Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Aprīlis, 2006
Te nu jūs esat! Un te esmu es – stāvu uz galvas kā lielākā daļa medicīnā iesaistīto: ārsti, māsiņas, māsu palīgi, slimnīcu administratori un citi. Lai izķepurotos kā varde no krējuma trauka bērnības laika pasakā. Un lai sagaidītu gaismu tuneļa galā, ko sola kārtējais veselības ministrs.

Tā nu mēs te metam kūleņus... Tikmēr gaisā virmo pavasaris: dabā atgriežas dzīvība, kuluāros – priekšvēlēšanu intrigas, bet kādam ir jādara arī darbs.

Ir dažādi iemesli, kādēļ lasīt šo Doctus. Lai kādi tie būtu, iedomājos jūs sēžam mājās pēc garas darba dienas, noteikti pārstrādājušos, pilnu galvu ar slimo cilvēku sūdzībām, anamnēzēm, vispārējiem un lokāliem stāvokļiem un dažkārt nebūt ne vieglajām diagnozēm, kad pārņem vienīgā vēlme – redzēt kādu veselu cilvēku. Un nestāstiet, ka gribat šajā pavasara un pārstrādāšanās noguruma stāvoklī turpināt iedziļināties savā specialitātē! Pamēģiniet kaut ko citu, piemēram, šo pārsātinājumu ārstēt kā homeopāti – līdzīgo ar līdzīgo. Galvenais ir pietiekams atšķaidījums. Uzziniet par citu specialitāšu problēmām un to risinājumiem!

Es izlasīju un paliku apmierināts ar iegūto, lai gan brīžiem nepiekritu autoriem. Taču tas nebūt nav slikti – tas tikai veicina pārdomas. Un dažkārt arī tas var būt ārstējoši – apgriezt visu ar kājām gaisā...

Ģirts Murāns
Valmieras slimnīcas
traumatologs-ortopēds
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Rabdomiolīze
Demonstrācijas mērķis – parādīt iespējamās patoloģijas pacientiem ar hronisku atkarību. Runājot par rabdomiolīzi, jāatzīmē, ka letalitātes rādītāji šajos gadījumos ir ļoti augsti. Var priecāties par jebkuru pacientu, kuram rabdomiolīze ir beigusies bez jebkādām seku parādībām, ekstremitāte atjaunojusi savu funkciju un nieres izķepurojušās cauri akūtas nieru mazspējas un akūtas tubulāras nekrozes stadijai.... Lasiet vēl
© Dzintra Krugale, Milāna Zabunova, Harijs Čerņevskis, Aivars Pētersons, Aiga Stāka
PASAULĒ
Urīna inkontinence sievietēm
Ir pamats apgalvot, ka mūsdienās urīna inkontinence (UI) ir nepietiekami plaši diagnosticēta un nepietiekami efektīvi ārstēta arī valstīs ar augsti attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Diez vai arī Latvijā ģimenes ārstiem adekvāti bieži nākas uzklausīt pacienta sūdzības šajā aspektā, jo 13-55% cilvēku kautrējas par to runāt, uzskata, ka problēma nav risināma vai ka tā ir nenovēršama vecuma asociēta parādība. Šādi uzskati, ņemot vērā modernās terapijas iespējas, nereti ir pilnīgi aplami.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Alerģisks kontakta dermatīts
Kontakta dermatīts ir iekaisuma reakcija ādā pret ārējā vidē esošām ķīmiskām vai dabīgas izcelsmes vielām, kas nonāk saskarē ar ādu. Slimības cēloņi un klīniskās izpausmes ir ļoti daudzveidīgas, un tas bieži vien apgrūtina diagnostiku un ārstēšanu. Grūtības izraisa milzīgais ķīmisko savienojumu daudzums, kas ikdienā nonāk uz cilvēka ādas. Galu galā kontakta alerģijas izpausmju dažādība ir tikpat daudzveidīga kā pati dzīve.
Šajā rakstā centīsimies uzsvērt praktiskās kontakta dermatīta nianses, nevis iedziļināties teorētiskos jautājumos par patoģenēzes mehānismiem.... Lasiet vēl
© Māris Bukovskis, Egils Mauliņš
Akūtas muguras sāpes
Muguras sāpes cilvēku sabiedrībā sastopamas ļoti bieži. Starptautiskie pētījumi rāda, ka 80% cilvēku kaut reizi dzīvē sastapušies ar muguras sāpju problēmu. Tas ir otrs biežākais iemesls ārsta apmeklējumam un biežākais darba nespējas iemesls 40-50 gadus veciem cilvēkiem – akūtu un hronisku muguras sāpju dēļ ievērojami pasliktinās dzīves kvalitāte aktīviem, darba spēju briedumā esošiem cilvēkiem. Raksta mērķis ir aplūkot akūtu muguras sāpju rašanās cēloņus, daudzveidīgās izpausmes, diagnostikas un terapijas metodes.... Lasiet vēl
© Inese Blumberga
Hroniskas sirds mazspējas diagnostikas un ārstēšanas efektivitātes novērtēšanas biomarķieri
Neskatoties uz ievērojamiem medikamentozās terapijas panākumiem, hroniska sirds mazspēja turpina radīt problēmas ar augstiem saslimstības un mirstības rādītājiem, kas ir līdzīgi mirstībai no ļaundabīgiem audzējiem. Sirds mazspējas diagnostikā, prognozes noteikšanā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanas taktikas izvēlē, kā arī tās efektivitātes novērtēšanā mūsdienās neaizstājami ir biomarķieri.... Lasiet vēl
© Jānis Lācis
Hroniskas venozas mazspējas pacients Latvijā
2005. gada vasarā tika veikta pacientu aptauja primārās aprūpes centros. 60 ģimenes ārsti uzdeva mērķtiecīgus jautājumus un aizpildīja iepriekš sagatavotu anketu, lai noskaidrotu hroniskas venozas mazspējas simptomu esamību un to izpausmju smagumu. Darba mērķis bija atspoguļot hroniskas venozas mazspējas sūdzības un klīniskās izpausmes, kuras prevalē starp primārās aprūpes pacientiem, un to, kā tās ietekmē pacienta ikdienas dzīvi, kā arī noskaidrot sūdzību un klīnikas korelāciju ar dzimumu un pacientu vecumu.... Lasiet vēl
© Patrīcija Ivanova, Juris Rīts, Dainis Krieviņš, Vitālijs Zvirgzdiņš
Glaukoma – globāla problēma – individuāls risinājums
Desmit līdz piecpadsmit gadus nesenā pagātnē glaukomu uzskatīja par izprotamu un viegli diagnosticējamu slimību. Par tās galveno pazīmi uzlūkoja paaugstinātu acs iekšējo spiedienu, kas rada neatgriezenisku redzes nerva bojājumu. Pašreiz glaukomu raksturo kā multifaktoriālu slimību, kas izpaužas kā progresējoša redzes nerva neiropātija, un paaugstināts acu spiediens ir tikai viens no slimības riska faktoriem. Ierīču klāsts glaukomas diagnostikai ir papildinājies. Farmācijas industrija ir strādājusi ļoti ražīgi un līdzās pilokarpīnam un hiperosmotiskajiem aģentiem ir nostājušies medikamenti, kas ļoti efektīvi samazina acu spiedienu, taču joprojām glaukoma ir viens no vadošajiem akluma cēloņiem pasaulē – pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē ir vairāk par 35 miljoniem aklu cilvēku, no tiem vairāk nekā 10% ir akli glaukomas dēļ. ... Lasiet vēl
© Lāsma Volksone
DABA UN ZINĀTNE
Ieprogrammētās bojāejas mehānismi cilvēka organisma šūnās
Termins apoptoze radies no grieķu vārda apoptosis, kas tulkojumā nozīmē lapu nokrišana jeb lapkritis. Ar to apzīmē ieprogrammēto šūnas bojāeju, varētu teikt – pašnāvību. Apoptoze acīmredzot ir to parādību pamatā, kas nosaka lapkriti, nodrošina astes atkrišanu kurkuļiem vai cilvēka embrijiem un izraisa virkni citu parādību. Apoptoze jeb ieprogrammētā šūnu bojāeja saista milzīgu zinātnieku uzmanību visā pasaulē. Zinātnisku publikāciju skaits par šo tēmu strauji pieaug, un kopš 1996.gada tiek izdots speciāls šai tēmai veltīts žurnāls – Apoptosis. 2002.gadā šajā jomā tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā. 2006. gadā tiek plānota virkne zinātnisko simpoziju, piemēram, 5. Eiropas darba sanāksme par šūnas bojāeju Nīderlandē, 6. starptautiskais simpozijs Šūnas bojāejas mehānisms, kas notiks Brazīlijā, un citi. ... Lasiet vēl
© Natālija Škute
PERSONĪBA
Šūnu simfonijas diriģente
Vai zināt, ar ko zinātne ir interesanta? To var salīdzināt ar prāta baudījumu. Ar uzvaru. It īpaši farmakoloģijā. To savā ikdienā izjutusi Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras vadītāja profesore Dr.habil.med. VIJA ZAIGA KLUŠA. Šobrīd šī zinātnes nozare attīstījusies tik tālu, ka iespējams ārstēt daudzas slimības, kuru dēļ agrāk cilvēki aizgāja ļoti ātri. Profesore teic, ka zinātne ir reizē viņas dzīvesveids un vaļasprieks. Sevis palutināšanai daudz laika nemaz neatliek. Taču tad tas tiek veltīts kaut kam skaistam. Viņai tā ir mūzikas mīlestība, kurā var gūt dvēseles baudījumu.... Lasiet vēl
© Dace Ezera
TĒMA
Kurās rokās jābūt ārstu kamertonim
Rutka veselumu Latvijas ārstu sabiedrībai piedēvēt laikam neizdosies, liekot lietā pat krietnus pūliņus. Dzirdams, ka ārstu sabiedrība ir sašķēlusies, sadalījusies, sadrumstalojusies... Taču apgalvot, ka mērķu vienotība būtu zudusi pavisam, nevar. Kādas ir problēmas un kas spētu tās apkopot, izvirzot mērķus un stratēģiskos ceļus tālākai nozares attīstībai, kādai jābūt ārstu sabiedrību vienojošai organizācijai – tas interesē arī Doctus.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne, Līga Ribkinska, Airisa Ādamsone
PIEREDZE
Kā klājas Ukrainā
Katram ir savs viedoklis par to, kā vajadzētu risināt medicīnas problēmas, kas samilzt pie mums. Ir zināma sapratne arī par to, kas notiek kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā – un arī tālākās zemēs: ASV, Vācijā, Lielbritānijā. Nereti mēģinām izdarīt secinājumus – kas tad labāks pie viņiem un kas pie mums. Taču tikai retajam ir priekšstats par aktualitātēm medicīnas nozarē NVS valstīs. Pēc Doctus sarunas ar OSTAPU KUPNOVICKI, Ukrainas firmas Sona-Pharm direktoru, varam pārdomāt, cik tālu un cik lieli soļi sperti, kopš vairs neesam viena no 15 māsām, kā arī spriest par līdzīgo un atšķirīgo Latvijas un Ukrainas medicīnas nozares attīstības scenārijā.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
AIZRAUŠANĀS
No tā laika līdz šim
Trīs biezās mapēs sakrāts ap pusotra tūkstoša vietējā presē publicētu karikatūru. To autoram, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītājam MARTAM HAHELIM, savu darbu oriģinālu tikpat kā nav – tikai kopijas vai publikācijas. Arī jaunu zīmējumu pēdējos gados viņam ir pamaz. Un ne tādēļ, ka tēmas būtu izsmeltas! Nē! Tās dzīve piespēlē vai ik dienu. Kopš 2000.gada, kad Doctus par O, Vaušu! (M.Haheļa radošais pseidonīms – Latgalē vaušu lieto velna vietā) jau rakstīja, daktera dzīvē daudz kas mainījies: bijis Zemessardzes bataljona ārsts, Rēzeknes pilsētas Domes deputāts, pilsētas un rajona Veselības aizsardzības nodaļas vadītājs, nu viņš atkal ir tikai vienā darbavietā.
© Valda Madalāne
KRUSTPUNKTS
Satversmes garantiju mazumiņš
No pagājušā gada 15.novembra spēkā ir Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Tā precizē sabiedrībā plaši apspriesto neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas kārtību, jo jau pirms gada parādījās pirmie pretrunīgi vērtētie gadījumi. Grozījumi precizē neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukšanas kritērijus, uzskaitot NMP saņemšanas kārtību un indikācijas, kā arī precizējot pakalpojumu saņemšanas kārtību slimnīcu uzņemšanas nodaļās, ja persona netiek ievietota slimnīcā. Grozījumi tika izstrādāti, lai skaidrāk un precīzāk definētu NMP izsaukšanas kritērijus iedzīvotājiem, taču Veselības ministrija atgādina, ka jebkurā veselības pasliktināšanās gadījumā ātrajiem var zvanīt ikviens, jo, pirmkārt, zvans tai neko nemaksā un, otrkārt, pie NMP tālruņa ir mediķi, kuri, uzklausot cilvēka skaidrojumu, var sniegt konsultāciju par turpmāko rīcību. Vai izmaiņas viņu darbā ir kaut ko mainījušas uz labo pusi?... Lasiet vēl
© Valda Madalāne, Dace Ezera, Ilze Zonne
NOTIKUMS
Jauna tradīcija ir iesakņojusies
Nav jau tā, ka jaunas tradīcijas rodas kā sēnes pēc lietus, un kur nu vēl ziemā... Tādēļ jo īpaši priecīgs ir fakts, ka jau otro reizi sevi apliecinājusi jauna krāsaina tradīcija – Latvijas Farmaceitu Ziemas sporta spēles – šogad ar devīzi „Visi uz slēpēm 2006!” Ar MephaBaltic un Tamro kā galveno sponsoru un citu atbalstītāju – lieltirgotavu un farmācijas kompāniju – gādību tās skaļi un priecīgi risinājās Cēsu rajona Cīrulīšos, precīzāk, Žagarkalnā. Pasākuma dalībnieki iepriekš saņēma bagātīgas instrukcijas, kā vēlams gatavoties un ģērbties ziemas sporta pasākumam svaigā gaisā, bija iespēja izmantot inventāra nomu un instruktoru pamācības. Tas nesa augļus un vairāk nekā 130 dalībnieki dzestrajā ziemas dienā sportoja no sirds. Par to liels gandarījums gan tiem, kuri piedalījās, gan organizētājiem un atbalstītājiem. Lai arī pasākums savā būtībā ir neatkārtojams, gribas cerēt uz ciklisku tā atkārtojumu citā vēl labākā kvalitātē pēc gada. Šo spēļu laikā tika darīts viss, lai rastos vēlme, ticība un praktiskas iestrādnes pulcēties Farmaceitu Ziemas sporta spēlēm arī nākamgad.
© Ilze Dzintara
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Aprīlis, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Novembris, 2006
Oktobris, 2006
Septembris, 2006
Augusts, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Marts, 2006
Februāris, 2006
Janvāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: