Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Maijs, 2005
Prieks par pavasari nāk vienlaikus ar nemieru – ātrāk paveikt un izbaudīt! Elpot svaigo jūras vai meža gaisu, ķerties klāt mūžam nepadarāmajiem dārzu darbiem – stādīšanai, laistīšanai, ravēšanai… Bet agri vai vēlu nākas atgriezties realitātē.

Laiks jāatrod darbam ar pacientiem un dokumentiem, lekciju un semināru apmeklēšanai… Spēja un iespējas nepārtraukti izglītoties ir galvenais posms šajā ķēdītē un arī profesionalitātes rādītājs. Žurnāls Doctus maijā ļauj ātri un pilnvērtīgi uzzināt jaunāko un svarīgāko dažādās jomās.
Iepazīties ar jaunumiem kontracepcijas, bērnu hipotireozes, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas, androgēnu aizvietotājterapijas jomās. Kāda cena jāmaksā par ārstu kļūdām, uzskatāmi attaino klīniskais gadījums par Krona slimības pacientu. Man kā speciālistam plaušu slimībās īpaši gribētos ieteikt profesora Māra Baltiņa lielisko rakstu par HOPS problēmām. “Pasaulē vērojama liela nesakritība starp HOPS radīto slogu un tā šķietami nelielo rezonansi sabiedrībā,” raksta profesors.

Pēc iedziļināšanās medicīnas aktualitātēs izlasiet interviju ar bijušo Farmakoloģijas katedras vadītāju profesoru Modri Melzobu. Domāju, ikviens atceras vitālo, gudro un arī ļoti prasīgo profesoru. Pārdomas radīja zinātnieka atziņas par dzīves kvalitāti Latvijā – kāpēc pēdējos dzīves desmit vai pat divdesmit gadus staigāt ar spieķi vai pavadīt uz gultas?

Ar lielu interesi izlasīju materiālu Gājputnu atgriešanās – par Gaiļezera reanimatoloģi Inesi Rinkeviēu un ģimenes ārsti Ievu Brundzuli, kuras darbu farmācijas firmā nomainījušas pret ārsta balto halātu. Vai šie piemēri būs lipīgi un, kā solīja ministrs, nodrošinās trūkstošo ārstu skaitu Latvijā – jāšaubās…

Gribu aicināt visus būt optimistiem un tos, kuri joprojām strādā medicīnā, pievienoties dr. Rinkeviēas sacītajam: “Nekas nevirzīsies uz priekšu pats no sevis, neviens necīnīsies par mūsu profesiju un tās prestižu, ja mēs to nedarīsim paši.”

Veiksmi darbā!

Ineta Grīsle
Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Krona slimība
Dr. A.Puķītis: Krona slimība ir 21.gadsimta mīkla. Pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis slimnieku skaits Austrumeiropā, bijušās PSRS valstīs, arī Tālajos Austrumos, pieaug saslimstība bērnu vecumā. Demonstrācijas mērķis ir parādīt Krona slimības diagnostikas problēmas un ārstēšanas iespējas gados jaunam pacientam.... Lasiet vēl
© Aldis Puķītis, Aiga Stāka, Gunta Geldnere, Juris Pokrotnieks
PASAULĒ
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Drošība un paplašinātas indikācijas.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) – biežāk lietotie medikamenti industriāli attīstītās valstīs. Pētījumos par tiem iezīmējas divas tendences. No vienas puses – arvien plašāks pielietojums, no otras – efektīvu stratēģiju meklējumi gastrointestinālu blakņu novēršanai un lietošanas drošuma uzlabošana, kam lielāku uzmanību pievērš nesenā rofekoksiba izņemšana no tirgus.
... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
PRAKSE
Kontracepcijas izvēle un droša lietošana dažādās vecuma grupās
Kontracepcija ir pasākumu komplekss, ko izmanto, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, tas ir viens no ģimenes plānošanas aspektiem, un, šķiet, tam jābūt divu cilvēku lēmumam, tomēr apgalvosim, ka kontracepcijas izvēlē iesaistītas ir vismaz trīs personas – trešais būtu ārsts (visbiežāk ginekologs). Laika gaitā pasaulē krājas pieredze vienu vai citu metožu lietošanā, parādās jaunas metodes, tiek uzlabotas vecās, taēu sabiedrībā joprojām ir daudz aizspriedumu un nevar teikt, ka informētības līmenis ir pietiekams. Speciālistiem ar medicīnisku izglītību ir liela loma nepieciešamās informācijas sniegšanā, tomēr tikai 60% sieviešu mēģina uzzināt par kontracepciju no ginekologa; ļoti populāri informācijas avoti ir sieviešu žurnāli, informatīvie bukleti un draudzenes; savukārt vīrieši informāciju par kontraceptīvajiem līdzekļiem parasti iegūst no dzimumpartnerēm, draugiem un vīriešu žurnāliem [1].... Lasiet vēl
© Jekaterina Vasiļjeva, Svetlana Andrējeva
Demodex folliculorum nozīme iekaisīgu ādas slimību etiopatoģenēzē
1841.gadā franču dermatologs Bergers (Berger) pirmoreiz konstatēja ērcīti, pētot ādas nokasījumu no ārējās auss ejas rosacea slimniekam. Ērce ieguva uzreiz vairākus nosaukumus, tomēr vispārēju atzinumu saņēma termins Demodex folliculorum (grieķu valodā: demos – tauki, dex – tārps).
Tā kā ērcīte visu savu dzīvi pavada tauku dziedzeros, matu folikulos, skropstās un ādas virskārtā, tā fiziski un ķīmiski bojā ādu, samazinot tās imunitāti un izsaucot alerģisko reakciju ādā, kas noved pie sarkanu, plankumainu izsitumu veidošanās.... Lasiet vēl
© Anita Ābelīte
Vai nozīmēsim androgēnus kungiem?
Samērā regulāri masu medijos pavīd informācija par dzimumhormonu aizstājējterapiju (HAT). Pie tā, ka šī informācija pārsvarā skar sievietes, mēs jau esam pieraduši. Pēc HAT popularitātes maksimuma, kad nereti šī terapija tika nozīmēta nekritiski, šobrīd ir precizētas tās indikācijas un kontrindikācijas. Pēc analoģijas ar situāciju ginekoloģijā pirms 2002.gada, farmācijas firmu pētījumu stimulēta, arī uroloģija tuvojas šim devītajam vilnim. Urologu priekšrocība ir tā, ka mēs varam ņemt vērā citu jau pieļautās kļūdas. Rakstā bez pamatinformācijas par dzimumhormonu aizstājējterapiju vīriešiem jeb androgēnu aizstājējterapiju (AAT) īpaša uzmanība veltīta gan androgēnu saistībai ar prostatas kā ģenitālā trakta atslēgorgāna attīstību, gan saistībai vai nesaistībai ar prostatas slimību ģenēzi.... Lasiet vēl
© Atis Karulis
Hroniska obstruktīva plaušu slimība: vai ledus sakustējies?
Pirms dažiem gadiem, apcerot vispār pieejamos rutīnstatistikas datus, nācās uzsvērt, ka pasaulē vērojama visai liela nesakritība starp hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS jeb COPD, chronic obstructive pulmonary disease) radīto slogu un tās šķietami nelielo rezonansi sabiedrībā. Šāda tendence nav tikai izolēts Latvijas fenomens (kaut gan par mūsu valsts īpatnībām būtu jārunā atsevišķi), bet kopēja parādība, kas tādēļ būtu īpašas ievērības vērta.... Lasiet vēl
© Māris Baltiņš
Sarkanā acs
Ģimenes ārstiem savā praksē nākas sastapties ar pacientiem, kuri sūdzas par apsārtušu aci. Šajā rakstā apkopoti sarkanās acs biežākie iemesli, parādot to plašo izcelsmi, kā arī vēloties atgādināt, ka tie ne vienmēr ir lokālas dabas, bet var būt arī sistēmas slimības sekundāra izpausme.... Lasiet vēl
© Ilze Strautmane
Priekšdziedzera vēzis – terapeitiska dilemma?
Rietumu pasaulē priekšdziedzera (prostatas) vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā vēža forma vīriešiem. ASV un Zviedrijā tas ir biežāk sastopamais audzējs vīriešiem, atstājot otrajā vietā plaušu vēzi. Ir aprēķināts, ka 30% vīriešu dzīves laikā var attīstīties priekšdziedzera vēzis. Tomēr priekšdziedzera vēzis aug salīdzinoši lēni (izņemot formas ar ļoti zemu šūnu diferenciācijas pakāpi), tāpēc risks attīstīties klīniski atklātai slimībai ir tuvu 10%.... Lasiet vēl
© Vilnis Lietuvietis
Veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija
Viena no autonomās (veģetatīvās) nervu sistēmas disfunkcijas pazīmēm ir vazomotora nestabilitāte – neadekvāta perifērisko un maģistrālo asinsvadu reakcija uz dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Jebkurš emocionāls stimuls, kā arī iekšējo hormonu un mediatoru izdale ietekmē virssegmentāro autonomās nervu sistēmas aparātu un tālāk segmentāro simpātisko un parasimpātisko sistēmu, kas darbojas pēc konkurējošā uzbudinājuma-bremzēšanas principa. Uzbudinājuma-bremzēšanas līdzsvara traucējumi izraisa autonomās nervu sistēmas disfunkciju, kas klīniski izpaužas ar vazomotoru nestabilitāti.... Lasiet vēl
© Tatjana Timofejeva, Gaļina Baltgaile
Hipotireoze bērniem
Hipotireoze – patoloģisks stāvoklis, ko nosaka nepietiekoša vairogdziedzera hormonu rašanās vai nepietiekoša to darbība mērķa audos. Klīniski manifestas hipotireozes formas ikdienas praksē sastopamas bieži – meitenēm hipotireozi sastop piecas reizes biežāk nekā zēniem. Šī raksta mērķis ir pievērst lasītāja uzmanību neatsveramajai vairogdziedzera nozīmei bērna attīstībā, hipotireozes agrīnākai diagnozei jebkurā vecumā un adekvātas savlaicīgas terapijas uzsākšanai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna augšanu un metabolismu.... Lasiet vēl
© Iveta Dzīvīte
Nemedikamentozās palīgmetodes plaušu slimību rehabilitācijā
Pēdējos gados ārstu praksē arvien biežāk sastop tā saukto medikamentozo slimību, kas pēc būtības ir alerģiska reakcija uz dažādām ķīmiskām vielām, arī uz medikamentiem. Šī slimība var izraisīt pārmaiņas daudzos orgānos un sistēmās, bet atsevišķos gadījumos kļūt pat par nāves cēloni (ASV katru gadu no medikamentiem mirst 100 000 cilvēku!). Diemžēl šodien pacientu ārstēšanā nepietiekami izmanto nemedikamentozās palīgmetodes.... Lasiet vēl
© Solveiga Rubule
DABA UN ZINĀTNE
Endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas
Izpratne par vidi, kaitīgajiem faktoriem, kas atrodas ap mums un ietekmē ne tikai cilvēka veselību, bet arī dabas vidi, attīstās pakāpeniski un bieži vien visai lēni. Mūsdienās ir izprasta akūtus toksiskus efektus radošo vielu (smago metālu, toksīnu) iedarbība, kā arī to vielu darbība, kuras var uzkrāties barības virknēs un ietekmēt cilvēka veselību (polihlorētie bifenili, dioksīni), bet vēl visai tāla ir izpratne par vielām, kuras ietekmē organismos noritošos regulācijas procesus.... Lasiet vēl
© Māris Kļaviņš
PERSONĪBA
Pelēkais kardināls
Profesors MODRIS MELZOBS zina, ko nozīmē tikt intervētam. Norunātajā tikšanās reizē viņš jau iepriekš ir sagatavojis lapu, kurā atzīmēti viņa dzīves un darba biogrāfijas svarīgākie punkti. To ir tik daudz, ka, uzskaitot visus, paietu krietna daļa intervijas laika, bet lasītājus vairāk par pašiem faktiem interesē apstākļi, kas vienu vai otru notikumu veicinājuši, vai kā pats intervijas varonis vērtē vienu vai otru sava likteņa pavērsienu. “Jā, un vēl jau būtiski, kādā mērcē to visu pasniegsiet – saldā, bet ne pārāk, un varbūt kādu pipariņu klāt,” smejas profesors, pirms ieslēdzu diktofonu un mūsu saruna var sākties.... Lasiet vēl
© Baiba Auzāne
TĒMA
Pārstāt jautāt – kurš ir vainīgs?
Sūdzību skaits par ārstu darbu pērn, salīdzinot ar 2003.gadu, ir dubultojies, sasniedzot 892 iesniegumus Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā. Tiesas prāvu virpulī tiek ierautas ne tikai lielās Rīgas slimnīcas... Kā šo procesu vērtēt? Vai Latvijā notiekošais atšķiras no citviet pasaulē pieredzētā? Kā mazināt ārstniecisko kļūdu skaitu? Kā pacientam atlīdzināt kaitējumu un kā nepazaudēt savu reputāciju? Savu viedokli pauž Latvijas plastiskās un mikroķirurģijas centra vadītājs HARALDS ADOVIĒS, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs IGORS AKSIKS, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente DACE MATULE un zvērināts advokāts AGRIS BITĀNS.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Ilze Zonne
PIEREDZE
Gājputnu atgriešanās
Ja tagad populāri ir kravāt koferus un vīt darba un dzīves ligzdu ārpus Latvijas robežām, tad pirms pieciem septiņiem gadiem daudzi jaunie ārsti balto halātu nomainīja pret zāļu paraudziņu koferīšiem un vairākiem simtiem dienā mērotu kilometru. Ko tur liegties – arī pret jaunu automašīnu, iespēju izremontēt dzīvokli vai neskaitītiem santīmiem sava bērna skološanai. Pret iespēju dzīvot labāk. Kaut arī Veselības ministrs prognozējis, ka teju, teju farmācijā strādājošiem ārstiem būs izdevīgāk atkal darboties medicīnā, pagaidām atgriezušies vien tie gājputni, kuri vairāk līdzinās baltajiem zvirbuļiem, jo atsaukušies savai sirdsbalsij un meklē citādu gandarījumu, nekā to var piedāvāt biznesa spēles.... Lasiet vēl
© Regīna Olševska, Kristīne Pastore
Slimnīcas īpašais gars
Lielākā un nozīmīgākā Latvijas slimnīca, kas nosaukumu mainījusi astoņas reizes, bet tautā tiek dēvēta vienkārši par Stradiņiem, aprīlī pārkāpa 95 gadu slieksni. Atklāšanas laikā 1910.gadā slimnīcā bija tikai 69 vietas terapeitiskajā nodaļā un 63 – ķirurģiskajā nodaļā. Arhīvu dokumenti vēsta, ka tolaik te strādāja divi vecākie ārsti, administratīvais direktors, trīs asistenti, provizors, aptiekāra palīgs, grāmatvedis, kancelejists, ēetras uzraudzes, ekonoms, veļas pārzine, ēetri kalpotāji un 16 apteksnes. Šodien slimnīcā darbinieku skaits ir izaudzis līdz diviem tūkstošiem. Ilggadīgie un jaunie mediķi liek kopā atmiņu fragmentus par pirmajām šajā slimnīcā piedzīvotajām veiksmēm un neveiksmēm. Par pirmajiem pacientiem un operācijām. Par skolotājiem. Par likteņa ironiju. Par to īpašo slimnīcas garu, kas visus satur kopā.... Lasiet vēl
© Ilze Zonne
KRUSTPUNKTS
Kā pacients patērē zāles?
Cik daudz naudas Latvijas iedzīvotājs atļaujas vienā reizē atstāt aptiekā? Cik medikamentu lieto vienlaicīgi? Vai ir informēts par zālēm, ko lieto – zina visu par blakusparādībām, lasa lietošanas instrukcijas un nepatērē nesaderīgas zāles? Skaidrs, ka zāļu lietošanas paradumus ietekmē gan ārsts un farmaceits, gan zāļu ražotājs, gan arī cilvēku informētība un labklājības līmenis. Tikai kura rokās ir spēcīgākā svira? Lūk, daži farmaceitu un ģimenes ārsta ikdienas vērojumi.... Lasiet vēl
© Dace Diržine, Karīna Javtušenko
MEDICĪNA ATTĒLOS
Erozijas gremošanas trakta augšdaļā
Erozija ir virspusējs audu bojājums, kā cēlonis ir fizikāls vai ķīmisks, tai skaitā ar iekaisumu saistīts, process. Atbilstoši Eiropas Gastrointestinālās endoskopijas biedrības (EGEB) terminoloģijai endoskopiska diagnoze ir erozīva gastropātija, bet erozīvs gastrīts ir histoloģisks endoskopiski novēroto gļotādas bojājumu apstiprinājums. Tā biežākie cēloņi ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), stress, alkohols, ķīmiski aģenti, žults, portāla hipertensija.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule, Gaļina Čui
SKATĪJUMS
Kas ir inovatīvs farmācijā? Zāļu ražotāja pārstāvja viedoklis.
Mums ir laimējies – ik dienu mēs tiekam apdāvināti ar revolucionāriem jaunievedumiem. Sākot no veļas pulvera ar inteliģentām molekulām un revolucionāra ķermeņa krēma, kas vienlaicīgi sadedzina taukus, novērš celulītu un nodrošina limfodrenāžu, līdz matu veidošanas līdzekļiem, kurus lietojot, var ignorēt gravitāciju. Mums ir pat revolucionārās zobu birstītes... Atmetot ironiju, jaunievedumi ienāk mūsu dzīvē tik strauji, ka ātri vien aizmirstam, kā bez tiem iztikām... Bez iespējas veikt ikdienas maksājumus ar internetbankas starpniecību, bez iespējas piezvanīt no gandrīz jebkuras vietas pa mobilo tālruni vai iespējas cīnīties pret slimībām ar aizvien jaudīgākiem ieroēiem.... Lasiet vēl
© Dace Oliņa
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Maijs, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: