Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Novembris, 2006
Ja izdodas pierunāt atsaucīgu draugu, izejiet uz mirkli ārā! Melnās rudenīgās nakts debesis ir piemērotas, lai vērotu zvaigžņu lietu. Ja ne, iekārtojieties ērtāk krēslā siltā istabā un ņemiet rokā Doctus, kas arī šoreiz attaisno lasītāju cerības.

Plašai auditorijai aktuāls Andreja Srebnija pārskats par iekaisīgām krūts slimībām un moderno mazinvazīvo pieeju strutainu sarežģījumu ārstēšanā. Ārstējot mastītu, vienmēr jāatbild uz jautājumu – vai droši varu izslēgt krūts vēža diagnozi?!

Jebkurš mediķis savā praksē saskaras ar cukura diabēta pacientu. Klīniskā gadījuma demonstrācija saistošā un viegli uztveramā veidā parāda, kā ar modernajiem medikamentiem un tehnoloģijām iespējama cukura diabēta adekvāta kontrole, kā var apturēt slimības komplikāciju attīstību arī diabētiķiem ar lielu slimības stāžu.

Neterapeitiskās disciplīnās strādājošiem ārstiem grūti izsekot straujajai kardioloģisko zāļu līdzekļu attīstībai. Nereti pacients no somiņas izvelk piecas un vairāk tablešu kastītes, bet ķirurgam ir tikai neliela nojausma, kādu labumu katra no tām dod. Ielūkojieties profesora Jāņa Lāča rakstā – viņš lieliski sistematizējis apkopojumu par modernajiem koronārās sirds slimības medikamentiem, to pielietojumu un efektivitāti pacientiem, kuri pārcietuši miokarda infarktu.

Domāju, visi Doctus lasītāji ar aizrautību izmantos izdevību tuvāk iepazīt Ingunu Adoviču – Zāļu valsts aģentūras vadītāju. Viņa trāpīgi atgādina: veltiet vairāk laika tiem, kas mums ir visvērtīgākais – mūsu mīļajiem, ģimenei. Un kādu mierīgu brīdi atrodiet arī paši sev. Novembrī – svētku laikā ar sarkanbaltsarkaniem karogiem – izmantojiet iespēju būt kopā ģimenes lokā, turpināt vai aizsākt kādu jauku tradīciju! Tie, kuri neredzēs krītošo zvaigžņu izrādi, to varēs kompensēt ar uguņošanu Daugavmalā.

Novēlu priecīgus Latvijas Neatkarības svētkus visiem Doctus lasītājiem!

Arvīds Irmejs
ķirurgs
P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
MEDIKAMENTI
Medikamenti hroniskas sirds mazspējas attīstības aizkavēšanai pacientiem pēc akūta miokarda infarkta
Kompensatoro mehānismu ieslēgšanās miokarda infarkta akūtajā fāzē ļauj mobilizēt organisma sistēmas akūtas sirds mazspējas apstākļos, saglabāt homeostāzi un izdzīvot. Turpretī hroniska angiotensīna-aldosterona un simpātiskās nervu sistēmas aktivācija, kas seko akūtai infarkta fāzei, ir graujoša, jo izraisa asinsrites sistēmas remodelāciju ar sekojošu progresējošu hronisku sirds mazspēju. Mūsdienīga ārstēšana ievērojami samazina mirstību no miokarda infarkta, taču izdzīvojušie papildina hroniskas sirds mazspējas slimnieku rindas. Kādas iespējas sniedz modernais farmakoloģisko līdzekļu klāsts šīs nepatīkamās tendences ietekmēšanai. ... Lasiet vēl
© Jānis Lācis
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Farmācijas zinātnes un medicīnas tehnoloģiju iespējas cukura diabēta pacienta dzīvildzes un dzīves kvalitātes uzlabošanā
Diabetoloģijas zinātnes un farmācijas straujais progress uzlabo dzīves kvalitāti, kā arī pagarina dzīvildzi 1. tipa cukura diabēta pacientiem ar multipliem orgānu bojājumiem un nopietnu kardiovaskulāro patoloģiju. Aprakstītais klīniskais gadījums labi parāda, kā, pielietojot multifaktoriālu ārstēšanu ar jaunākajiem medikamentiem, aizkavējas mikrovaskulāro un makrovaskulāro cukura diabēta komplikāciju attīstība, progresēšana un tiek novērsti jauni kardiovaskulārie notikumi. ... Lasiet vēl
© Ingvars Rasa, Inese Pavliņa
PASAULĒ
Novecot skaisti un patīkami. Eiropas Menopauzes kongresa jaunumi
Eiropas 7.menopauzes kongress, kas šovasar Stambulā pulcēja vairākus tūkstošus ginekologu, radiologu, onkologu, andrologu, ģimenes ārstu, seksopatologu, kardiologu, endokrinologu, menopauzes speciālistu un citu nozaru pārstāvju, noritēja, pārskatot iepriekšējo gadu biedus un mītus par hormonu aizstājterapiju un tās potenciālo ietekmi uz sievietes veselību. Novecot skaisti un patīkami – tāda bija devīze vienam no simpozijiem, kas labi noteica arī kopējo kongresa ideoloģisko platformu. Kongress aicināja dalībniekus iesaistīties diskusijās nevis par to vai citu preparātu labākām vai sliktākām īpašībām un potenciālo vēža indukcijas risku, bet gan palūkoties uz pusmūža veselības problēmām, izejot no dzimumspecifiskām norisēm organismā.... Lasiet vēl
© Dace Baltiņa
Bronhiālās astmas klīniskie gadījumi
Astma ir viltīga, turklāt ir daudzas citas slimības, kas vēlas uzvilkt tās masku. Publikācijā atspoguļotas dažas interesantas situācijas, kas ikdienas rutīnā varētu likt padomāt par šīs slimības daudzveidīgajām formām, individuālo izpausmi un to, ka, vadoties tikai pēc šķietami klasiskiem simptomiem, uzstādīt bronhiālās astmas diagnozi patiešām nav iespējams.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Iekaisīgas krūts slimības
Iekaisīgas krūts slimības ir ļoti izplatīta krūts patoloģija. Lielākā daļa ārstu par iekaisīgu krūts slimību uzskata tikai strutainu krūts audu iekaisumu – mastītu. Mastīts neapšaubāmi ir visbiežāk sastopamā šīs grupas slimība, bet nebūt nav vienīgā. Sekojošā informācija ir turpinājums rakstam par labdabīgām krūts slimībām Doctus 2006.gada marta numurā, kurā krūts infekcijas slimībām pieskāros tikai garāmejot.... Lasiet vēl
© Andrejs Srebnijs
Nenotikuša aborta un spontāna aborta diagnostikas un ārstēšanas taktika mūsdienu skatījumā
Pēdējo gadu laikā, pēc ginekologu domām, nenotikušo (missed) un spontāno abortu skaits ir pieaudzis. Vai var runāt par diagnostikas uzlabošanos? Vai tiešām sastopamība pieaug? Kādi iemesli to izraisa? Kāda būtu optimāla diagnostikas un ārstēšanas taktika? Raksta uzdevums ir mūsdienīgā literatūrā rast atbildes uz minētajiem un ar tiem saistītajiem jautājumiem. ... Lasiet vēl
© Dace Pravaine, Jekaterina Vasiļjeva, Svetlana Andrējeva
Resursi epilepsijas diagnostikā: EEG-video sinhronā monitorēšana
Epilepsijas diagnostika ne vienmēr ir tik vienkārša. Pietiekami liela problēma ir pseidoepilepsija ar neepileptiskām lēkmēm. Ir daudz slimību, kas jāizvērtē diferenciāldiagnostiskā aspektā, piemēram, dažādas ģenēzes sinkopāli stāvokļi, paroksizmāli motori sindromi, neepileptiskais mioklonuss, paroksizmāli vestibulāri traucējumi, neprecizēti miega traucējumi ar kustībām miegā, nakts bailēm un somnambulismu. Dažos no šiem gadījumiem EEG-video monitorēšana var dot papildus vērtīgu informāciju diagnozes precizēšanai. ... Lasiet vēl
© Māra Gintere
DABA UN ZINĀTNE
DNS analīzes iespējas klīniskajā medicīnā
Dezoksiribonukleīnskābes (DNS) analīzes nozīme medicīnā tika izprasta jau drīz pēc DNS bioloģiskās lomas noskaidrošanas XX gs. vidū. Tomēr praktisku nozīmi DNS pētījumi ieguva 30 gadus vēlāk pēc efektīvu un salīdzinoši lētu DNS analīzes metožu izstrādāšanas. [1] Cilvēka DNS analīze mūsdienās tiek plaši veikta kā zinātniskiem nolūkiem (gēnu uzbūves, darbības un mijiedarbības pētījumi, populāciju ģenētiskie pētījumi u.tml.), tā arī praktiskiem mērķiem, t.sk. tiesu medicīnā (indivīdu identifikācija, paternitātes un parentitātes noteikšana) un klīniskajā medicīnā. Ierobežotā apjoma dēļ rakstā apskatīta DNS analīze galvenokārt klīniskajā medicīnā.... Lasiet vēl
© Astrīda Krūmiņa, Baiba Lāce, Rita Lugovska, Natālija Proņina
PERSONĪBA
Nejaušību menedžments
Viņa prot atstāt nevainojamu iespaidu – labi izskatās, daudz domā, pirms runā, ir principiāla. Šis tēls tik labi sader ar Zāļu valsts aģentūras vadītājas amatu, kurā viņa ir jau apaļu gadu! Taču man šķiet, – šādi raksturojot, nozīmē daudz ko par viņu nepateikt.

Tāpēc vēlos izstāstīt citu stāstu par INGUNU ADOVIČU. Par principialitāti, aiz kuras slēpjas garas sarunas ar sevi. Daudz dzīves notikumu, no kuriem viņa patiešām mācās, nevis paslīd tiem garām.
Par īpašo balss tonalitāti, kad viņa runā par ģimeni. To nevar nepamanīt – tas ir gandrīz kā uziet citas frekvences viļņus. Siltus, dzidrus, viegli vibrējošus.

Par dzīvošanu ar lielu atbildības sajūtu. Kad darbinieki vakaros dodas mājup, aģentūras autostāvvietā paliek viņas mašīna. Viņa smaida – vai labi, ka priekšnieks paliek pēdējais? Viņa citādāk neprot. ... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
TĒMA
Komandas simptoms
Vismaz trešdaļu dzīves mēs pavadām darbā, tāpēc nav mazsvarīgi – cik smaidīgi vai saduguši ik rītu tur ierodamies? Vai priekšnieks un kolēģi ir nepārvarama problēma vai drīzāk labi paziņas (varbūt draugi?), kas neliedz atbalstu, uzklausa, saprot? Cik veselīgs klimats valda kolektīvā? Un vai jūtamies novērtēti ne tikai profesionāli, bet arī cilvēciski?

Palūkoties uz sevi no malas, uz mediķu kolektīviem – vai uzvalciņš, kas mugurā, nav mazliet greizs, un ja tā, kā to labot – palīdz O.D.A. vadītāja, organizāciju personālvadības konsultante un pasniedzēja Latvijas Universitātē GITĀNA DĀVIDSONE.... Lasiet vēl
© Māra Lapsa, Regīna Olševska, Diāna Ričika
AIZRAUŠANĀS
Sajūtu mednieks
Oda sievietei. Viņas ķermeņa skaistumam. Ķermenim kā dabas pilnībai. Tāds varētu būt post scriptum leģendārā fotomākslinieka Jāņa Gleizda melnbaltajām fotogrāfijām, kas atradušas vietu JĀŅA ĢĪĻA iecerē – kalendārā – un 23.novembrī tiks eksponētas arī izstādē plastikas ķirurga privātklīnikā. Tāds moto tikpat labi piestāv arī paša Jāņa Ģīļa profesionāli paceltajai latiņai.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
IZZIŅA
Stradiņu vīzijas meklējumi
Pirms 96 gadiem dibinātā P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (KUS) šobrīd ir lielākā veselības aprūpes iestāde Latvijā. Tādai tai plānots būt arī turpmāk. Slimnīcā darbojas astoņas klīnikas, divi institūti, 15 centri, dienas stacionāri, ambulatorā daļa un konsultatīvā poliklīnika. Tā ir mācību bāze medicīnas studentiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto modernizācijas plānu (Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu), 2010.gadā P.Stradiņa KUS būs lielākā slimnīca Latvijā, iekļaujoties vienotā apvienībā ar citām ārstniecības iestādēm. Lai realizētu šo mērķi, nepieciešams palielināt kopējo slimnīcas telpu platību. Iespējams, jau pēc pāris gadiem sāksies vērienīga teritorijas rekonstrukcija, kuras īstenošana varētu izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus latu. Slimnīcas paplašināšanas iecere varētu īstenoties līdz 2011.- 2013.gadam.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
JOKI
Nākas arī pasmaidīt
Paraudzīties uz sevi no malas ir veselīgi. Tas neļauj ieslīgt pašapmierinātībā un palīdz saglabāt mundru atklājēja garu. Citādi var sanākt kā tajā vecajā anekdotē par čukčiem. Krievi uzdāvina čukčiem automašīnu un pēc kāda laika vēstulē jautā: nu – kā tad tās ripo? Un saņem atbildi: ripo jau labi, mašīnā ērti un silti, tikai suņiem gan smagi vilkt...

Šādu skatu no malas Doctus lasītājiem šajā lappusē piedāvā žurnāls Dadzis, kurš pēc desmit gadu klusēšanas atgriezies pie saviem lasītājiem. Žurnāla autors Vitālijs Podvitskis dzīvo Sanktpēterburgā un šad un tad ar profesionāla satīriķa aci fiksē arī medicīnas lauciņā piedzīvoto.
© Laimdota Ruģēna
KRUSTPUNKTS
Par brīvību, godaprātu un prestižu
Uzrunājām vairākus aptieku vadītājus ar jautājumu par farmaceita profesijas prestižu. Pārsteidza atbilde: jāprasa atļauja īpašniekam, viedoklis jāsaskaņo... Skumji, ka profesionāļi, kuri jau izsenis saņēmuši pozitīvu sabiedrības novērtējumu, jo pārstāv inteliģenci, nav tiesīgi brīvi izteikt savu viedokli. Publiski veiksmīgi tiek pārdota ideja par farmaceitu kā padomdevēju. Neviens jau arī neapšauba farmaceita misijas apziņu, zināšanas un māku uzklausīt pacientu. Tikai noklusēta paliek atbilde – kā šodien patiesībā jūtas farmaceits, kad īstā pātaga ir īpašnieku pelņa? ... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Novembris, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Oktobris, 2006
Septembris, 2006
Augusts, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Aprīlis, 2006
Marts, 2006
Februāris, 2006
Janvāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: