela daļa no patiesā ar šo problēmu saistīto cilvēku skaita. Izgulējumu ārstēšanas taktikas izvēle bieži vien ir atkarīga no stacionāra, kurā atrodas pacients, un ārsta kompetences šīs problēmas risināšanā. Latvijā nav izstrādātas vadlīnijas izgulējumu ārstēšanai, un tas apgrūtina šādu slimnieku aprūpi un noved pie daudzām kļūdām, no kurām cieš pacienti. Publikācijas mērķis ir parādīt spināla pacienta ar IV pakāpes izgulējumu krustu rajonā ārstēšanas gaitu ar veiksmīgu galarezultātu. ... Lasiet vēl
© Olafs Libermanis, Marta Rudakovska
PASAULĒ
Ēšanas traucējumi
Ēšanas traucējumi tiek definēti kā pārmērīgas uzmanības pievēršana sava ķermeņa svaram un formai, ko pavada neadekvāta, neregulāra vai haotiska barības uzņemšana. Nereti pacientiem ar ēšanas traucējumiem papildus ir kāda cita veida atkarība: smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana. Vēlamies vērst uzmanību faktam, ka no visām psihiatriskajām patoloģijām ēšanas traucējumu gadījumā ir visaugstākā mirstība. Pēc ASV datiem pārēšanās, veicinot aptaukošanos, fizisku pasivitāti, dislipidēmiju un audzēju attīstību, katru gadu kļūst par iemeslu vismaz 300 000 cilvēku nāvei. ... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
Ziņas no pasaules diabēta kongresa
Pasaules diabēta kongresi notiek ik pēc trīs gadiem (iepriekšējais – 2003. gadā Parīzē, Francijā), un kongresa rīkotāju iecerei realizēt tos katru reizi citā kontinentā ir mērķis veicināt diabēta aprūpi un pētniecību konkrētajā kontinentā. 19. Starptautiskās Diabēta Federācijas (IDF) kongress Keiptaunā (2006. gada 3.-7. decembrī) pulcēja 200 diabēta nacionālo asociāciju pārstāvjus no 160 valstīm (arī no Latvijas), kas pārstāv vairāk nekā 240 miljonus diabēta pacientu pasaulē. Kopumā šajā kongresā piedalījās vairāk nekā 12 000 dalībnieku: diabēta pacienti (nacionālo diabēta asociāciju pārstāvji), psihologi, biologi, preses pārstāvji, diabēta aprūpes organizatori, diabēta aprūpes medicīnas māsas, pēdu aprūpes speciālisti, diabēta apmācības organizatori un speciālisti, kā arī, protams, endokrinologi, diabetologi un citu medicīnas nozaru pārstāvji.... Lasiet vēl
© Ingvars Rasa
PRAKSE
Iekaisuma pārmaiņas placentā saistībā ar dzimumceļu infekcijām
Līdz 40% priekšlaicīgu dzemdību galvenais etioloģiskais faktors ir infekcijas. Infekciju korelācija ar priekšlaicīgām dzemdībām dažādos grūtniecības laikos ir atšķirīga. Agrīnu priekšlaicīgu (22.-28. gestācijas nedēļas) dzemdību etioloģijā infekcijas ir iemesls priekšlaicīgām dzemdībām līdz 90% gadījumu, bet 34.-36. nedēļā priekšlaicīgu dzemdību saistība ar infekciju ir tikai 15% gadījumu. Infekcija var būt cēlonis citādi neizskaidrojamai antenatālai augļa bojāejai, kad atrod iekaisuma izmaiņas placentā, bet ar izteiktu autolīzi saistītas izmaiņas augļa audos konstatēt nevar. ... Lasiet vēl
© Dace Rezeberga
Restenoze – perkutānās koronārās intervences Ahilleja papēdis
Kopš 1977. gada, kad A. Gruntzigs izdarīja pirmo angioplastiju, perkutānā koronārā intervence ir piedzīvojusi ļoti strauju attīstību. Pēdējos gados šo procedūru skaits Rietumeiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs sasniedzis 2 000 gadījumu uz vienu miljonu iedzīvotāju gadā. Šobrīd, kad pilnveidojušās tehnoloģijas un uzkrājusies ārstu pieredze, intrahospitālo komplikāciju īpatsvars ir zemāks par 1%. Tomēr restenoze – ārstētā segmenta atkalsašaurināšanās vairāk par 50% – saglabā lielu klīnisku un ekonomisku nozīmi. ... Lasiet vēl
© Indulis Kumsārs
Komplicēta un jatrogēna urīnceļu infekcija
Urīnceļu infekcija ir viena no biežāk sastopamajām infekcijām cilvēka organismā. Literatūrā nav apkopojošu datu par saslimstību Eiropā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tie ir līdz 7 miljoniem apmeklējumu gadā saistībā ar urīnceļu infekciju un līdz 2 miljoniem vizīšu pie ārsta saistībā ar cistītu. Aptuveni 15% no visām gada laikā izrakstītajām antibiotikām tiek lietotas saistībā ar urīnceļu infekciju. Līdz 40% urīnceļu infekciju ir iegūtas medicīnas iestādēs, tātad jatrogēnas vai nozokomiālas, un lielākā daļa no tām ir saistībā ar urīnpūšļa katetriem. Savukārt intrahospitālās multirezistentās urīnceļu infekcijas sastāda lielāko daļu no visām nozokomiālajām infekcijām.... Lasiet vēl
© Ivars Smiltens, Dainis Vorps
Ūdens balanss organismā. Nepiemirstam padzerties ?!
Cilvēka organisms ūdeni nevar uzkrāt kā kamielis, tas jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organisma metabolisma procesiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Akūta dehidratācija veselam pieaugušam cilvēkam, ja vien nav pastiprinātas fiziskās slodzes, ir reta parādība, tomēr zinātnieki izsaka hipotēzi, ka ilgstoša, kaut arī neliela, dehidratācija var radīt nopietnas veselības problēmas un tādējādi meklē pierādījumus rindas hronisku veselības problēmu saistībai ar dehidratāciju.... Lasiet vēl
© Guntars Selga, Melita Sauka
Āda un gadalaiki. Ziema
Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.... Lasiet vēl
© Jānis Ķīsis, Renāte Zvejniece
PERSONĪBA
Eņģelīšu mamma. Intervija ar neonatoloģi Annu Cimmeri
Ne jau visu eņģelīšu. Tikai to, kuri te ierodas pirms laika, paguļ kuviezītī, paaugas un dodas pie saviem vecākiem. Vai uz bērnu namu. Vai arī atgriežas debesīs... Bet to laiku, kamēr bērniņš izvēlas, uz kuru pusi doties, viņa mājas ir Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kur viena no audžumammām ir neonatoloģe ANNA CIMMERE.... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Ne tikai tehnoloģija, arī domāšana – jauna. Par inovācijām neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, onkohematoloģijā, internā medicīnā.
Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tematu par inovācijām medicīnā. Vaicājot vairāku medicīnas jomu ekspertiem, kas pieder šodienas vēsturei un ko gaidīt no rītdienas, daudzi no viņiem, pirmkārt, uzmanību pievērsa jauninājumiem, kas būtu nepieciešami palīdzības sniegšanas organizācijā. Diemžēl tas nereti arī ir pakāpiens, uz kura jāuzrāpjas, lai varētu domāt par jaunradi slimību diagnostikā un ārstēšanā.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Ilze Zonne, Līga Brūvere
PIEREDZE
Maizes garozas garša Rogovkā
Pašā Rogovkas centrā atradīsiet ķieģeļu namu, savulaik padomju stilā būvētu kā ambulanci; arī šobrīd tas pilda sākotnējo uzdevumu – vairumā telpu zobārstes un ģimenes ārstes INĀRAS OĻŠEVSKAS prakse. Saimniece šogad iecerējusi remontdarbus, arī zaļais piekalnītes mauriņš tikšot papildināts ar ziedošu puķu dobēm, bet vecās, krietni apdrupušās kāpņu plāksnes paredzēts nomainīt pret jaunām – lai gados vecajiem pacientiem aiz tām kājas neķeras. Bez ārējā iesaiņojuma spožuma te dzīvo gluži citas vērtības. Vienkāršs tiešums, pacientu uzticēšanās, nesavtīga minūšu neskaitīšana. No pagasta ļaudīm par dakteri dzirdēts sakām: i naktī ies, i, ja vajadzēs – pat kājām. ... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
IZZIŅA
Apsēstie kolekcionāri
Vēsture glabā ne tikai nopietnus sava laika nospiedumus. Dažas no tās lappusēm ir gana savdabīgas, pat kuriozas. Šoreiz par vienu no tādām – medicīnas kolekcionāriem.... Lasiet vēl
© Laimdota Ruģēna
KRUSTPUNKTS
Daudz zina un vēl visu var – vidējā paaudze
dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kas pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai. Patiesībā viņi ir Latvijas medicīnas mugurkauls, bez viņiem – nu ne kā. Tas ir arī tāds labs vecums: ja jaunie visu varētu, bet vēl daudz ko nezina, ja vecākā paaudze gandrīz visu zina, bet vairs visu nevar, tad vidējā – daudz zina un vēl visu var izdarīt.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Līga Brūvere, Silva Kleinberga
SKATĪJUMS
Kā neiztērēt pacienta uzticības kredītu
„Runāt par ārstiem – tas patiesībā ir ļoti nopietni. Kopš bērnības viņi man ir ārkārtīgi patikuši, pat fascinējuši, bijuši teju vai Dieva vietā. Šķitis, ka ārsti zina drusku vairāk nekā pārējie, jo ir tik tuvu tam noslēpumam. Varbūt tāpēc viņi ir tik interesanti sarunu biedri,” tik augstu novērtējumus sniedz rakstniece un publiciste GUNDEGA REPŠE. Tāpēc gadījumos, kad iznāk vilties kādā no ārstiem, viņa jūtas kā cilvēks, kurš zaudējis ticību.... Lasiet vēl
© Māra Lapsa
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Februāris, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Novembris, 2007
Oktobris, 2007
Septembris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Maijs, 2007
Aprīlis, 2007
Marts, 2007
Janvāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: