Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2004
Rudens atnācis strauji un neaicināti. Kā sākums jaunam skolasgadam, ko sevišķi izjūt bērnu ārsti. Kā rudens mākslas sezonas atklāšanas laiks. Kā klusuma un melanholijas laiks.

Žurnāls Doctus tomēr rada pozitīvu un dzīvi apliecinošu noskaņu, ko izjutu, lasot sarunu ar dakteri Pēteri Studeru – par to, ka dzīvē svarīga ir prasme ieraudzīt sniegtās iespējas, nesabīties no saviem mērķiem, bet īstajā brīdī droši un pārliecināti tos piepildīt.

Lasot docenta Daiņa Krieviņa rakstu par miega artērijas ķirurģiju, priecājos par kādreizējā studiju biedra profesionālo izaugsmi un aizrautību, pārliecinot kolēģus, ka smadzenēm patiešām ir centrālā loma cilvēka ķermenī. Gastroenterologi varbūt iebilstu, ka laba zarnu darbība ir vairāk vērta nekā smadzeņu darbība. Un katram no mums būtu savi argumenti.

Ar interesi izlasīju profesora Anatolija Danilāna rakstu par mazasinības cēloņiem un ārstēšanas iespējām, kas atgādina, cik derīgi ir atjaunot un papildināt zināšanas par it kā daudz aprakstītām lietām un cik būtiski ir ārstēt pacientu, nevis simptomu.

Pārdomas radīja kolēģa Aivara Stengrevica ziņojums par resnās un taisnās zarnas vēzi Latvijā un pretrunu starp profilakses trūkumu un modernas ārstēšanas iespējām. Diemžēl šī problēma ir plaši izplatīta ne tikai onkoloģijā.

Ārsti mācās visu mūžu, un tāpēc sarunās ar dzīvesgudrajiem kolēģiem par dzīves mācībām man ļoti patika doma, ka “padoma prasīšana spārnus nepagriež”. Tā tikai sniedz to neredzamo saiti starp ārstu paaudzēm. Novēlu mums visiem vislabākos dzīves skolotājus un visveiksmīgākos audzēkņus.

Ieva Eglīte
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas
gastroenteroloģe
MEDIKAMENTI
Imunopreparātu pielietojuma iespējas
Viena no pieminētākajām medicīnas nozarēm mūsdienu cilvēka ikdienā ir imunoloģija – par ko nav jābrīnās – tā caurauž teju vai visas pārējās medicīnas sfēras. Ja imūnsistēmas funkcionēšanā rodas traucējumi, runā par imunodeficīta stāvokļiem. Šādos gadījumos tiek lietoti atbilstoši imunotropie preparāti – imunomodulatori. Publikācijā: pārskats par šo medikamentu grupām un klīnicista viedoklis.... Lasiet vēl
© Lauris Līcītis
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Plaušu vēža un tuberkulozes, diferenciāldiagnozes gadījums
Kad pulmonologs redz plaušu rentgenogrammu ar infiltratīvām izmaiņām, viņam rodas jautājums – kas īsti tas ir – bakteriāla pneimonija, plaušu tuberkuloze, vai varbūt pacientam ir infarktpneimonija, vai arī aiz šī infiltrāta slēpjas plaušu vēzis? Turpinām demonstrēt klīniskos gadījumus par tuberkulozi. Šis ir ļoti interesants no diferenciāldiagnostikas viedokļa, kad tikai histoloģija palīdz noteikt pareizo diagnozi un līdz ar to arī ārstēšanu.... Lasiet vēl
© Māris Bukovskis, Egils Mauliņš, Aiga Stāka
PASAULĒ
Kuņģa-zarnu trakta peptīdi
Gastrīns, motilīns, glikagons – tikai daži no neskaitāmajiem kuņģa-zarnu trakta peptīdiem, kas piedalās sekrēcijas, motilitātes, gļotādas aizsardzības, lokālās imūnatbildes un citu procesu regulācijā. Pētījumos par peptīdiem saskaras dažādas zinātnes nozares – šūnu bioloģija, bioķīmija, molekulārā bioloģija. Paveras arī plašas izmantošanas iespējas – gan diagnostikā, gan ārstēšanā –, liela daļa pētījumu ir interesanti arī no klīniskā aspekta.
... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Beidzot atklāta noslēpumainā viela, kas regulē dzelzs uzsūkšanos!
Veselam cilvēkam dzelzs uzkrājumi organismā ir stingri limitēti un gandrīz visa dzelzs tiek izmantota dienišķām vajadzībām, galvenokārt, lai realizētu skābekļa transportu pa asinīm. Diemžēl dzelzs apveltīta ar nejauku īpašību, kuras dēļ šis organismam izcili nepieciešamais elements ir ne vien labs, bet arī ļoti bīstams. Ja dzelzs ir pārlieku daudz, tā ir toksiska. Tāpēc nākas uzņemt dzelzi tikai tik, cik vajag, bet ne vairāk. Apdomīgā roka, ar kuras palīdzību organisms paņem tikai vajadzīgo dzelzs daudzumu, ir divpadsmitpirkstu zarnas bārkstiņas (bārkstiņu epitēlijšūnas).... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Saslimstība ar resnās un taisnās zarnas vēzi Latvijā
Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 900 jaunu resnās un taisnās zarnas (kolorektālā) vēža pacientu, kā arī ap 600 nāves gadījumu, kuri saistīti ar šo vēža lokalizāciju. Šāda attiecība nepārprotami ir nelabvēlīga. 2004.gada sākumā kopējais reģistrēto kolorektālā vēža pacientu skaits bija 4 800; no tiem tikai aptuveni puse dzīvo piecus gadus vai ilgāk, kaut arī kolorektālās lokalizācijas vēzis ir viena no relatīvi labvēlīgākas norises mazāk agresīvām audzēja formām, kas samērā labi padodas ārstēšanai. Rakstā ir mēģinājums analizēt šādas, it kā pretrunīgas, situācijas cēloņus, kā arī ieskicēt tās iespējamo risinājumu.... Lasiet vēl
© Aivars Stengrēvics
PRAKSE
Hroniskas slimības izraisītas mazasinības patoģenēze, diagnoze un ārstēšana
Ar hronisku slimību sirgstošus slimniekus ļoti bieži piemeklē mazasinība. Anēmijas diagnoze grūtības nerada – tā ir droša, ja sievietēm hemoglobīna koncentrācija asinīs ir mazāka par 12 g/dl, bet vīriešiem – mazāka par 13,5 g/dl. Šādu novirzi asins ainā sastop tik bieži, ka ārsti un slimnieki vairs nepievērš tai vajadzīgo uzmanību un daudzos gadījumos nemaz necenšas koriģēt. Paradoksāli, ka šāda nevērība notiek par spīti tam, ka mūsdienās ārsta rīcībā mazasinības ārstēšanai ir ļoti efektīvi medikamenti, kas, pareizi lietoti, slimību ļauj likvidēt gandrīz 100% gadījumu. Nevērību sekmē aplamais uzskats, ka hroniska mazasinība sūdzības neizraisa. Tā ir kļūda. Pie mazasinības nepierod, slimnieks samierinās ar tās izraisītām sūdzībām [1].... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Miega artērijas ķirurģija – insulta profilakse!
Jau 1929.gadā veselības izdevumā latviešu valodā “Veselība un ilgs mūžs” norādīts uz smadzeņu centrālo lomu cilvēka ķermenī. Nodaļā par galvaskausa un mugurkaula smadzeņu darbību teikts: “Smadzenes domā, jūt un atceras. Tās mīlē un nīst. Tās izšķir, ko vajag darīt un runāt. Tās vada katru ķermeņa loceklīti.” [1]... Lasiet vēl
© Dainis Krieviņš
Barības vada vēnu varikoze
Barības vada vēnu varikoze visbiežāk ir kā aknu cirozes komplikācija. Pacientiem ar aknu cirozi barības vada vēnu varikoze dzīves laikā attīstās 50%, bet gada laikā – 5-15% gadījumu. Galveno komplikāciju – asiņošanu no barības vada varikozajām vēnām – novēro apmēram trešdaļai pacientu, bet katras asiņošanas mirstības risks ir aptuveni 30%. Ja cēloni neārstē, tad apmēram 70% pacientu mirst viena gada laikā pēc pirmās asiņošanas epizodes. Raksta pamatā ir ārsta Džosefa Baza Pēcdiploma apmācības, specializācijas un kvalifikācijas celšanas institūta beigšanas darbs gastroenteroloģijā.... Lasiet vēl
© Džozefs Bazs, Juris Pokrotnieks
Jaunas iespējas Alcheimera slimības diagnostikā
Demences problēma un tās izzināšanas process pēdējās desmitgadēs aktualizējas visā pasaulē, jo īpaši ekonomiski attīstītajās valstīs, kur pieaug iedzīvotāju ilgdzīve un sekojoši – to slimību skaits, kas raksturīgs gados vecāku cilvēku grupā. Savukārt šo slimnieku ārstēšana un aprūpe prasa arvien lielākas naudas summas, izsauc dažādus sarežģījumus slimnieku ģimenēs un pieaugošas problēmas aprūpes dienestiem. Statistika pašlaik pasaulē uzrāda aptuveni 18 miljonus Alcheimera slimnieku, no tiem Amerikā 4,5, Eiropā – 3,7 miljonus. Neattīstot preventīvus pasākumus vai efektīvu ārstēšanu, 2050.gadā ASV saslimušo skaitu prognozē ap 14 miljoniem.... Lasiet vēl
© Ieva Paegle
TĒMA
Zem lupas – zāļu drošība
Gaiļezera slimnīcas Terapijas nodaļā maijā tiek ievietots 50 gadus vecs pacients. Vīrietis ar neizskaidrojamu hipoglikēmiju. Analizējot slimnieka stāvokli, ārsti nepalaiž garām it kā mazsvarīgu faktu – pacients lietojis citramonu. “Pasmējāmies, ka būs baltkrievu citramons... Turpinājām pacientu izmeklēt, taču vienlaikus palūdzām atgādāt lietoto zāļu iepakojumu. Kad ieraudzījām Baltkrievijas ražojumu un ar tādu pašu sērijas numuru kā bēdīgi slavenajam askofēnam ar glibenklamīda piejaukumu, kas martā vairākiem desmitiem cilvēku jau bija izraisījis hipoglikēmiju, tad gan joki vairs nebija prātā. Par savām aizdomām ziņojām Valsts Zāļu aģentūrai,” stāsta Gaiļezera slimnīcas toksikologs Roberts Stašinskis.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
PIEREDZE
Zalcburga. Svešinieks – novērotais – pieņemtais
Ielas Zalcburgas vecpilsētas daļā tūrisma sezonā ir cilvēku pilnas. Mocarta pilsētas savdabīgumu īpaši iecienījuši japāņi, arvien biežāk turp brauc ķīnieši, protams, arī kaimiņi itāļi. Nepilnu divu gadu garumā, ko tur pavadīju, veicot savu pētniecības darbu Zalcburgas centrālās slimnīcas Molekulārās ģenētikas laboratorijā, latviešu valodu uz ielas nejauši dzirdēju kādas reizes četras. Tas tad šķita neparasti. Telpas un laika attālumā katrs latvietis likās tik vērtīgs un saudzējams.... Lasiet vēl
© Vitolds Mackēvičs
DABA UN MEDICĪNA
Vai fitoncīdus vairs nesauksim par fitoncīdiem?
Laiks un zinātnes novērojumi maina pieeju lietām. Pašlaik augu biogēno vielu terminoloģijā termins fitoncīdi pamazām izzūd. Pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi rāda, ka baktericīda, fungicīda un insekticīda darbība (kas visas līdz šim piedēvētas fitoncīdiem) piemīt dažādām augu biogēno vielu grupām. Tāpēc vecie vēži pamatoti tiek pārkārtoti jaunos – smalkākos, piemērotāk marķētos – tīkliņos.... Lasiet vēl
© Vija Eniņa
INTERVIJA
Labākais izvēlas mani
1.oktobrī kāds no trim Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas pārstāvjiem – Valdis Zatlers, Māris Zambrāns vai Pēteris Studers – uzrunāja aptuveni tūkstoš klausītāju lielo auditoriju Vīnē, ļoti prestižā ārstu konferencē. Tādas notiek reizi piecos gados un veltītas bezcementa fiksācijas gūžas endoprotēzei. Šogad Latvija ir viena no tām deviņām valstīm, kuru speciālisti aicināti uzstāties ar referātiem. Tas ir liels gods un vēl lielāka atzinība no paša protēzes izgudrotāja austriešu profesora Kārļa Cvaimillera puses. Bet dakterim PĒTERIM STUDERAM, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 8.nodaļas vadītājam, arī patīkama atkaltikšanās ar kolēģiem no pasaules malu malām.... Lasiet vēl
© Benita Brila
SKATĪJUMS
Dzīves mācības
Vai jums ir gadījies nokļūt situācijā, kad teorijas piegrieztne praksē īsti neder? Nē, nē, būtu ķecerīgi apgalvot, ka biezās mācību grāmatās gūstamās zināšanas ir nepareizas. Tikai... dzīvei ir sava rokasgrāmata. Ar nestandarta gadījumiem, stundām, kurām nevar sagatavoties, un mācībām, kuras paliek atmiņā uz mūžu. Tāds īsais grāmatā negūstamais ārsta dzīves kurss. Par to šie divi stāsti.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2004
Arhīvs
Decembris, 2004
Novembris, 2004
Septembris, 2004
Augusts, 2004
Jūnijs, 2004
Maijs, 2004
Aprīlis, 2004
Marts, 2004
Februāris, 2004
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: