Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Augusts, 2005
Mierīgs vasaras vakars. Uz mājām līdzi prātā ir atnesti atsevišķi darba jautājumi un arī jaunais Doctus. Varbūt lasīšu rīt. Nē, labāk šodien, jo rīt būs jauna diena un jauni darbi. Man Doctus vienmēr ir paticis ar to, ka starp sarežģīto pētījumu aprakstiem ir arī ierindniekam saprotamas lietas.
Vienmēr var apbrīnot profesoru Jāzepa Keiša un Baibas Rozentāles eleganci un vienkāršību, aplūkojot infekcijas slimības. Mēs ejam Eiropā un Eiropa nāk pie mums ar visām savām likstām. Žēl, bet līdz ar labklājību nekur nepazūd hroniska sirds mazspēja, ko apraksta profesors Jānis Lācis. Neiznīkst arī psoriāze, kam perspektīvā sola lāzerterapiju tepat Latvijā. Arī citur pasaulē šīs ādas slimības ārstēšanas līdzekļi nedod apmierinošu efektu.

Lasot klīnisko aprakstu par virsnieru mazspēju un arī citkārt iepazīstoties ar klīniskajiem gadījumiem, nereti prātā nāk pašas neskaidrie pacienti. No katra šī apraksta ir iegūstams kaut kas praktisks. Ņoti daudz ir atkarīgs no ārsta domu sakārtotības.
Arvien populārākas kļūst arodslimības. Paši iedzīvotāji sāk pieprasīt pārbaudes. Šogad, piemēram, pirmo reizi pedagogiem tiek pieprasīta otorinolaringologa apskate. Joprojām ir jārunā par kuņģa un zarnu trakta slimniekiem. Un būtībā katru dienu pacientiem ir jāatgādina: vajadzīgs laiks, nauda, stacionārs, un būs veselība.

Jaunajā izdevumā ir raksts par klīniskajiem pētījumiem. Tagad arī Andrejeva kungs Eiropas līmenī uztraucas par klīniskajiem pētījumiem ar bērniem – nevar taēu tikai matemātiski samazināt medikamentu devas un – viss! Varbūt mazajam organismam vispār ar šādu vielu nedrīkst pat tuvoties! Izlasot šo rakstu, ir tik daudz jautājumu.

Nekur nav zudusi arī diskusija – ārsts ir blēdis vai visvarenais? Tomēr novēlu visiem domāt progresīvi, kā onkoloģe Baltkāje un kolēģi 5.Latvijas Ārstu kongresā! Vēlu, lai visi uz darbu iet ar prieku – tāpat, kā es!

Laila Atiķe
SIA L.Atiķes doktorāts ģimenes ārste, narkoloģe Liepājā
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Paciente ar virsnieru mazspēju
Hroniskas virsnieru mazspējas diagnoze ir ārkārtīgi viltīga. Aprakstītais gadījums ir ļoti izteikts, tomēr jautājums par slimības etioloģiju tā arī netiek pilnībā atbildēts. Klīniskajā praksē visbiežāk sastop primāru virsnieru mazspēju. 50% slimnieku šī patoloģija kombinējas ar citu autoimūnu endokrinoloģisku patoloģiju. Demonstrācija uzskatāmi parāda, ka neskaidras hipotensijas un kolapsu iemesls var būt virsnieru mazspēja.... Lasiet vēl
© Ēriks Šmagris, Kristīne Ducena, Valdis Pīrāgs
PASAULĒ
Psoriāzes ārstēšana 2005.gada publikācijās
Tradicionālā psoriāzes terapija ietver lokālos līdzekļus, kā kortikosteroīdi, retinoīdi un D3 vitamīna analogi; sistēmiskos līdzekļus, kā metotreksāts, ciklosporīns, sistēmiskie retinoīdi, un fototerapiju. Šobrīd medicīniskajā periodikā īpaša uzmanība tiek veltīta jaunam psoriāzes farmakoloģiskās terapijas virzienam – imūnbioloģiskajiem jeb bioloģiskajiem preparātiem, kuri sastāv no monoklonālām antivielām un proteīniem un kuru darbība vērsta pret iespējamajām psoriāzes un citu iekaisīgu slimību patoģenēzē iesaistītajām imūnreakcijām. Jaunie produkti saasina jautājumu arī par vienas vai otras metodes priekšrocībām no klīniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem.... Lasiet vēl
© Guna Dansone
APSKATS
Aknas un parazitārās slimības
Iepriekšējā publikācijā [1] aprakstījām vairākas infekciju slimības, kuru gadījumā bieži rodas dažāda rakstura aknu bojājumi. Izradās, ka arī daudzu parazitožu patoloģiskajā procesā iesaistītas aknas un atsevišķos gadījumos tas ir orgāns, kuru patoloģiskais process skar visvairāk.... Lasiet vēl
© Jāzeps Keišs, Baiba Rozentāle
Aroda etioloģijas ļaundabīgie audzēji
Pirmās onkoloģiskās arodslimības novēroja Pērsivals Pots, kas jau 1775.gadā aprakstīja paaugstinātu sēklinieka maisa karcinomas risku skursteņslauķiem. 19.gadsimtā parādījās ziņojumi par plaušu vēzi Saksijas, Ēehijas un Slovākijas kalnraēiem un ādas vēzi parafīna ražotājiem. Nākamos konkrētos datus par ķīmiskiem kancerogēniem 1915.gadā ieguva japāņu zinātnieki Jamagiva un Iēikava, kuri pierādīja, ka trušiem ogļu darvas iedarbības dēļ attīstās ādas vēzis. 20.gadsimta divdesmitajos gados angļu zinātnieki sadalīja ogļu darvu un konstatēja, ka kancerogēnas īpašības ir policikliskiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem, ieskaitot dibenzantracēnu un benzpirēnu [1].... Lasiet vēl
© Maija Eglīte, Jekaterina Proskurina
PRAKSE
Pārskats par urīnceļu infekcijas diagnostiskajām metodēm
Rakstā aplūkoti diagnostiskie kritēriji, fizikālie un laboratoriskie testi, ko izmanto urīnceļu infekcijas diagnostiskā. Minētie izmeklējumi pareizā secībā ļauj verificēt urīnceļu infekcijas iemeslu un lokalizāciju vairāk nekā 90% gadījumu.... Lasiet vēl
© Vilnis Lietuvietis, Inese Mihailova
Hroniska sirds mazspēja un perifērais sindroms
Hroniska sirds mazspēja attīstās jebkuras sirds un asinsvadu slimības gadījumā un progresējot izpaužas kā perifērs sindroms ar mērķa orgānu bojājumiem, kuru var apvienot ar terminu – kardiovaskulāra slimība. Savukārt pavadošo slimību nespecifiskie simptomi, kā arī polifarmācijas blakus efekti maskē hroniskas sirds mazspējas simptomus un apgrūtina diagnostiku.... Lasiet vēl
© Jānis Lācis
Gremošanas trakta augšdaļas čūlas komplikācijas ķirurga skatījumā
Strādājot neatliekamajā palīdzībā daudzu gadu garumā, ir radusies noteikta pieredze un izveidojušies savi uzskati par ēūlas slimības ārstēšanu, kas, protams, ir mainījušies. Negribu pretendēt uz jauniem zinātniskiem atklājumiem, taēu šīs pārdomas varbūt būs labs padoms praktizējošiem ārstiem sarežģītā brīdī.... Lasiet vēl
© Gundars Forstmanis
Hormonu aizstājterapijas praktiskie ieteikumi
Gan ārstiem, gan potenciālajām lietotājām šodien ļoti aktuāli ir sekojošie jautājumi: Kādi ir hormonu aizstājterapijas riski un pozitīvie guvumi konkrētai terapijas lietotājai? Kādu terapijas veidu un hormonu devu izvēlēties? Vai Latvijas sieviete ir motivēta saglabāt dzīves kvalitāti? Kad uzsākt terapiju? Cik ilgi to lietot? Rakstā skarti praktiskie hormonu aizstājterapijas lietošanas jautājumi, kā arī sniegts ieskats par Latvijā reģistrētajiem hormonu aizstājterapijas preparātiem.... Lasiet vēl
© Dace Matule
PERSONĪBA
Pie šujmašīnas. Starp astoņiem vīriešiem.
Dienu pirms intervijas onkoloģe SARMČTE BALTKĀJE bēga no ceļu policijas. “Viņi dzinās pa ielu man pakaļ, noķēra un piežmiedza. Skaidri un gaiši zināju, ka esmu vainīga, ka braucu, kur nedrīkst. Bet es steidzos mājās un domāju, ka tā tikšu ātrāk,” daktere smiedamās stāsta. Protams, nav gaumīgi sievietēm akcentēt viņu vecumu. Tomēr šoreiz kontrasts starp viņas azartisko dzīvesprieku un gadiem, kas cienīgi iebraukuši septītajā desmitā, ir tik liels, ka riskēju būt nepieklājīga. Viņa taēu mierīgi varētu būt rimta pensionāre, rušināties vasarnīcas zemeņu dobēs, bet nē! “Sēžot mājās un vārot putru, es būtu beigta.” Tādēļ turpina operēt vēža slimniekus, karo ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par krūts protēzēm un paspēj arī palutināt savus astoņus vīriešus.... Lasiet vēl
© Solvita Smiļģe
TĒMA
Ar darbarīku, kas vēl nav zāles
Katru gadu zinātnieki visā pasaulē savās laboratorijas mēģenēs rada vairākus tūkstošus vielu ar potenciāli terapeitiskām īpašībām, kuras izmēģina uz dzīvniekiem un cer, ka tas varbūt ir sākums kādu jaunu zāļu dzimšanai. Kamēr viņi tiek līdz pētījumiem ar cilvēkiem, vielu skaits, kas izturējušas eksāmenu, ir sarucis jau līdz dažiem simtiem. Tālāk – klīniskajos pētījumos – kas norit ar cilvēkiem, paskrien vidēji desmit piecpadsmit gadi un izrādās, ka garo maratonu līdz medikamenta reģistrācijai ik gadu mērojušas vien apmēram ēetrdesmit zāļu vielas. Viena šāda produkta klīniskajai izpētei farmācijas kompānijas tērē aptuveni 800 miljonus dolāru, turklāt šim skaitlim ir tendence augt.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Airisa Ādamsone
PIEREDZE
Paliatīvā aprūpe – svinot nozares desmit gadu jubileju
Pēdējos 50 gados paliatīvā aprūpe kļuvusi par integrālu fundamentālās medicīnas un aprūpes sistēmas sastāvdaļu. 1995.gada jūlijā Latvijā tika pārdomāti un sperti pirmie soļi, lai uzlabotu radikāli neizdziedināmu, ar fatālām slimībām sirgstošu cilvēku dzīves kvalitāti, mazinātu slimību izraisītās ciešanas un izveidotu jaunu aprūpes koncepciju, kas atbilstu Pasaules Veselības organizācijas standartiem, attīstītāko Eiropas valstu aprūpes sistēmas modeļiem, sasniegumiem zinātnē un praksē.... Lasiet vēl
© Vilnis Sosārs
KRUSTPUNKTS
Ar ceturtās varas acīm
Vieni slikta ārstu tēla radīšanu pārmet žurnālistiem, citi ar smagu nopūtu atzīst, ka vainīgi arī cilvēku pašu darbi un nedarbi – dzeršana un smēķēšana, kas bojā veselību, – un ka tādēļ žurnālistiem ir daudz vielas nejauku rakstu gatavošanai. Citiem aizvainojums un sarūgtinājums ir par visu ārstu cunfti, un izveidota pat publikāciju virsrakstu kolekcija: kārtējo reizi ārsts pieprasījis kukuli vai pacients nomiris ārsta nolaidības dēļ. Pārmet, ka par dažiem izņēmumiem vaino visus vai arī ar cieņu raksta tikai par medicīnas korifejiem. Vai tā ir un kāpēc – to skaidro žurnālisti paši.... Lasiet vēl
© Anda Valtere
SKATĪJUMS
Kongress. Piektais.
Piektais. Jubilejas. Pārmaiņu ieskandināšanai. Citādāks nekā iepriekšējie. Prestiža celšanai. Šie ir vārdi, kas virmoja, gaidot 5.Latvijas Ārstu kongresu. Pretstatā cerību alkām, ar kādām daudzi ārsti ieradās kongresā, vīdēja arī pesimisms. Žurnālistu vāji apmeklētajā preses konferencē pirms kongresa fonā tika atstāts stāstījums par kongresa pirmsākumiem un idejas rašanos, bet spilgti izskanēja, ka šogad varētu iesniegt 2001.gadā rakstīto rezolūciju, jo nekas no tajā minētā nav mainījies. Tomēr bija nedaudz citādāk – kaut vai daudzu dakteru cerības ielīksmojošā ministra un viņa kolēģu klātbūtne visu trīs dienu garumā. Kongresa atstāto pēcgaršu vērtē tā dalībnieki un nozares ministrs.... Lasiet vēl
© Anda Valtere, Valda Madalāne, Airisa Ādamsone
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Augusts, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Jūnijs, 2005
Maijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: