Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Janvāris, 2006
Rīcība un uztvere inducē sāpes vai otrādi – sāpes nosaka uztveri un rīcību? Nāk prātā austrumu gudrība: „Atkārto rīcību – iegūsi paradumu. Atkārto paradumu – iegūsi raksturu. Atkāto raksturu – iegūsi likteni.” Tas nāk prātā pēc raksta Psiholoģiskie aspekti hronisku sāpju attīstībā izlasīšanas, un ir jautājums – kas ir primāri?

Pulmonoloģijas un asinsvadu ķirurģijas centra autoru kopīgā klīniskā gadījuma prezentācija rada pārdomas, cik dārga drīkst būt medicīna, kāda ir cilvēka dzīvības vērtība – bezgalīga, katram sev, divi tūkstoši latu nedēļā, vai nulle statistikas ailītē.

Apkopojums par dedzinošas mutes sindromu parāda cik daudz vēl nezināmā, arī relatīvi sīkumos. Un vēl – izrādās, ka uzmācīga muša var radīt tādu pat nervu spriedzi kā virsū braucošs ātrvilciens.
Mediķu iespējas ir norobežotas ar to dvēseles attīstības posmu ko sauc par dzīvi, tam vienmēr ir sākums un beigas. Klīniski līdzīgos gadījumos ar vienādu ārstēšanas shēmu – attiecīga rezultāta procentuāla iespējamība ir aptuveni zināma. Bet kādēļ kopā ar vienu pacientu svinam uzvaru, bet citu zaudējam. Varbūt vienai dvēselei ir dota izvēles iespēja, ko tā ar vai bez mūsu palīdzības arī izmanto, bet citā gadījumā izvēles nav?

Ja būtu konkurss par numura citātu – balsotu par prof. Valda Pīrāga vārdiem: „Svarīgi atcerēties, ka vislabākās zāles pacientam vēl arvien ir labs ārsts.”

Valts Rauhvargers
Ventspils slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs
MEDIKAMENTI
Psihotropie līdzekļi mūsdienu skatījumā
1937.gadā 41 gada vecumā pašnāvību izdarīja sintētiskās šķiedras izgudrotājs, Du Pont kompānijas darbinieks, amerikāņu profesors Veless Hjūms Karoters. Sieviešu kāju skaistuma izcēlāja – neilona – izgudrotājs divarpus mēnešus pēc patenta saņemšanas par savu izgudrojumu bija zaudējis darba un dzīves jēgu, jo bija realizējis visu, pēc kā tiecās, un nokļuvis smagā depresijā. Viņa palīdzībai nepieciešamie antidepresanti, viens no lielākajiem psihofarmakoloģijas sasniegumiem, parādījās tikai pēc 20 gadiem...... Lasiet vēl
© Santa Purviņa, Indulis Purviņš
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Smaga abpusēja plaušu artēriju trombembolija pēc vēdera aortas aneirismas ruptūras un protezēšanas
Aortas aneirismas plīsums ir hipertensijas un aterosklerozes sekas. Ja šādā situācijā slimniekus neoperē, mirstība ir 100%, ja operē – 60-80%. Pēcoperācijas periodā parasti nelieto antikoagulantus un biežāk trombembolijas mēdz attīstīties otrajā, trešajā slimības dienā, kad pacients sāk celties un staigāt. Šīs demonstrācijas mērķis – smaga, komplicēta un veiksmīgi izārstēta abpusēja plaušu artērijas trombembolija pēc vēdera aortas aneirismas ruptūras un protezēšanas.... Lasiet vēl
© Egils Mauliņš, Māris Bukovskis, Līga Kārkliņa, Valērijs Aleksandrovičs, Aiga Stāka
PASAULĒ
Dabas veltes medicīnai: fitomedicīna
Kumelīšu tēja iekaisuma mazināšanai, ķimeņu augļu uzlējums meteorisma novēršanai, kuņģa zarnu trakta peristaltikas veicināšanai, liepziedu tēja – kā sviedrējošs, temperatūru pazeminošs līdzeklis utt. Šādu augu drogas veselības problēmu koriģēšanai lietotas jau senatnē, taču vai šādas terapijas metodes ir pieļaujamas mūsdienās? Paliek atklāti jautājumi: kādas drogas drīkst lietot? Vai ir noteikti devu standarti? Kādi ir blakusefekti un mijiedarbība ar sintētiskajiem medikamentiem? Vai dabisks nozīmē nekaitīgs? Protams, pastāv daudz augu valsts produktu, kuru īpašības vai nu vispār nav pētītas...... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Dedzinošas mutes sindroms
Dedzinošas mutes sindroms literatūrā tiek definēts kā hroniska, ideopātiska dedzināšanas vai sāpju sajūta mutes dobumā pacientiem ar klīniski neizmainītu mutes dobuma gļotādu, kuriem nav atrasti nekādi lokāli vai vispārēji cēloņi, kas varētu šo sajūtu izraisīt. Mutes dobuma dedzināšana var radīt pacientiem ievērojamu diskomfortu un pat ietekmēt dzīves kvalitāti, lai gan parasti tā netiek uzskatīta par nopietnu slimību. Ārstēšana ne vienmēr ir veiksmīga, un, ja klīniski mutē neatrod redzamu patoloģiju vai gļotādas krāsas izmaiņas, pacientiem iespējams pat saņemt aizrādījumu par sūdzību neobjektivitāti. ... Lasiet vēl
© Marika Lukaševiča, Ingrīda Čēma
Pacienta aprūpe ķīmijterapijas laikā un īsi pēc tās
Ķīmijterapija ir viena no ārstēšanas metodēm onkoloģijā, kurai pašlaik ir visbūtiskākā nozīme ļaundabīgo audzēju sistēmiskajā terapijā. Ķīmijpreparāti iznīcina audzēja šūnas, kuras aktīvi dalās, diemžēl to darbība nav pietiekami selektīva, tādēļ cieš arī ātri augošas veselās šūnas (piemēram, kaulu smadzenēs, gremošanas traktā, matu saknēs). Ķīmijpreparāti iedarbojas sistēmiski, tādēļ blakusparādības teorētiski iespējamas no jebkuras orgānu sistēmas puses. Rakstā aplūkošu biežāk sastopamās blakusparādības. ... Lasiet vēl
© Alinta Hegmane
Hepatīta C vīrusinfekcija: fakti un versijas
Cik gadu simtus vai tūkstošus vīrushepatīta C infekcija valdīja pār cilvēci, tai nezinot, neviens īsti nevar pateikt. Infekcija ir brīvi, nekontrolēti izplatījusies un krājusies līdz tam brīdim, kad pagājušajā gadsimta deviņdesmitajos gados kļuva iespējams to laboratoriski verificēt. Atklājās, ka inficēto ir daudz un to skaitu nemitīgi papildina no jauna inficētie.
Dāņu mākslinieks H.Bidstrups, kurš dzīvoja no 1912. līdz 1988. gadam, nenojauta šīs slimības esamību, vismaz par to neliecina literatūras dati un viņa laikabiedru atmiņas, taču ar viņa zīmējumiem var pārliecinoši atspoguļot mūsdienu cilvēka emocijas, saskaroties ar vīrushepatīta C infekcijas problēmu. Dažus zīmējumus atļāvāmies izmantot šai darbā. ... Lasiet vēl
© Jāzeps Keišs, Baiba Rozentāle
Sirds miksoma
Sirds miksoma ir biežākais no labdabīgajiem sirds audzējiem (30-50%); tas ir mezenhimālas dabas veidojums, kas 75% gadījumu lokalizējas kreisajā sirds priekškambarī, ap 20% – labajā priekškambarī, ap 3% – sirds kambaros. Klīniskai manifestācijai raksturīgo triādi veido konstucionālas, emboliskas un obstruktīvas komplikācijas. Diagnostikas pamatmetode – ehokardiografija. Ārstēšana ķirurģiska. ... Lasiet vēl
© Marina Bušujeva, Juris Karpovs
Diabētiskā pēda un diabētiskās pēdas čūla
Pēdu problēmas ir aktuālas 15-20% cukura diabēta pacientu, un apmēram 20% pacientu tas ir hospitalizācijas iemesls (Veves et al., 2001). 15% cukura diabēta pacientu ar diabētiskās pēdas čūlu ir akli, 54% pacientu ir izteikti pasliktināta redze un viņi nevar adekvāti apskatīt pēdas un veikt to aprūpi (Lavery et al., 2004). Pēc Latvijas cukura diabēta pacientu reģistra datiem (2004) pēdas izmeklētas tikai 77% pacientu, no tiem 1% pacientu diagnosticēta čūla vai gangrēna, bet 22% pacientu pēdas nav izmeklētas vai nav datu.... Lasiet vēl
© Inese Pavliņa, Ingvars Rasa
Psiholoģiskie aspekti hronisku sāpju attīstībā
Ikvienam ārstam nebūs grūti atsaukt atmiņā situācijas, kas rodas, ārstējot pacientus ar hroniskām sāpēm. Reizēm, izvērtējot šos pacientus, mēs sastopamies ar trauksmi, reizēm ar depresiju. Nereti redzam abu šo simptomu pazīmes. Pacienta sūdzības bieži vien ir tikai sāpes, kas ārstētas ilgāku laiku pie dažādiem speciālistiem, bet bez īpašiem panākumiem. Varētu sacīt, ka šie pacienti ir profesionāli slimnieki.... Lasiet vēl
© Andis Užāns
PERSONĪBA
Sanitārs. Profesors. Līderis
Neiroķirurga instrumentus pret mediķu arodbiedrības līdera statusu VALDIS KERIS nomainīja pagājušā gada decembrī. Intervijas brīdī viņš jaunajā amatā ir pāris nedēļas. Savu e-pasta adresi uzraksta uz kāda bukleta malas, jo jaunas vizītkartes vēl nav nodrukātas. Intervijai viņš ir gatavojies rūpīgi – citē likuma pantus, ko caur arodbiedrību grasās ietekmēt, ieslīgst garās statistikas analīzēs un nākotnē darāmo darbu cerībās. Taču kļūst vārdos skops, tiklīdz runa ir par iepriekšējo dzīvi – neiroķirurģijā pavadītie gadi pieder pagātnei. Arī runājot par ģimeni un dzīvi ārpus darba, viņš kļūst tikpat lakonisks.... Lasiet vēl
© Solvita Smiļģe
TĒMA
Eitanāzija – par un pret
Kad dzīvnieks mokās un nav izārstējams, to iemidzina, lai mokas beigtos, bet cilvēkam šāda palīdzība Latvijā tiek liegta – tāds ir galvenais eitanāzijas aizstāvju arguments. Vienā svaru kausā nonāk bailes no sāpēm, mokām, vientulības, sociālās izolētības, naudas trūkuma, otrā – profesionāli sniegta palīdzība ciešanu mazināšanai līdz pat pēdējam cilvēka elpas vilcienam. Eitanāzija nav risinājums, uzskata liela (lielākā?) daļa ārstu. Tikmēr pacienti un viņu tuvinieki ir nodibinājuši sabiedrisku organizāciju, kas lūdz Latvijā legalizēt vieglo nāvi. Doctus uzklausīja abu pušu argumentus.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne, Karīna Javtušenko, Airisa Ādamsone
PIEREDZE
Privātklīnika bez nākotnes
Šovasar durvis slēdza Renemaņa privātklīnika. Tomēr tās īpašnieks RAULS RENEMANIS slimnīcas likvidēšanu neuzskata par personisku neveiksmi, bet gan Latvijas politiskās un ekonomiskās situācijas diktētu nepieciešamību. Sarunā netiek slēpts aizvainojums par neizprotošo attieksmi, ar kādu, privāti strādājot medicīnā, viņam nācies sastapties itin bieži, taču divpadsmit gados gūtā pieredze ir nenovērtējams kapitāls, kura cenu vēl noteiks laiks. Varbūt kādam varētu veikties labāk, taču tad jau tas būtu cits stāsts un cita pieredze.... Lasiet vēl
© Regīna Olševska
EKSPERTI
Tēma: perifērās asinsrites traucējumi
Kā fakts un izpausme perifērās asinsrites (perifērās cirkulācijas) traucējumi savā būtībā ir sekas kādai citai patoloģijai – aterosklerotiskam procesam, endokrinoloģiskas, reimatoloģiskas vai citas dabas patoloģijai. Daudzkārt šie momenti kombinējas, pārklājas, izraisa viens otru, tā nosakot perifērās asinsrites traucējumu multietioloģisko dabu. Pat teorētiski ir apšaubāma iespēja veikt savstarpēji nesaistītu šo etioloģisko iemeslu analīzi. Tomēr tāds mēģinājums būtu pamats izpratnei par patoģenēzes procesu un orientieris diagnostiskajā labirintā. ... Lasiet vēl
© Agnis Štifts, Jānis Arājs, Inita Kamše
KRUSTPUNKTS
Mācība par ārstu kļūdām
2005.gada vienpadsmit mēnešos Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) saņēma 1 190 iesniegumus un sūdzības. Šis skaits strauji palielinās, pieaugot iedzīvotāju informētībai par iespēju izskatīt strīdīgus jautājumus veselības aprūpes un kvalitātes jomā. Tomēr no pirmajā pusgadā izanalizētajiem 466 iesniegumiem par pamatotiem atzīti tikai 80. Vai un kādas sekas ir ārstu kļūdām? Kā dakteri vērtē savas un kolēģu vājās vietas? Un, galvenais, kā kļūdas labot? Jautājumu ir daudz. Ārsti paši meklē atbildes uz tiem.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne, Diāna Odumiņa
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Janvāris, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Novembris, 2006
Oktobris, 2006
Septembris, 2006
Augusts, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Aprīlis, 2006
Marts, 2006
Februāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: