Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Janvāris, 2005
Gaisā jūtams satraukums un gaidas... Gaidas un domas par to, kāds būs jaunais 2005.gads, ko jaunu tas mums atnesīs. Noslēdzies viens laika loks, sākas nākamais. Cerēsim, ka tas nesīs mūs augšup, jaunā, labākā kvalitātē.

Šajā numurā, manuprāt, interesantākie ir raksti par ārstiem personībām. Akadēmiķis Anatolijs Bļugers ir apbrīnojams savā vitalitātē, kā arī spējā piemēroties un izdzīvot jebkuros apstākļos, nepazaudējot vēlmi pilnveidoties, attīstīties. Lasot interviju, gribas domāt, ka liela personība spēj dzirkstīt vienmēr.

Ņoti priecājos par interviju ar dakteri Ingrīdu Brišku. Redzu uguntiņas viņas acīs, viņas lepnumu par savu darbu, savu praksi, savu panākumu atzīšanu. Kaut vairāk būtu šādu – ar savu ideju, darbu – apsēstu cilvēku.

Skumjas un nedaudz rūgtuma radās, lasot rezidentu viedokli. Rodas iespaids, ka jaunie ārsti nav gatavi neko no sevis ziedot, lai apgūtu pietiekamas zināšanas un pieredzi. Atsēžot noteiktās stundas pie apmācīttiesīgā ārsta, neko nevar iemācīties, jābūt vēlmei un interesei tam ziedot savu brīvo laiku, enerģiju, jo diemžēl nereti viss interesantais notiek naktīs un brīvdienās. Piekrītu, ka ārsta-rezidenta statuss ir ļoti neskaidrs, bet tikpat daudz neskaidrību ir arī visā medicīnas nozarē. Jācer, ka jaunā valdība, ārstu mudināta (piespiesta?), izrādīs lielāku vēlmi sakārtot šo sistēmu kopumā.

Šajā gadā vēlu visiem patiesu interesi par dzīvi! Lai jums mirdz acis! Lai mums visiem iecerētais izdodas!

Ineta Vasaraudze
ginekologa privātprakse
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Vaskulīta norise gados jaunai pacientei
Demonstrācijas temats – reta slimība – divi trīs gadījumi uz vienu miljonu populācijas iedzīvotāju. Pirmās ziņas – 1908.gads, Japānas Oftalmologu biedrības kongress, kur šādu gadījumu demonstrēja ārsts Mikito Takajasu.... Lasiet vēl
© Inita Buliņa, Daina Andersone, Valērijs Lavrentjevs, Jānis Arājs
PASAULĒ
Klepus
Aktuālie jautājumi par klepu literatūrā: hronisks klepus, tā iemesli, taktika. Akūts klepus, izņemot atsevišķus specifiskus stāvokļus, pamatā netiek aplūkots kā nozīmīga klīniska problēma. Hroniska klepus diferenciāldiagnozes aspektā atgādināmi tādi iemesli kā garais klepus, anatomiskas īpatnības, citu slimību manifestācija. Nopietnas komplikācijas (diafragmas trūce, ribu lūzumi u.c.) tiek atzīmētas reti, vairāk akcentējot vispārīgas problēmas – nogurumu, galvassāpes, miega traucējumus u.c. Savukārt par grūtāko pacientu šajā aspektā nodēvēts pieaugušais ar sūdzībām par ilgstošu klepu, normālu klīnisko atradi un ārējās elpošanas rādītājiem. Apskatā mērķtiecīgi nav detalizēti aplūkota klepus problēma saistībā ar astmu un citiem alerģiskiem stāvokļiem.
... Lasiet vēl
© Guna Āboliņa
APSKATS
Biežākie neiroloģiskie sindromi zīdaiņiem
Zīdaiņa dzīve nesākas piedzimstot. Jaundzimušā veselības stāvokli nosaka gan viņa vecāku ģenētiskās sistēmas stāvoklis, gan grūtniecības procesa norise, gan dzemdību un pēcdzemdību perioda īpatnības. Jebkurā no šiem posmiem var veidoties priekšnoteikumi kā veselīgai zīdaiņa attīstībai, tā arī dažādu slimību izpausmei. Nervu sistēmas darbības traucējumi ir vieni no biežākajiem un samērā ātri piesaista bērnu vecāku un aprūpējošo ārstu uzmanību.... Lasiet vēl
© Egils Vītols, Aldis Gailis, Ilga Šikule
PRAKSE
Hronisku iegurņa sāpju iemesli sievietei
Sāpes, saskaņā ar Starptautiskās Sāpju pētījumu asociācijas definējumu, ir nepatīkama sensora vai emocionāla pieredze, kas saistīta ar esošu vai iespējamu audu bojājumu, vai arī raksturo tieši šīs situācijas. Tā kā sāpju sajūtas un analīze notiek smadzenēs, tad sāpju pieredzi netieši ietekmē faktori, kas pastāv ap un ir saistībā ar indivīdu, t.i., fizikālie, fiziskie un psiholoģiskie faktori, citu slimību esamība, stresa līmenis, dzīves pieredzes laikā izveidojušies priekšstati par sāpēm kā tādām. Tādējādi, izvērtējot pacientu ar sūdzībām par hroniskām sāpēm, pirmkārt, jāraugās uz indivīdu kopumā, nenodalot organiska un psiholoģiska rakstura sāpes, jo tās pastāv vienlaicīgi un dažos gadījumos pārklājas tā, ka pacienta atbrīvošanai no sāpēm vai to mazināšanai nepieciešama kompleksa, nevis vienpusīga ārstēšana.... Lasiet vēl
© Ilze Vīberga
Muguras sāpes – taktikas ieteikumi
Uz jautājumu – vai ir kas jauns par muguras sāpēm? – pozitīvi atbildēt ir visai grūti. Sākotnēji paradoksāls šķiet atzinums, ka muguras sāpes nav būtiski mainījušās visas cilvēces apzinātās vēstures laikā pēdējos 3 500 gadus: nav nekādu pierādījumu, ka mainījusies somatiskā patoloģija, neirofizioloģija un pat prevalence [1;2]. Vienlaikus būtiski mainījušies priekšstati par muguras sāpēm un to aprūpi. Čpaši 20.gadsimta pēdējos 20 gados Rietumu zemēs ievērojami pieaudzis muguras sāpju izsauktu funkcionālu ierobežojumu, hroniskās darba nespējas un invaliditātes gadījumu skaits, ko saista ar kultūras izmaiņām un dēvē par sociālu epidēmiju, un šķiet – pie mums nav savādāk.... Lasiet vēl
© Ināra Logina
Onihomikozes un vietējie pretsēnīšu līdzekļi to ārstēšanā dermatologa un ģimenes ārsta praksē
1.tabulā atspoguļotie Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra epidemioloģiskie dati par saslimstību ar ādas un tās derivātu sēnīšslimībām liecina, ka šādu slimnieku skaits gadu no gada palielinās. Dermatofītu izraisīto sēnīšinfekciju skaita palielināšanos veicina daudzi faktori, starp kuriem īpaša nozīme ir higiēnai, organisma vispārējam stāvoklim, hroniskām slimībām, perifēriskās asinsrites traucējumiem un imūnsupresijai.... Lasiet vēl
© Ilona Hartmane, Ingmārs Mikažāns
DABA UN ZINĀTNE
Kosmoss un veselība
Ja atmetam teorētiskos, ar eksperimentiem neapstiprinātos prātojumus par iespējamām kosmiskajām ietekmēm, kas vairāk balstās astroloģijā, ezotērikā un okultismā, un paliekam stingri dabaszinātniskos rāmjos, nākas secināt, ka, vismaz atbilstoši pašreizējam zināšanu līmenim, kaut cik nopietni būtu apspriežama tikai divu debess spīdekļu un to radīto faktoru – Saules aktivitātes un Mēness fāzu un stāvokļa – ietekme uz dzīvajiem organismiem, tostarp arī cilvēka organismu.... Lasiet vēl
© Ivars Šmelds
PERSONĪBA
Apstākļu valdnieks
Slavenais ķirurgs Boriss Petrovskis (vēlākais PSRS veselības ministrs, akadēmiķis un pirmās sirds operācijas veicējs), būdams vēl pietiekami jauns profesors, viņu ceturtajā kursā noķēris aiz apkakles un teicis: “Mazgā rokas! Tu man asistēsi!” Viņš ļo-o-oti negribīgi turējis āķus, un, kad operācija beigusies, nodārdējis Petrovska spriedums: “Lūk ko, Bļuger! Tādu neapdāvinātību savā dzīvē neesmu redzējis! Nekad mūžā ar tik tizlām rokām neko nedari!” – “Un arī netaisos! Es gatavojos strādāt ar galvu,” sacījis ANATOLIJS BŅUGERS. Toreiz zaļš students, bet šodien – zinātnieks un ārsts, akadēmiķis, Latvijas hepatoloģijas tēvs, daudzu izcilu ārstu skolotājs, Stradiņa prēmijas laureāts. Mēs tikāmies akadēmiķa dzīvoklī Rīgas centrā. Grāmatas, grāmatas un vēlreiz grāmatas, klavieres un bezgalīga enerģija...... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
TĒMA
Ārsts, students vai gaisa maisītājs
Rīta cēliens vienā no internās klīnikas nodaļām. Rezidente, kura te rotācijas kārtībā pavada mēneša ciklu, pēc piecminūtes nodaļā pulksten deviņos dodas vizītē pie savas palātas pacientiem, aizpilda slimības vēstures un ordinācijas lapas. Viņa ielūkojas kabinetā, kur tiek taisīta bronhoskopija – dakteris notrauc: ak, jūs jau tāpat te neko neredzēsiet. Apmācīttiesīgā daktere visu rītu nav manīta. Sajūta kā piektajam ritenim. Ap vienpadsmitiem rezidente velk nost balto halātu un ir brīva. Doties mājās vai uz otru darbu. Tas ir viens no rezidenta ikdienas scenārijiem. Protams, ir arī citi – optimistiskāki. Kad rezidents operācijā tur āķus, veic nelielas manipulācijas un tiek nodarbināts līdz ēetriem, sagatavojot referātus un aktīvi diskutējot ar nodaļas vadītāju. No kā šie scenāriji ir atkarīgi un cik jauno ārstu spēkos ir kaut ko mainīt – par to viņu viedokļi.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
Četras cerības līdz septembrim
Domājams, ka šī žurnāla iznākšanas laikā Veselības ministrijā jau tiek organizēta darba grupa, kuras galvenais uzdevums – konkretizēt sāpīgākos pēcdiploma izglītības jautājumus, bet – pats svarīgākais – gaisā virmojošās iebildes un priekšlikumus novest līdz reāliem normatīvo aktu grozījumiem, kas spēs nodrošināt dzīves uzlabošanos rezidentiem. Skan cerīgi, vienīgi līdz tam vēl garš ceļš ejams. Veselības ministrija apņēmīgi teic, ka būšot aktīvākais ceļvedis. Gribas noticēt, jo šobrīd patiesi ir reāli priekšlikumi, kā darīt labāk.... Lasiet vēl
© Anda Valtere
PIEREDZE
Uz kraujas, Siguldā
Draugi ginekoloģi INGRČDU BRIŠKU tagad mēdzot saukt par poliklīnikas vadītāju, un tas ir tuvu patiesībai. Viņai pieder privātprakse 4.stāvs. Ja pārējie ārsti te pieticīgi īrē tikai katrs pa kabinetam, tad Ingrīdas saimniecība aizņem veselu stāvu Siguldas veselības centrā, kur agrāk tiešām atradās poliklīnika. Viņa dod darbu daudziem saviem kolēģiem un radījusi jaunu medicīnas uzņēmuma modeli, kādu Latvijā nav daudz. Starp citu, Ingrīda ir ļoti sievišķīga, vārda es vietā parasti lieto daudzskaitļa formu mēs un katram viesim savā 4.stāvā vispirms rāda burvīgo ainavu, kas logos paveras uz Gaujas senlejas pusi.
... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
EKSPERTI
Tēma: medikamentu izraisītas alerģiskas reakcijas
Mūsdienās ārstiem ir pieejams milzīgs medikamentu daudzums, nereti pacientiem tiek ordinētas vairāku medikamentu kombinācijas, izmeklējot tiek pielietotas dažādas kontrastvielas... Preparāti tiek nozīmēti gan lokāli, gan sistēmiski, un neviens no mums nav pasargāts no iespējamajiem to blakus efektiem.... Lasiet vēl
© Antons Skutelis, Kristīne Azarjana, Ineta Grīsle
IZZIŅA
Provocējam prognozi – medicīna Latvijā 2025
Sākot jaunu gadu, cilvēkam gribas ielūkoties nākotnē. Citi lej laimes, met pār plecu kurpi vai pusnaktī skatās spogulī. Mēs lūdzām dažādu medicīnas nozaru pārstāvjus izteikt kompetentu, praksē un teorijā balstītu prognozi par to, kurp virzās Latvijas medicīna un kas varētu mainīties tuvākajos divdesmit gados.... Lasiet vēl
© Ilze Zonne
KRUSTPUNKTS
Medicīniskā dokumentācija – pieraksti ārstam vai pacientam?
Pacientu tiesību aizstāvji teic: aptaujas Eiropā rāda, ka pacientu interese par savu medicīnisko dokumentāciju ir milzīga. Turklāt esam pievienojušies Eiropas Savienībai un mums ir saistoša Deklarācija par pacienta tiesību veicināšanu Eiropā. Tā nosaka, ka pacientam ir tiesības piekļūt saviem medicīniskajiem dokumentiem un tehniskajiem ierakstiem, kā arī tiesības saņemt dokumentu un ierakstu vai atsevišķu to daļu kopijas. Tāpat pacientam ir tiesības pieprasīt ieviest labojumus, papildināt, izdzēst, paskaidrot un precizēt personisko vai medicīnisko informāciju, ja tā ir neprecīza, novecojusi vai tai nav būtiskas nozīmes diagnozes noteikšanā un ārstēšanā. Cik šis ideālais redzējums ir vienots ar ārstu viedokli un reālo situāciju? Un kādi ir jurista ieteikumi, lai medicīniskā dokumentācija nekļūtu par ieroci, kas vēršas pret ārstu?... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
MEDICĪNA ATTĒLOS
Izmeklēšana ar kontrastvielu
Šobrīd radioloģija jeb attēldiagnostika ir viena no straujāk progresējošām medicīnas nozarēm. Galvenokārt tas saistīts ar moderno tehnoloģiju attīstību. Mūsdienu medicīna šodien nav iedomājama bez spirāles kompjūtertomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, digitālās subtrakcijas angiogrāfijas, ultrasonogrāfijas un citām metodēm. Neviena no tām savukārt nav iedomājama bez kontrastvielu pielietošanas.... Lasiet vēl
© Kārlis Kupčs
SKATĪJUMS
Vai visas kārtis politiķu rokās?
Kāpēc līdz šim veselības aprūpe samierinājusies ar bārenītes statusu? Pietrūkst politiskās gribas? Mediķu līdzdalības politiskajos procesos? Jaunais veselības ministrs sola sparīgi griezt un veikt dažnedažādas nepieciešamās injekcijas veselības aprūpes sistēmas reanimācijai. Mediķi ir neticīgi – vai izdosies? No kā šī izdošanās ir atkarīga – politologa, Vidzemes augstskolas profesora JĀŅA IKSTENA viedoklis.... Lasiet vēl
© Karīna Javtušenko
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Janvāris, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Maijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: