Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2007
Kādā vakarā, pavērusies violeti dzeltenajos saulrieta mākoņos, mana sešgadīgā meita pēkšņi pajautāja: „Mammu, cik pavisam pasaulē ir krāsu?” Lai arī tikko saņemts diploms cietos vākos par pabeigtu Tālākizglītības fakultāti, samulsu ne pa jokam, jo nevienā lekcijā minētu konkrētu skaitli neatcerējos. Atbilde „bezgalīgi daudz...” netika pieņemta: „Nē, tu pasaki, tieši cik daudz!” Izmisusi pārgāju pretuzbrukumā: „Cik tu zini?” Beigās vienojāmies, ka ir trīs pamatkrāsas un tad vēl katram tik daudz krāsu, toņu un nianšu, cik viņš spēj saskatīt un aprakstīt. Tāpat kā dzīvē – ir pamatlietas (darbs, ģimene, pašcieņa utt.) un tad vēl tik daudz krāsainu prieku, cik atļaujamies tvert un paši sev sagādāt.

Krāsains kā rudens kļava ir arī oktobra Doctus. Kolēģi ginekologi no visām pusēm ir rūpīgi iekrāsojuši adenomiozes daudzās sejas, sniedzot ne vien sausus zinātniskos datus, bet arī praktiskus ieteikumus darbam.

Kā trīsstāvīgu zemeņu torti baudīju profesora A. Danilāna rakstu, kurā tiek meklēta funkcionālu gremošanas orgānu bojājumu izcelsmes sakne; izgaršojiet arī jūs šo aizraujošo stāstu par trakām zarnām, smadzeņu pietvīkšanu un grieķu aitu gana lomu modernās medicīnas attīstībā.

Kad pirmie rudens vīrusi iekrāso mūsu degunus sarkanus, tad glābiņu var meklēt Dr. Ineses Gžibovskas rakstā par apgrūtinātu deguna elpošanu.

Literatūras apskats par plaušu vēzi un papillas adenokarcinomas klīniskais gadījums liecina, ka arī medicīnā strīdos (lasi – kolēģu domstarpībās) dzimst patiesība.

Savukārt Dr. Inese Blumberga, iepazīstinot ar sāpju medicīnas foruma aktualitātēm, iepriecina mūs ar atziņu, ka arī Latvijas ārstu pieeja sāpju terapijā saskan ar starptautiskām tendencēm.

Kā krāšņa svētku uguņošanas buķete ir raksts par Dr. Ilzes Krūmalas dzīvi. Ārstes dzīvesstāsts pārliecina, ka arī vispārējā haosā tomēr katrs var ko ietekmēt – sākot ar puķu dobi savā apkārtnē līdz darbam sabiedrības labā.

Vēlu mums visiem krāšņu rudeni! Baudiet krāsainās sajūtas – ļaujiet melniem dubļiem šķīst sejā, ar riteni traucieties pa dzeltenām lapām piebirušām taciņām, gavilējiet Kurzemes piekrastes tēraudpelēkās jūras augstajos viļņos, vai sārtojiet vaigus, draugu pulkā senas jaunības dziesmas dziedot!

Vita Začesta,
Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe un dzemdību speciāliste
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Papilla Vateri adenokarcinoma, tās endoskopiska ablācija
Aprakstītais gadījums parāda, cik svarīgi ir novērot pacientu dinamikā, izvēlēties pareizu terapijas taktiku (šajā gadījumā mazinvazīva terapija savlaicīgi diagnosticēta audzēja – carcinoma in situ – gadījumā), kā arī demonstrē tālāka novērošanas algoritma pielietošanu, lai izslēgtu adenokarcinomas recidīvu.... Lasiet vēl
© Vija Voltnere, Gunta Geldnere, Aldis Puķītis, Gunārs Grīnbergs, Juris Pokrotnieks, Aiga Stāka
PASAULĒ
Plaušu vēzis jaunāko pētījumu gaismā
Aptuveni 80% no visiem plaušu vēža gadījumiem sastāda nesīkšūnu plaušu vēzis (non-small cell lung cancer – NSCL). Šī audzēja tipa pētīšanā koncentrēts visvairāk uzmanības, sevišķi, ņemot vērā, ka dzīvildze NSCL gadījumā cieši korelē ar audzēja stadiju – no 60 līdz 80% agrīnā stadijā, līdz nepilnam procentam IV stadijā. Sīkšūnu plaušu vēzis ir agresīvāks par NSCL, ļoti strauji aug un diagnozes noteikšanas brīdī parasti jau ir diseminēts. Neārstējot pacienti dzīvo vidēji divus trīs mēnešus, un, lai gan šis audzējs ir jutīgāks pret ķīmijterapiju (ķirurģijas loma atšķirībā no NSCL praktiski nenozīmīga), visoptimālākā ārstēšana tikai mazāk kā desmit procentiem pacientu nodrošina piecu gadu dzīvildzi. Runājot par plaušu vēža izplatības tendencēm, satraukumu rada ne vien kopējās incidences pieaugums, bet arī audzēja ekscesīvi augošā izplatība sieviešu populācijā, kamēr izplatības rādītāji vīriešiem saglabājas stabili. Paradoksu un ironiju slēpj fakts, ka plaušu vēža galvenais riska faktors – smēķēšana –, atšķirībā no daudziem citiem izplatītākajiem audzējiem (piemēram, krūts vēža), ir labi apzināts un modificējams, bet tomēr paliek nemodificēts. Visus plaušu vēža aspektus nelielā apskatā nav iespējams pat pieminēt – piedāvājam nelielu diskusiju par dažām aktualitātēm.... Lasiet vēl
© Guna Dansone, Aija Bukova
Pasaule cīņā pret sāpēm
Šī gada jūnija nogalē Kanādā, Monreālā notika 3. Starptautiskais Sāpju medicīnas forums. Tā dalībnieki pārsvarā bija Kanādas un ASV mediķi un zinātnieki, tomēr piedalījās arī daudzu Eiropas valstu, kā arī Meksikas, Izraēlas, Krievijas un citu valstu pārstāvji. Kongresa ievada daļa tika veltīta šogad traģiski bojā gājušā Izraēlas profesora Deivida Nīva (David Niv) piemiņai, uzsverot viņa lielo ieguldījumu sāpju medicīnā. Foruma organizatori atzīmēja arī pagājušajā gadā notikušā Eiropas Sāpju asociācijas kongresa galvenās tēzes: cilvēkam ir tiesības dzīvot bez sāpēm, un mediķu uzdevums ir to nodrošināt. Iedzīvotājiem jāsniedz izglītojoša informācija par to, kur meklēt palīdzību, lai nebūtu jācieš sāpes vientulībā un klusumā.... Lasiet vēl
© Inese Blumberga
PRAKSE
Apgrūtinātas deguna elpošanas diferenciāldiagnoze
Pilnvērtīga elpošana caur degunu nav tikai labsajūtas vai dzīves kvalitātes jautājums, bet gan būtiska visa organisma veselības sastāvdaļa, tādēļ svarīgi jau laikus, izmantojot atbilstošo diferenciāldiagnostikas metodi, noteikt elpošanas traucējumu iemeslus.... Lasiet vēl
© Inese Gžibovska
Kur īsti meklējamas funkcionālu gremošanas orgānu bojājumu saknes?
Kairinātu zarnu sindroms piemetas trakam cilvēkam, vai kairinātas zarnas padara cilvēku traku? Tāds varētu būt vienlaikus moto un jautājums, kuru mēģināšu izgaismot. Var jautāt, kāda daļa man, gastroenterologam, par to, kā strādā galvas smadzeņu garoza? Atbilde – ir gan daļa, turklāt ļoti liela. Jo visbiežāk sastopamās hroniskās kuņģa-zarnu trakta slimības ir tā saucamie funkcionālie gremošanas orgānu traucējumi. Šīs slimības ir gastroenterologu ikdiena, tās padara dzīvi grūtu ne vien daudziem pacientiem, bet arī viņu ārstiem. Un var pieļaut domu, ka šo traucējumu īstenā izcelsmes vieta ir smadzenes – garoza vai zemgarozas centri.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Sadzīvē iegūta pneimonija, II daļa
Raksta pirmajā daļā (Doctus septembris, 2007) tika aplūkota sadzīvē iegūtas pneimonijas epidemioloģija, biežākie izraisītāji un diagnostikas taktika. Šajā sadaļā iekļauti praktiski jautājumi par pneimonijas ārstēšanu, kā arī jaunāko antibiotiku apskats un analīze šim mērķim.... Lasiet vēl
© Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns, Vaira Leimane, Angelika Krūmiņa, Raimonds Sīmanis
Adenomioze: vai teorija ir apvienojama ar praksi?
Ir daudz publikāciju par adenomiozi, taču paliek atklāts jautājums, vai zinātnes sasniegumi spēj palīdzēt praktizējošiem ārstiem šīs mīklainās slimības atklāšanā un ārstēšanā. Mēģināsim sniegt pārskatu par jaunākajiem atzinumiem par adenomiozes patofizioloģiju, diagnostikas metodēm un ārstēšanas principiem.... Lasiet vēl
© Jekaterina Vasiļjeva, Andrejs Ivanovs, Svetlana Andrējeva,
PERSONĪBA
Kņazu mantiniece. Intervija ar fizikālās medicīnas ārsti ILZI KRŪMALU
Dakteres ILZES KRŪMALAS ikdiena šobrīd vairāk saistīta ar meitas ģimeni Maskavā. Pēc daudziem medicīnā pavadītiem gadiem beidzot var dzīvot tā, kā to vēlējusies gadiem ilgi. Taču smilteniešiem viņa vienmēr paliks ārste. Satiekot vasarā uz ielas, bijušie pacienti viņu sirsnīgi uzrunā. Daudzie dakteres kolēģi atzīst, ka tas, kāda Smiltenes slimnīca ir pašlaik, lielā mērā ir Krūmalu ģimenes nopelns. Viņi uz slimnīcu nenāca tikai kā uz darbu. Tas bija vairāk nekā pienākums un atbildība. Tas bija viņu sirds darbs.... Lasiet vēl
© Baiba Vahere
TĒMA
Ko un cik daudz ietekmē pacienti
Latvijā pacientu organizācijas ir ļoti dažādas pēc lieluma, kapacitātes, iespējām, ietekmes. Šajā rakstā vairāk par ietekmi. Par filigrāno ietekmes spēli. To, kurā pats vari būt tas, kurš veikli pārvalda daudzas bumbiņas. Bet vari kļūt arī par bumbiņu spēlmaņa rokās.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Regīna Olševska
PIEREDZE
Lietuvas līdzības
Ļaujamies mašīnu straumei, kas mūs nes Viļņas centra virzienā, līdz ceļu nogriež remontdarbi, iedzenot spēkratus šaurā piltuvē. Cik atpazīstami! Guļamrajoni manāmi strauji apaug ar augstceltnēm, vecie nami tiek ieģērbti stalažu mēteļos, bet veloceliņu ierīkošanai kaimiņi atraduši vienkāršu risinājumu – platākās ietves ar baltu krāsu lentu brālīgi sadalījuši starp riteņbraucējiem un kājāmgājējiem. Sarunās satiktie lietuvieši atzīst: arī viņus satrauc algas, kas velkas nepieklājīgā astē un tuvinieki, kas strādā īru, britu būvlaukumos, bāros, fabrikās, viesnīcās un siltumnīcās un diemžēl savus bērnus arvien biežāk izvēlas skolot šajās zemēs, nevis atgriezties mājās. Starp citu, lietuvieši šajā ziņā apsteidz latviešus.

Līdzību uzskaitījumu varētu turpināt, jo profesionālās ikdienas sajūta, kurā ar Doctus dalījās lietuviešu farmaceite un ģimenes ārste, ir ļoti tuvas mūsējai. Par to divi stāsti.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Līga Ribkinska
IZZIŅA
Cēsu veselības aprūpes panorāma
Cēsīm šis rudens ir īpašs. Šomēnes Cēsīs mediķi, kuriem tuvas basketbola tradīcijas, sacentīsies par Mediķu aroda kausu. Pirms mēneša durvis vēra Bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs. Šogad izstrādāta arī Cēsu rajona slimnīcas attīstības vīzija. Taču katra vieta ir īpaša vispirms ar saviem cilvēkiem. Par cēsniekiem saka: viņi nekad nepaliks, malā sēžot, gatavi vieni no pirmajiem doties piketēt pret netaisnību, taču galvenais – gatavi viens otru atbalstīt. Labs raksturojums, vai ne?... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
KRUSTPUNKTS
Mājas vizīšu bilance
Lai arī Amerikā mājas vizīšu prakse beidzās piecdesmitajos sešdesmitajos gados, lai arī pie mums notikusi mājas vizīšu brīvlaišana (no maksas pakalpojuma atbrīvoti vien bērni un veci cilvēki), pacientu vidū tās joprojām ir populāras. Ģimenes ārstu domas dalās. Vai mājas vizītes lietderīgas vai tas ir atavisms, no kura būtu jāatsakās. Vai pacienti tās neizmanto, lai apietu sistēmas trūkumus, piemēram, neērto nīkšanu rindā? Cik objektīvi var mājas apstākļos izmeklēt pacientu un diagnosticēt slimību? Un cik kvalitatīvu palīdzību sniegt? Vai mājas apstākļos var uzzināt informāciju, ko pacients neizstāsta konveijera vizītē ārsta kabinetā? Un kā ar ārsta drošību? Neliela mājas vizīšu grāmatvedība, saliekot plusus un mīnusus.... Lasiet vēl
© Māra Lapsa, Ilze Vainovska
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Novembris, 2007
Septembris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Maijs, 2007
Aprīlis, 2007
Marts, 2007
Februāris, 2007
Janvāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: