Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Februāris, 2006
Kad jūs sasniegs Doctus februāra numurs, plātīgā un skaļā Gaiļa gads jau būs aizlidojis, pašķirdams ceļu gudrajam un uzticīgajam Sunim.

Esmu cītīga Doctus lasītāja, jo žunāla raksti allaž sniedz profesionāli augstvērtīgu ieskatu medicīnas jomās, ar kurām ikdienā iznāk saskarties mazāk. Ir tomēr labi lielos vilcienos orientēties jaunākajās atziņās – arī par hronisku slimību radītu mazasinību, bronhiālo astmu, tuberkulozi, labdabīgo prostatas hiperplāziju, sēnīšu slimībām bērniem.

Domāju, nav ārsta, kurš nebūtu stāvējis izvēles priekšā, kādu preparātu izrakstīt pacientam – oriģinālo vai ģenērisko. Nereti šķiet, ka dārgāks ir labāks, kvalitatīvāks. Uzklausot žurnālā paustos speciālistu viedokļus, varbūt varam skaidrāk definēt arī savu nostāju šajā jautājumā.

Emocijas, emocijas… Cik dažkārt nozīmīga, medicīnā strādājot, ir spēja tās neizrādīt! Vai emocijas var kontrolēt? Manuprāt, tā ir ļoti liela māksla. Lai jūs pavada tikai priecīgas un labas emocijas, bet no negatīvajām lai pietiek prasmes norobežoties!

Dace Rezeberga
Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe
Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras asistente
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Paciente ar novēlotu vairogdziedzera vēža diagnozi
Vai katrs ārsts ikvienam savam pacientam izmeklē vairogdziedzeri? Ja ar aci redz, ka dziedzeris nav palielināts, vai arī tad viņš to palpē? Ja palpē, vai pēc tam lūdz pacientu norīt malku siekalu un pārbauda, vai vairogdziedzeris nav retrosternāli? Aprakstītajā gadījumā palielinātu vairogdziedzeri pa gabalu novērot nevarēja, jo daļa no vairogdziedzera lokalizējās retrosternāli un tikai, kad pacientei parādījās sūdzības par elpas trūkumu, tika veikti vairogdziedzera izmeklējumi. Būtiski, ka, savlaicīgi nediagnosticējot retrostenālu strumu, ir iespējama tālāka mutācija, kas noved pie augstākas ļaundabības pakāpes vēža izveidošanās.... Lasiet vēl
© Kristīne Ducena, Sandra Šteina, Pēteris Priedītis, Aiga Stāka
PASAULĒ
Tuberkuloze
au ar 2400.g.p.m.ē. datējamo mūmiju mugurkaulu fragmentos ir atrodamas paliekas, kas liecina par ārpusplaušu tuberkulozi. Ap 460.g.p.m.ē. Hipokrats aprakstīja tuberkulozi kā vienu no visizplatītākajām sava laika slimībām, kurai gandrīz vienmēr esot bijis letāls iznākums, un arī saviem kolēģiem ieteica izvairīties no pacientiem, kuriem ir slimības vēlīnā stadija, jo šādu pacientu nenovēršama nāve varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz ārsta reputāciju. Mūsdienās, it īpaši jaunattīstības valstīs, tuberkuloze joprojām saglabājas kā viena no svarīgākajām veselības aprūpes problēmām, taču zinātnes progress ir krasi mainījis Hipokrata laikā esošo slimības prognozi.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Hroniskas slimības radīta mazasinība
Mazasinības patoģenēzi nosaka virkne bojājošu faktoru, kas nereti piemeklē ar hronisku slimību sirgstošus slimniekus. Primāra loma anēmijas attīstībā ir imūnsistēmas aktivācijai. Savu artavu pievieno kaulu smadzenēs iekļuvušie mikroorganismi vai audzēja šūnas, vitamīnu trūkums, hipersplenisms, nieru funkcionāli traucējumi, autoimūna hemolīze. Anēmijas attīstību var sekmēt dažas ārstēšanas procedūras – vēža slimniekiem ķīmijterapijas preparāti, rentgena apstarojums, bet nieru mazspējas slimniekiem – hemodialīzes seansi, kuru laikā masveidā iet bojā eritrocīti. Savulaik jau skāru tēmu par hroniskas slimības anēmiju [1], tomēr, ņemot vērā problēmas nozīmīgumu, dažus šīs mazasinības aspektus nolēmu apskatīt vēlreiz.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Vēlreiz par bronhiālās astmas klasifikāciju un ārstēšanu
Jau kopš seniem laikiem astma tikusi uzskatīta par nopietnu saslimšanas un mirstības cēloni. Skotu arhibīskaps Džons Hamiltons (1511-1571) cietis no nakts astmas simptomiem, kas mitējušies, sekojot tā laika Eiropas slavenākā ārsta Girolamo Cardano norādījumiem nomainīt tradicionālā spalvu pildījuma segas un spilvenus ar speciāliem zīda izstrādājumiem. Šis seno laiku piemērs joprojām atgādina, cik aktuāli astmas slimniekam ir pasargāties no alerģiju provocējošiem faktoriem. Savukārt šodienas zinātne ir pierādījusi alerģiskā iekaisuma lomu elpceļu hiperreaktivitātes, obstrukcijas un remodulācijas attīstībā.... Lasiet vēl
© Aurika Babjoniševa
Perkutānās koronārās revaskulizācijas iespējas
Šodienas modernās medicīnas tendence ir saīsināt pacienta uzturēšanās laiku slimnīcā, kā arī pēc iespējas ātrāk atjaunot darba spējas. Tāpēc visās ķirurģijas nozarēs ļoti strauji attīstās minimāli invazīvās metodes. Arī modernajā kardioloģijā nu jau gandrīz 30 gadus koronārās slimības ārstēšanai tiek izmantota perkutānā angioplastija.... Lasiet vēl
© Indulis Kumsārs
Patogēno mikroskopisko sēņu izraisītas ādas slimības bērniem
Mikroskopisko sēņu izraisītās ādas slimības raksturojas ar augstu saslimstību tieši bērnu vecuma grupās. Bērnu āda no pieauguša cilvēka ādas atšķiras kā anatomiski, tā arī funkcionāli, tādēļ ir uzņēmīgāka pret dažādiem kairinātājiem. Lipīgo slimību izplatība īpaši augsta ir bērnudārzos un pirmsskolas mācību iestādēs. Savlaicīgi diagnosticētas slimības samazina komplicētu formu attīstību, reducē nepieciešamību lietot sistēmiskas darbības medikamentus, kā arī ierobežo infekcijas izplatību.... Lasiet vēl
© Ināra Ančupāne, Inese Kolontaja, Ingmārs Mikažāns
Grupu psihoterapija. Iespējas un realitāte
Ar šo rakstu vēlamies palīdzēt kliedēt šaubas par grupu psihoterapijas efektivitāti, uzsverot grupas potenciāla priekšrocības un iepazīstināt Latvijas kolēģus ar plašajām grupu terapeitiskajām iespējām, kas tiek piedāvātas gan veseliem cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot savas saskarsmes un funkcionēšanas spējas, gan hroniski slimiem pacientiem, kuru interesēs ir dalīties savos pārdzīvojumos ar bēdubrāļiem un māsām, gan medicīnas personālam kā profesionālās pilnveidošanās iespēja.... Lasiet vēl
© Eva Petrāne, Tija Vanaga
Jaunākās rekomendācijas labdabīgas prostatas hiperplāzijas izmeklēšanā un ārstēšanā Latvijā un pasaulē
Labdabīga prostatas hiperplāzija jeb labdabīga prostatas palielināšanās ir viena no biežākām gados vecāku vīriešu slimībām, kura var izraisīt apakšējo urīnceļu simptomus. Pēc literatūras datiem ap 60% sešdesmitgadīgo vīriešu ir vieglākas vai smagākas pakāpes prostatas hiperplāzija. Sakarā ar demogrāfiskā profila izmaiņām un populācijas novecošanu visās pasaules valstīs šī slimība kļūst par nopietnu veselības aprūpes sistēmu izaicinājumu.... Lasiet vēl
© Sigurds Knipšis, Edgars Baumanis, Rolands Dāle, Andrejs Leiše, Ivars Geldners
PERSONĪBA
Smalki smagais piepildījums
Ne mazā Tamāra, ne arī pusaugu Tamāra nesapņoja par darbu slimnīcā. Tomēr tur viņa nostrādāja 52 gadus. Tamāras sapnis nebija medicīna. Un tieši tā kļuva par viņas mūža piepildījumu. Un savdabīgu turpinājumu, jo, zvanot uz mājas tālruni un vaicājot pēc dakteres Čēmas, tiek pārjautāts: „Vai Ingrīdu?” „Nē, gribu runāt nevis ar meitu, dakteri Ingrīdu Čēmu, bet ar viņas mammu, bērnu ķirurģi TAMĀRU ČĒMU! Un, izmantojot izdevību, apsveikt viņu februārī gaidāmajā 86.dzimšanas dienā!”... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Kurām zālēm priekšroka – oriģinālajām vai ģenēriskajām?
Kuru medikamentu izvēlēties, kad jāpalīdz pacientam? Protams – to labāko, kas būs klīniski efektīvs, nodrošinās ārstēšanas procesu, būs iespējami viegli lietojams, bez nopietnām blakusparādībām un nesīs cerēto terapeitisko rezultātu. Katrs gadījums paģēr citas zināšanas un liek izvēlēties no jauna. Jautājumu lokā ienāk arī izvēle starp oriģinālo vai ģenērisko medikamentu, prātojot argumentus par un pret katram no tiem.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska, Anda Valtere
PIEREDZE
Ārsts Gaismas ielā, tālākajā Eiropas malā
Ja gribat satikt ģimenes ārstu Andri Spridzānu un viņu pa īstam saprast, jums Rīgā jāpērk autobusa biļete līdz Šķilbēniem. Kad garām būs Smiltenes krustojums un mugura sāks gurt, klāt būs Balvu rajons ar lielu uzrakstu Latgale. Un tad jau Balvi. Tobrīd būs nobraukti 220 kilometri. Vēl ceļš nebūs galā – līdz Šķilbēniem vairāk nekā 30 kilometri. Pēc piecu sešu stundu sēdēšanas autobusā Andris jūs noteikti sagaidīs savā daudzdzīvokļu mājas stūrī Gaismas ielā. Protams, varat braukt arī ar mašīnu. Trīs stundas pārdomu, un Andris būs satikts. Viņš ir ģimenes ārsts Latvijas Austrumu tālākajā malā – Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Rekavā.... Lasiet vēl
© Lolita Lūse
DABA UN MEDICĪNA
Noslēpumainās emocijas
Bieži uzskata, ka emocijas ir iracionāli piemītošas ikvienai dzīvai būtnei un starp emocionālo un racionālo domāšanu pastāv skaidri izteikta robeža. Šādu viedokli aizstāv gan filozofi, gan tautsaimnieki, gan zinātnieki, norādot, ka emocionālais pārdzīvojums ir tikai smadzeņu veidots organisma viscerālo procesu atspoguļojums. Tomēr atklājumi neirozinātnē uzsver emociju lomu lēmumu pieņemšanā – virkne pētījumu rāda, ka cilvēku rīcība ir dziļi emocionāla, to apliecina korelatīvi dati, kas iegūti pētījumos par cilvēka galvas smadzeņu darbību un emocionālo uzvedību. Pat zinātne un zinātniskā doma ir ļoti emocionāla [1].... Lasiet vēl
© Līga Ozoliņa-Moll
KRUSTPUNKTS
Hallo, dakter!
Katram savas sāpes ir visasākās, sava problēma visaktuālākā, un, ja nomāc bažas par veselību, aizmirstas, cik rāda pulkstenis un ka normāli cilvēki sen jau bauda miegu. Nezūd cerība, ka palīdzība ir tepat līdzās, tādēļ izmisusi roka sniedzas pēc telefona klausules: „Hallo! Dakter?” Vai otrā galā atskanēs ārsta balss? Vai palīdzēs? Protams, ja zināms numurs, uz kuru zvanīt, jo ne katrs izpauž savu mājas vai mobilā tālruņa numuru. Tomēr Doctus nodoms atrast tādus ārstus bija nesekmīgs. Savukārt tie, kuri ļaujas būt sazvanīti ārpus darba laika, labprāt dalījās savas izvēles apsvērumos.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne, Karīna Javtušenko
SKATĪJUMS
Mesija baltās drānās
Nelaime var piemeklēt katru. Šodien esi vesels kā rutks, bet jau rīt vari būt nedziedināmi slims. Un otrādi – sirdzējs brīnumainā kārtā ceļas no slimības gultas, un nekas neliecina par viņa kaitēm. Šo neticamo parādību viens no spilgtākajiem latviešu kino režijas klasiķiem JĀNIS STREIČS savulaik apspēlēja savā filmā Likteņdzirnas. Pat vairākās epizodēs: vienā – slimība atkāpās no spēcīga, dzīvot alkstoša organisma, otrā – ticība, cerība un ārsti apliecināja savas spējas un varēšanu. Režisoram arī pašam ir sava pieredze. Un milzīga cieņa pret cilvēkiem baltajos virsvalkos.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Februāris, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Novembris, 2006
Oktobris, 2006
Septembris, 2006
Augusts, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Aprīlis, 2006
Marts, 2006
Janvāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: