Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Jūnijs, 2005
Vasara attraukusies strauji. Gribējās jau rakstīt “strauji, kā Šumahers”, bet šogad Miķelītim neiet. Kādi droši vien līksmo, bet tas nekas – sports no tā iegūst.

Var pesimisti ņaudēt un zākāties, bet Džordža Buša vizītes patiesos rezultātus apzinās retais. Tā sagadījās, ka mēs abi samainījāmies – Bušs uz Latviju, es uz ASV (biju Sirds ritma asociācijas kongresā, un kādam tak valsti jāuztic...). Tik daudz ļaudīm ASV mikropolitinformāciju nebija nācies sniegt.

Doctus, kā jau pierasts, savu līmeni tur. Gribētu ieteikt kolēģiem šo žurnālu uzglabāt – sanāktu vērtīga bibliotēka. Slimnīcu nodaļās ir tuvredzīga politika tos neturēt vienuviet, jo, būsim reālisti, 80 procentiem kolēģu ne valoda, ne iemaņas neļauj reāli izmantot internetu.
Man kā kardiologam uzmanību piesaistīja kombinētās antihipertensīvās terapijas izklāsts, padomāt lika raksts par sadzīves ķīmiju, un priecē docenta (vēlu ātrāk profesoru – ir pelnīts!) Daiņa Krieviņa un kolēģu aktivitātes fleboloģijā.

Ārsti – copmaņi (ir tas gods dažus pazīt, Edmundu Kārkliņu to skaitā) parasti ir tādi lādzīgi miera mikas. Laikam jau taisnība, ja cilvēkam nav kur un kā atslēgties no šīs pasaules jezgas, tad tāda staigājoša bumba ar sabojātu laika degli vien sanāk.

Interesantas pārdomas radīja Dr.Savickas izteikumi – viss jau tā ir ar tiem apdegumiem, bet jūtams, ka pret daļu kūlas dedzinātāju kolēģe jūt simpātijas. Manuprāt, uguns nešķiro, vecs vai jauns, sovhozs vai kolhozs, uguns visu sociālās problēmas risina vienādi. Diemžēl par ārstēšanu maksājam mēs ar saviem nodokļiem.

Gribējās tā sirsnīgi izteikties par žurnālistiem, bet laikam nav vērts – “kupraino pat kaps neiztaisnos”. Jautājums – kurš tad rada to negatīvismu un brīžam agresivitāti, vai ne avīžnieki ar saviem kaismīgajiem rakstiem? Ak pozitīvo tauta nelasīs? Tāpēc jau tā ēīkstēšana un skaudība par nacionālajām īpatnībām padarīta, gribētos sacīt, par nacionālo katastrofu. Varbūt pamācīsimies no citām nācijām?

Neraugoties uz visu, esmu optimists. Vēlu saulainu, patīkamām emocijām bagātu vasaru, pa kādam adrenalīna līmeni paaugstinošam piedzīvojumam, jo dzīve jau nesastāv tikai no darba. Lai pēc iespējas ilgāk jūsu garīgais vecums atpaliktu no kalendārā! Pasaule taēu ir tik skaista...

Oskars Kalējs
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
kardiologs aritmologs
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Ādas melanomas metastāzes gastrointestinālajā traktā
Ādas melanoma ir viena no pasaulē visbiežāk sastopamām onkopatoloģijām cilvēkiem, jaunākiem par 30 gadiem, un šo gadījumu skaits aug: piemēram, ASV kopš septiņdesmitajiem gadiem tas dubultojies. Kā zināms, tas ir viens no agresīvākajiem audzējiem agras metastazēšanās ziņā. Jo agrākā stadijā melanoma diagnosticēta, jo lielākas ir izārstēšanās izredzes. Pacientiem ar melanomas metastāzēm prognoze nav laba, un arī esošās terapijas iespējas šādā gadījumā ir visai ierobežotas. Minētais klīniskais gadījums ir tipisks ielaistas melanomas gadījums.... Lasiet vēl
© Pāvels Vobļikovs, Irina Krivicka, Valentīna Gordjušina
PASAULĒ
Jautājumi par tēmu: hronisks aizcietējums
Lai gan aizcietējuma simptomātika bieži vien ir tikai vidēji smaga vai mazizteikta, tikpat bieži tas var būt arī hronisks, grūti ārstējams, pat mokošs stāvoklis. Aizcietējumu sievietēm novēro biežāk nekā vīriešiem, bērniem biežāk nekā pieaugušajiem, gados vecākiem cilvēkiem biežāk nekā jauniem. Vispārēji riska faktori: pasīvs dzīvesveids, zems ienākumu un izglītības līmenis, seksuālā varmācība un depresīvi simptomi. (Lembo et al. NEJM, 2003)... Lasiet vēl
© Guna Dansone
APSKATS
Skaitļi problēmas ilustrācijā. Hroniska obstruktīva plaušu slimība.
Iepriekšējā Doctus numurā tika aktualizēts jautājums par hroniskas obstruktīvas plaušu slimības nepienācīgi novērtēto slogu sabiedrības veselībai. Tā kā publikācijas “Hroniska obstruktīva plaušu slimība: vai ledus sakustējies?” ietvaros netika atspoguļoti vairāki būtiski dati, kas uzskatāmi ilustrē dažas no minētajām problēmām, vēlreiz vērsīsim uzmanību uz pretrunām starp šķietamo un reālo situāciju mūsu valstī šajā jautājumā.... Lasiet vēl
© Māris Baltiņš
PRAKSE
Kombinēta antihipertensīvā terapija. Antihipertensīvo medikamentu mijiedarbība.
Arteriālās hipertensijas augsta riska pacientu vairākumam asinsspiediena korekcijai nepieciešama kombinēta medikamentozā terapija. Medikamentu optimālo kombināciju un devu izvēlē nākas vadīties no daudziem faktoriem – mērķa orgānu un saistīto klīnisko stāvokļu novērtējuma, blakusslimību esamības, informācijas par medikamentu mijiedarbību. ˆemot vērā sarežģīto mijiedarbības procesu, pēc iespējas jāizmanto labi izpētītas medikamentu kombinācijas.... Lasiet vēl
© Māra Vītola, Andris Vītols
Atmiņas potenciāls un atmiņas traucējumu spektrs
Atmiņa un spriešanas spējas, inteliģence un varbūtējās personības izaugsmes iespējas parasti tiek uztvertas kā viens veselums. Lai spriestu par personību, pazīstams ir cilvēka inteliģences koeficienta (IQ) vērtējums ASV, un šajā testā nozīmīga vieta ir atmiņas vērtējumam. Sevišķi par atmiņas iespējamo mazināšanos norūpējušies ir garīga darba darītāji, kuriem pieder arī ārsti. Lai izsekotu jaunumiem mūsu specialitātē un ar to saistītajās nozarēs, nepieciešamas labas analizatora un uztveres spējas, kas cieši saistītas ar atmiņas kapacitāti. Reizēm rodas jautājums sev pašam: “Vai ar manu atmiņu viss ir kārtībā? Kāpēc es tik labi atminos man stāstīto par lauku kaimiņa piedzīvojumu medībās, bet aizmirsts ir man parādītais veiklais paņēmiens datu apstrādei datorā?”... Lasiet vēl
© Daina Jēgere
Kā diagnosticēt un ārstēt diabētisko neiropātiju?
Diabētiskās neiropātijas terminu izmanto, lai aprakstītu cukura diabēta izraisītu klīniski vai subklīniski noritošu neiropātiju, izslēdzot citus perifēras neiropātijas iemeslus. Neiroloģisku izpausmju pamatā ir perifērās nervu sistēmas somatiskās un/vai autonomās daļas bojājums. [1] Diabētiskā neiropātija ir bieži sastopama cukura diabēta komplikācija un nereti netiek optimāli ārstēta; daudziem pacientiem tā norit asimptomātiski un tādēļ bieži kļūst par nepamanītu riska faktoru cukura diabēta komplikācijām, piemērām, kāju ēūlām, gangrēnai, amputācijai, seksuālai disfunkcijai un pat pēkšņai nāvei. No visām vēlīnām cukura diabēta mikrovaskulārām komplikācijām diabētiskā neiropātija ir visgrūtāk diagnosticējamā, kontrolējamā un ārstējamā komplikācija.... Lasiet vēl
© Larisa Svirska, Ingvars Rasa
Hiperaktivitātes sindroms
Veselu bērnu, kurš aug, attīstās un veidojas ģimenē, iespaido sabiedrība un vide. Bērna uzvedības modelim ir vairākas raksturīgas iezīmes. Hiperaktīvais bērns nespēj iekļauties konkrētajā skolas vai bērnudārza vidē un nonāk neirologa redzeslokā, vecākiem novērojot savu bērnu un salīdzinot ar citiem sev zināmiem vienaudžiem, vai arī pēc bērnu dārza audzinātājas vai skolotājas ieteikuma.... Lasiet vēl
© Sarma Lindenberga
Osteoporozes diagnostika un terapija
Osteoporozes process attīstās visos gadījumos, kad kaulu masas katabolie procesi prevalē pār anabolajiem. Osteoporozes definīcija pamatojas uz kaulu masas blīvuma un kaulaudu formēšanās novērtējumu – šie momenti ir osteoporozes diagnozes stūrakmens. Osteoporozes profilaksei, pirmkārt, jāizdala augsta riska pacientu grupas, piemēram, sievietes ar diagnosticētu zemu kaulu minerālu blīvumu un pacienti ar slimībām, kas pašas par sevi vai to terapija veicina osteoporozes attīstību; otrs stratēģiskais virziens ir vispārējās populācijas kontrole.... Lasiet vēl
© Inese Legzdiņa
Jautājumi hroniskas venozas mazspējas slimnieku aprūpes jomā 2005.gada skatījumā
2. Latvijas Fleboloģijas kongress 2005.gada pavasarī, pulcējot vairāk nekā 600 dalībnieku, rosināja intensīvu domu apmaiņu starp kolēģiem un izkristalizēja vēnu aprūpes problēmas Latvijā. Rakstā aplūkoti biežāk uzdotie jautājumi par vēnu slimībām. Visas sekojošās informācijas avots ir kongresa ziņojumi un referāti.... Lasiet vēl
© Dainis Krieviņš, Guna Dansone
DABA UN ZINĀTNE
Mājsaimniecības ķīmijas produktu ietekme uz Latvijas iedzīvotāju veselību un problēmas risinājumi
Saasinoties iedzīvotāju veselības problēmām gan pasaulē, gan Latvijā, arvien lielāka uzmanība tiek vērsta uz sadzīves ķīmijas preēu lietošanas negatīvo ietekmi. Dažādu ķīmijas produktu ražošana, lietošana un tirdzniecība ir viena no visvairāk regulētajām jomām. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir atļauts tirgot tikai tādas sadzīves ķīmijas preces, kuras atbilst likumdošanas prasībām. Tomēr pircēju neuzticība mājsaimniecības precēm ir aktualitāte, ko veicina mediķu un vides speciālistu pētījumi, kas norāda uz līdzīgu situāciju Latvijā un pasaulē.... Lasiet vēl
© Ilze Lapa
PERSONĪBA
Atkal jauna cerība
Nereti, pat neskatoties ārā pa logu vai kalendārā, bet novērtējot nodaļā ievestos cietušos, Valsts Apdegumu centra vadītāja MONIKA SAVICKA var droši pateikt, kāds gadalaiks iestājies vai kādus svētkus svinam. Kad viņa pirmo reizi saskārusies ar apdeguma slimniekiem, domājusi – ne par kādu naudu šādu darbu nespēs strādāt. Nu jau daudzus gadus, saglabājot lielu cilvēcību un cieņu pret saviem slimniekiem, viņa nav šaubījusies, vai izdarīta pareizā izvēle.... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Ārsts no Marsa, pacients – no Venēras?
P.Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centra ambulatorajā daļā tika konsultēta slimniece, kura bija izteikti novājējusi un atsūtīta ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju, lai precizētu tā lokalizāciju. Centra ambulatorās daļas vadītājai Vijai Voltnerei tomēr nebija pārliecības, ka slimniecei ir audzējs. Daktere lūdza pacienti pastāstīt konkrētāk, ko viņa ēd brokastīs, pusdienās un vakariņās. Sieviete sākusi raudāt: “Virtuvē jau es neeju, jo pēdējo pusgadu kaimiņi man ber ēdienā indi, lai dabūtu manu istabu.” Tikai viens jautājums un bija skaidrs, ka tā ir endogēna patoloģija, ko ģimenes ārsts nevarēja konstatēt tieši tāpēc, ka saruna nebija pietiekama.... Lasiet vēl
© Ilze Zonne
AIZRAUŠANĀS
Āķis lūpā!
Viņi ir gan individuālisti, kas dod priekšroku divvientulībai ar ūdeni, gan kolektīva pasākuma piekritēji, kas īsto garšu gūst no maēošanās ar kolēģiem, trofeju samērošanas un kopā būšanas. Tomēr viņiem visiem pirmajā vietā ir process – tā bilde, kā zivs pieķērās un kā ar to cīnījās. Nevis rezultāts.... Lasiet vēl
© Karīna Javtušenko, Ina Strazdiņa, Astrīda Niedre
IZZIŅA
Lielākajā ārstu forumā
Šomēnes daudzus būtiskus jautājumus spilgtāk iezīmēs un atbildes meklēs piektais Latvijas Ārstu kongress. Patiesībā jau tā būs tikai tāda kontūru ievilkšana kopējā Latvijas medicīnas gleznā. Iznākums ir atkarīgs no tā, cik katram no mums tas liks domāt, kaut ko savā ikdienā mainīt. Gaidot kongresu, daži problēmsēžu koordinatori un referenti ieskicē galvenos jautājumus.... Lasiet vēl
© Airisa Ādamsone
KRUSTPUNKTS
Ar ceturtās varas acīm. 1.daļa
Ne velti žurnālistus sauc par ceturto varu – viņi veido viedokli, rada stereotipus, ietekmē procesus. Kāds ir ārsta tēls Latvijas plašsaziņas līdzekļos? Kādas ziņas – labās vai sliktās – par ārstiem tajos nonāk biežāk? Vai žurnālisti pietiekami korekti balansē starp pacientu un ārstu viedokļiem? Un vai masu saziņas līdzekļi šad un tad nenodara pāri ārsta reputācijai, ekspluatējot viedokli, ka ārstiem ir tikai pienākumi, savukārt pacientiem – tikai tiesības? Lūk, ko domā paši žurnālisti.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Anda Valtere
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Jūnijs, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Maijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: