Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Augusts, 2006
Pūš vasarīgs, bet stiprs vējš, un pat varētu teikt, ka sacēlusies neliela vētra. Brienu pa nu jau atdzisušajām jūrmalas smiltīm un vēroju, kā tiek aizpūsts pilnīgi viss; liedagā paliek vienīgi divi bērni – kā mazi eņģeļi pasaules jūras krastā. Raugoties uz viņiem, uz brīdi atgriežos bērnībā – pirmpatiesībā, kur viss ir īsts un neaptraipīts…

Jā, dzīvē bieži bezvēju nomaina spēcīgas brāzmas un lietus, un kāds saules stars līdzīgi bērnības atmiņām tikai vietām spēj izspraukties cauri tumšajiem, drūmajiem mākoņiem. Bet vai tieši šie brīži nepadara mūs vēl stiprākus un nedod dubultspēku kāpt aizvien augstāk un augstāk? Kāpēc par neapgāžamu pieņemt, ka dzīve visiem liek vilties, novazā melnus, atstāj satriektus? Varbūt reizēm tā var arī nebūt?

Doctus augusta numurā ar savu skatījumu uz ārsta ikdienas gaitām, ārsta profesiju dalās un daļēji veido arī ārsta psiholoģisko portretu viena no manām viscienītākajām aktrisēm Aurēlija Anužīte-Lauciņa.

Atgriežoties pie pašiem pirmsākumiem, par dzemdību atsāpināšanu diskutē daktere Alda Urtāne un daktere Inese Lasmane, mēģinot savā rakstā sniegt atbildi uz jautājumu, vai vajadzētu iejaukties šajā fizioloģiskajā procesā. Viela pārdomām.

Ne mazāk saistoši ir pārējie Doctus raksti, no kuriem var smelties informāciju gan par autoimūnslimībām un imūndiagnostiku, gan par izmaiņām galvassāpju klasifikācijas sistēmā.
Sevišķu uzmanību piesaista farmakoloģijas aktualitātes – profesores Vijas Klušas pārskats par mūsdienu neiroprotektējošiem preparātiem.

Savukārt optimistisks klīniskais gadījums par Erba miopātijas saasinājumu grūtniecei vēlreiz apstiprina – jebkurš pacients ir individuāls un vienmēr ir vērts cīnīties, paveicot to, kas sākotnēji, iespējams, pat šķitis nereāls.

Gribu novēlēt visiem Doctus lasītājiem arī vētrainajos dzīves mirkļos rast iespēju uz brīdi atgriezties bērnībā, pirmpatiesībā, kur ir rodama naivas sirds gudrība, kur viss ir īsts. Un atcerēties Aspazijas vārdus: „Kad meklē dvēseli, tad agri ej no rīta, kad to kā jaunu zvanu tikko lej.”

Milāna Zabunova
internās medicīnas rezidente
P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā
MEDIKAMENTI
Neiroprotekcija: jaunākās tendences zāļu dizainā
Var izteikt prognozi, ka straujais neirozinātņu progress un jaunās biotehnoloģijas, kas ienāk 21.gadsimta pētījumos, pietuvinās mūs izpratnei par smadzeņu mistērijām, radīs iespējas, kā apturēt neirodeģeneratīvos procesus, un līdz ar to pilnīgi mainīs psihiskās veselības un dzīves problēmas. Šajā rakstā akcentēsim jaunākās neirodeģenerācijas protekcijas stratēģijas. ... Lasiet vēl
© Vija Kluša
Venozo asinsriti ietekmējošie līdzekļi
Asinsriti nodrošina kā arteriālie, tā arī venozie asinsvadi. Traucējumi kādā no tiem ietekmē visu asinsrites procesu. Šķiet, ka medicīniskajā literatūrā lielāka uzmanība ir veltīta arteriālajai asinsritei, venozo asinsriti atstājot otrajā plānā, lai gan organismam vienlīdz svarīgas ir abas. Šajā rakstā ieskicēsim venozo asinsriti ietekmējošo līdzekļu pamatgrupas, minot atsevišķus preparātus kā piemērus. ... Lasiet vēl
© Antons Skutelis, Santa Purviņa
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Erba miopātija
Erba miopātija jeb Erba sindroms ir hereditāri distrofiska miopātija – juvenila progresīvas muskuļu distrofijas forma. Demonstrācijā – patoloģiskā procesa saasinājums jaunai sievietei grūtniecības laikā ar sirds un iegurņa muskulatūras iesaistīšanos, kas radīja draudus gan mātei, gan auglim. Tomēr kopumā gadījums vērtējams visai optimistiski, jo jaundzimušais ir vesels un pēc terapijas māte ar bērnu izrakstīti no slimnīcas apmierinošā stāvoklī.... Lasiet vēl
© Egils Mauliņš, Santa Viltere, Maira Jansone, Māra Tūtere, Aļona Protkova, Aiga Stāka
PASAULĒ
Decubitus
19. gadsimtā pazīstamais franču ārsts Šarko (J.M. Charcot) novērojis, ka daudzi pacienti, kam attīstās brūces krustu un sēžas rajonā, drīzumā mirst, pasludināja izgulējumu par nenovēršamas nāves priekšvēstnesi. Protams, toreiz nepazina antibiotikas un specifiskas ķirurģiskas un aprūpes taktikas. Taču arī mūsdienās de cubitus jeb izgulējuma nepatīkamo dabu skaidrot lieki. Turklāt šī nav tikai gultai vai ratiņkrēslam piesaistīto slimnieku problēma – imobilizācijas apstākļos audu izmaiņas, kas ir pamatā izgulējuma čūlas attīstībai, var izveidoties pat dažu stundu laikā, piemēram, ilgstošas operācijas apstākļos, vai pirms pacients vispār saņem medicīnisku palīdzību. Palūkosimies, ko par šo tēmu raksta pasaulē. ... Lasiet vēl
© Guna Dansone
PRAKSE
Cefalģija? Ne tik vienkārši!
Pēc ilggadīgiem zinātniskiem pētījumiem, pamatojoties uz jauniegūtajiem datiem, nobrieda nepieciešamība papildināt, daļēji mainīt un pilnveidot galvassāpju klasifikācijas sistēmu, tostarp precizēt diagnostiskos kritērijus daudziem galvassāpju veidiem. Vairāk nekā 100 galvassāpju ekspertu darbs dažu gadu laikā radīja ievērojami labāk saprotamu, universālu, jau tulkotu vairāk nekā 20 valodās, pārstrādātu galvassāpju klasifikācijas otro izdevumu (IHCH II 2004.). Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar izmaiņām galvassāpju klasifikācijas sistēmā, sniegt dažas praktiskas norādes to diferenciāldiagnostikas un izmeklēšanas principos, un – vēlreiz vērst uzmanību uz galvassāpju kā simptoma cēloniski daudzveidīgo materiālu.... Lasiet vēl
© Gaļina Baltgaile
Dzemdību atsāpināšana – nepieciešamība vai mode?
Jebkuru dzemdību mērķis ir vesels bērns un māte. No vienas puses tas ir fizioloģisks process, kurā teorētiski nevajadzētu iejaukties, no otras – mūsdienu sievietes ir pieradušas pie daudz lielāka komforta nekā mūsu mātes vai vecmāmiņas. Sievietes ir kļuvušas informētākas par dzemdību norisi, internetā savstarpēji apspriedušas prieku par bērna piedzimšanu, vīra nenovērtējamo atbalstu un, protams, arī dzemdību sāpes. Bieži tiek diskutēts par to, vai dzemdību atsāpināšana palīdz sievietei dzemdībās, vai arī tieši pretēji – tiek izjaukts normāls fizioloģisks process.... Lasiet vēl
© Alda Urtāne, Inese Lasmane
Autoimūnslimības un imūndiagnostika
Mūsdienās ir zināmas apmēram 50 autoimūnslimības. Pēc amerikāņu autoru datiem, tās skar 1-2% no pasaules iedzīvotājiem, bet Eiropā – apmēram 3% iedzīvotāju. Autoimūnslimību patoģenēze saistīta ar imūnsistēmas atbildi pret paša organisma autologajiem antigēniem, kas rezultējas ar autoantivielu produkciju un to izraisītu audu bojājumu. Konkrētās antivielas ir saistītas ar noteiktu slimību spektru – autoantivielas palīdz diferencēt slimības, noteikt to apakštipu, prognozēt slimības gaitu.... Lasiet vēl
© Inta Jaunalksne
DABA UN ZINĀTNE
Cilvēka rašanās un evolūcijas molekulāri ģenētiskie aspekti
Pirmie evolūcijas idejas sintēzi veica Č.Darvins un A.Volless. Viņi paskaidroja evolūcijas iemeslu pamatus tā laika hipotēžu jūrā. Otrā evolūcijas ideju sintēze notika divdesmitajā gadsimtā, apvienojot darvinisma, ģenētikas, sistemātikas, paleontoloģijas un evolūcijas sasniegumus. Pašlaik mēs stāvam uz trešās evolūcijas ideju sliekšņa. Šī sintēze tiks veikta, balstoties uz mūsdienu molekulārās bioloģijas un antropoloģijas sasniegumiem, ņemot vērā ne tik sen atklātās parādības, piemēram, vīrusu transdukciju, nevienmērīgu evolūciju, plašu hromosomālo sugu veidošanos un citas.... Lasiet vēl
© Natālija Škute
PERSONĪBA
Dimantu aizgādne
Kad vasarīgā rītā mērots ceļš līdz Kandavai un, uzbraucot kalnā, auto krustojumā nogriežas pa kreisi, vecu koku ieskautajos Ozolājos pie vīratēva Rūdolfa Akera piemiņas zīmes pagalmā mūs sagaida acu ārste docente VALDA AKERE. Viņa ir gatavojusies uzņemt viesus – kucīte Bella ieslēgta nama augšstāvā, lai nesabiedē ciemiņus, istabā smaržo kafija un veclaicīgs sienas pulkstenis sit divpadsmit dienā – tas ir laiks, kad esam vienojušās par mūsu sarunu. Tā aizsākas pat negaidīti strauji.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
TĒMA
Slimnīcas uz apvienošanas ceļa
Ar pamatīgiem neirstošiem mezgliem stiprinātas tauvas Latvijas veselības aprūpes smagnējo gaitu varētu veiksmīgi vilkt kalnup. Protams, neviens necer, ka šis ceļš varētu būt kas līdzīgs vasarīgai promenādei gar jūru. Pārmaiņas nemēdz būt vieglas. Arī Latvijas slimnīcu pārprofilēšanas un apvienošanās process kā viens no soļiem ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas jeb struktūrplāna ieviešanas ietvaros nevar tāds būt. Doctus, balstoties uz pārmaiņu skarto ārstniecības iestāžu vadītāju viedokļiem, kā arī precizējot Veselības ministrijas nostāju un plāna pamatojumu, novērtē procesa pozitīvos un problemātiskos aspektus šobrīd – būtībā vēl pašā ceļa sākumā.... Lasiet vēl
© Māra Lapsa, Ilze Vainovska, Līga Ribkinska, Valda Madalāne
PIEREDZE
Viena kāja te, otra – tur
Meklēsim atbildi mīklai – tādai skaidrojošai, kā bērni labprāt mīl sacerēt: „Vēl vakar viņš strādāja tur, tālu, tālu – viņā pusē okeānam, bet rīt gatavojas tikties ar medicīnas studentiem te, Latvijā... Kurš tas ir?” Šobrīd Doctus ir sagatavotas divas atbildes – ir divi ārsti latvieši – medicīnas profesori, kuru darba ikdiena aizrit abpus Klusajam okeānam. Lūdzām abus dalīties savā pieredzē – kā un kādēļ veidojies šāds darba dzīves ritms.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
AIZRAUŠANĀS
Uz vējdēļa, lai iedraudzētos ar stihiju
Laikam grūti iedomāties labāku vasaras baudīšanas veidu par lidojumu virs ūdens, ķerot burās vēju! P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās un neatliekamās kardioloģijas nodaļas kardiologa AIGARA LISMAŅA vaļasprieks ir šāda vēja ķeršana jeb vindsērfings. Lai gan ar to viņš aizraujas jau gadus četrus, tikai pēdējā gada laikā dakteris burāšanai ar vējdēli ir pievērsies nopietni.... Lasiet vēl
© Līga Brūvere
KRUSTPUNKTS
Bagāts ar valodu
Latvijā izsenis ir bijusi multinacionāla vide un pamatiedzīvotājiem nācies saprasties dažādās mēlēs. Pēdējos gados sazināšanās valodu spektrs līdz ar brīvas pārvietošanās iespējām ir paplašinājies. Izņēmums nav mediķi, jo bez pastāvīgajiem pacientiem, kuri runā latviešu un krievu valodā, nākas palīdzību sniegt vāciešiem, zviedriem, amerikāņiem... Lai precīzi noteiktu diagnozi un izvēlētos atbilstošāko ārstēšanas metodi, gan ārsts, gan pacients ir ieinteresēts saprasties pēc iespējas labāk. Tāpēc dakteris ir gatavs uzklausīt sasirgušo arī viņa dzimtajā valodā un neskaidrību gadījumā iztaujāt tik ilgi, līdz vairs nav nekādu šaubu, ka abas puses teikto uztvērušas precīzi. Daži ārsti labprāt piekrita Doctus pastāstīt par savu sazināšanās pieredzi.... Lasiet vēl
© Māra Lapsa, Karīna Javtušenko, Līga Brūvere
SKATĪJUMS
Izredzētie
AURĒLIJA ANUŽĪTE-LAUCIŅA ir parādība, viena no aktrisēm (sievietēm), kuras aiz sevis atstāj kaut ko līdzīgu parfīma aromātam, ko jūt pat tie, kas filmas kadrā un kino mākslā ienākuši pēc tam – tā viņa nosaukta kādā ar kino saistītā interneta mājas lapā. „Ja Aurēlija būtu piedzimusi citā laikmetā, viņai būtu lemts iemiesot nezināmu svešinieci melnā kapucē, kuru tāpat visi atpazītu pēc tērpa zīda čaukstoņas, maigiem soļu švīkstiem un nejauša rudo matu uzplaiksnījuma.” Taču viņa ir ne vien sievišķīga, bet arī dzīvesgudra. Aurēlijai ir viņas gadiem apbrīnojami bagātīga dzīves pieredze, kas ļauj analizēt un vērtēt. Ar Doctus viņa dalās savos secinājumos saskarsmē ar ārstiem.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Augusts, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Novembris, 2006
Oktobris, 2006
Septembris, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Aprīlis, 2006
Marts, 2006
Februāris, 2006
Janvāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: