Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Septembris, 2003
Kamēr izmestā bumba lido uz grozu, galvā šaudās doma – būs vai nebūs? Jānoskaņo sevi cīņai par atlēkušo bumbu vai varēs atviegloti uzelpot. Šādi mazi un lieli būt vai nebūt sagaida mūs katru dienu. Viena no nozīmīgākajām septembra mēneša krustcelēm būs izvēle par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Iepriekšējā tautu saimē bijām peredavaja Pribaltika, tādēļ tagad bailes palikt par Eiropas provinci. Divpadsmit gadi pagājuši nepārtrauktās medicīnas sistēmas reformās, tomēr sakarīgs rezultāts vēl nav iegūts. Nav apmierināti ne pacienti, ne medicīnas darbinieki. Varbūt Eiropas Savienības direktīvas mūsu medicīnu iecels saulītē?

Pēc man nezināma labvēļa ieteikuma esmu nokļuvis uz žurnāla pirmā vāka un man dota iespēja rakstīt ievadvārdus. Ārsta vislabākā reklāma ir izveseļojušies pacienti, tomēr nav slikti, ja dakteri zina vaigā visi kolēģi. Par to pateicos Doctus redakcijai.

Ar interesi izlasīju žurnāla rakstus. Intriģējoša ir doma izveidot Latvijas ārstu reitingu. Tad gan Doctus pirmais vāks būs rezervēts uz ilgu laiku. Redzeslauka paplašināšanai noder traktāts par vīrusiem, kā arī atsevišķu slimību norises apskats. Sirds slimību ārstēšanas taktikā rekomendācijas dod dakteris Andrejs Ērglis.

Kopumā žurnāla lasīšanai iztērētais laiks nebūs veltīgs.

Visiem optimismu un sportisku azartu vēlošais

Kārlis Bicāns (attēlā Hamlets)
Klīniskās slimnīcas Gaiļezers neiroķirurgs
MEDIKAMENTI
Sirds glikozīdi un to darbību, ietekmējošie faktori
Sirds glikozīdi pieder pie senākajiem ārstniecības līdzekļiem, kuri nav zaudējuši nozīmi līdz pat mūsdienām. Pilnveidojas to zāļu formas, lietošanas stratēģija, bet pamatindikācijas arvien vēl saglabājas. Izmantošanas vēsture medicīnā sniedzas gadu tūkstošos no Senās Ēģiptes faraonu un Seno grieķu Hipokrata laikiem. Zinātniska pieeja sirds glikozīdu izmantošanai kardioloģijā aizsākās ar 1785.gadu, kad angļu ārsts Viljams Vizerings publicēja darbu An account of the foxglover, parādot sirds glikozīdu ietekmi uz sirdi.... Lasiet vēl
© Antons Skutelis, Santa Purviņa
Premenstruālā sindroma terapijas iespējas
Premenstruāla sindroma izpausme ir sievietei, kura sūdzas par psiholoģiskiem vai somatiskiem simptomiem (vai arī abiem), kas atkārtojas regulāri noteiktā menstruālā cikla luteālās fāzes laikā un kas spontāni pārtraucas un dziest bez speciālas ārstēšanas līdz ar menstruāciju jeb nākamā menstruālā cikla iesākumu.

Premenstruālie simptomi jeb sajūtas ir 95% visu reproduktīvā vecuma sieviešu. Taču ļoti smaga šo simptomu izpausme, kad to diagnosticē kā izteiktu premenstruālo sindromu un kad obligāti nepieciešama medikamentoza vai pat operatīva ārstēšana, ir apmēram 5% sieviešu.... Lasiet vēl
© Ilze Vīberga
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Langerhansa šūnu histiocitoze un bezcukura diabēts
Lai gan hipotalamiska bezcukura diabēta ārstēšana ir samērā vienkārša, tomēr vienmēr iespēju robežās nepieciešams izslēgt citus sekundāra bezcukura diabēta variantus, kā arī laika gaitā veikt papildus izmeklējumus, lai atkārtoti pārskatītu diagnozi.... Lasiet vēl
© Kristīne Ducena, Ieva Strēle, Sandra Šteina, Valdis Pīrāgs, Kristīne Āboltiņa
PASAULĒ
Pediatrija
Pediatrija ietver plašu slimību un stāvokļu spektru, sākot ar bērna attīstības novērtējumu un profilaksi un beidzot ar hroniskām, kā arī iedzimtām un pārmantotām slimībām. Arī pētījumu spektrs ir plašs. Tā amerikāņu pediatri pat pētījuši, kā atbildēt uz vecāku jautājumiem par piemērotām rotaļlietām bērnam (viens no ieteikumiem – pat interesantākās un radošākās rotaļlietas nevar aizstāt saskarsmi ar vecākiem). Šajā literatūras apskatā par relatīvi vienkāršiem, bet bieži sastopamiem ambulatorās un primārās aprūpes aspektiem pediatrijā.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Psihosomatiskās problēmas jaunāko klašu skolēniem
Psihosomatiski traucējumi jaunāko klašu skolēniem ir plaši izplatīta parādība. Čpaši spilgti tas vērojams pirmās klases skolēniem – pirmajā skolas gadā bērnu saslimstība, piemēram, ar respiratorām vīrusu infekcijām palielinās par 10-15% salīdzinājumā ar sešgadniekiem un otrās klases skolēniem. Tas skaidrojams ar milzīgajām izmaiņām, ko bērna dzīvē ienes skola. Tāpēc ģimenes ārstu un pediatru uzdevums būtu atgādināt vecākiem par viņu īpašo lomu bērna veselības saglabāšanā.... Lasiet vēl
© Zaiga Blaua
PRAKSE
Vai mūsdienīga koronārās sirds slimības ārstēšana ir invazīva?
Koronārā sirds slimība ir viens no biežākajiem nāves iemesliem kā rietumu attīstītajās valstīs, tā arī valstīs, kuru ekonomiskā labklājība ir attīstības procesā. Tādēļ svarīgi saprast, ka pareiza, savlaicīga ārstēšana, lai arī sākotnēji maldīgi var tikt uzskatīta par dārgāku, apkopojot pacienta ārstēšanas kopējās izmaksas, ir ievērojami izdevīgāka. Ārstēšanas galvenie mērķi ir aizkavēt koronārās aterosklerozes progresēšanu, tādējādi uzlabojot prognozi, samazināt mirstību, likvidēt vai vismaz samazināt esošos simptomus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. To iespējams panākt, izmantojot farmakoterapiju, perkutānās koronārās intervences metodes un ķirurģisku ārstēšanu vai kombinējot šīs metodes. Optimālā ārstēšanas metode jāpielāgo katram pacientam individuāli, apsverot riska faktorus, esošos simptomus un prognozi.... Lasiet vēl
© Andrejs Ērglis
Hroniskas sāpes kā specifiska sāpju slimība
Attīstītajā, dinamiskajā un ļoti saspringtajā mūsdienu sabiedrībā hroniskas sāpes kļūst par aizvien nozīmīgāku problēmu. Eiropas Sāpju asociāciju federācija (EFIC) savā 2001.gadā pieņemtajā Deklarācijā par sāpēm pat prasa atzīt hronisku sāpju epidēmijas esamību un izvirza tās par lielāko veselības aprūpes problēmu Eiropā. Uzsvērts, ka akūtas sāpes var uzskatīt par slimības vai bojājuma simptomu, bet hroniskas atkārtotas sāpes ir specifiska problēma jeb sāpju slimība kā tāda. Daudziem sāpes turpinās jau pēc akūta bojājuma sadzīšanas, kaitīgā kairinājuma darbības izbeigšanās, ko nosaka izmaiņas sāpju uztveres un vadīšanas sistēmās.... Lasiet vēl
© Ināra Logina
Infekcijas nozīme bronhiālās astmas izcelsmē un patoģenēzē
Pēdējo gadu desmitu laikā būtiski palielinājusies saslimstība ar alerģiskām elpceļu slimībām, tajā skaitā – ar bronhiālo astmu. Alerģiskā fenotipa attīstību pašos pamatos nosaka ģenētiskā predispozīcija un apkārtējās vides faktoru mijiedarbība. Skaidrs, ka saslimstības pieaugumu nenosaka mūsu gēni, bet apkārtējās vides ietekmes pārmaiņas. Par vienu no vides faktoriem, kas pēdējo piecdesmit gadu laikā ir būtiski mainījies, uzskatāma infekciju biežuma samazināšanās. Turklāt mainījušās arī infekcijas, ar kurām mēs slimojam.... Lasiet vēl
© Māris Bukovskis
TĒMA
Ārstu reitingi - moderni, prestiži, vajadzīgi vai lieki
Ja Latvijā reitingi regulāri tiek mērīti TV programmām un raidījumiem, politiķiem un citām publiskām personām, nosakot iedzīvotāju socioloģiskās aptaujās līderus popularitātes skalā, tad pasaulē pazīst arī ārstu un veselības iestāžu reitingus. Skaidrības labad jau sākumā jāpaskaidro, ka reitingu noteikšanā nav vienotu kritēriju. Tāpēc ārstu popularitātes reitings iedzīvotāju vidū droši vien būtu diezgan atšķirīgs no reitinga, kurā tiktu izvērtēta ārstu profesionalitāte.

Par ārstu reitingu nozīmi spriež:

JĀNIS OZOLIŅŠ – asoc.prof., Gaiļezera slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroķirurģijas katedras vadītājs;
SILVIJA LEJNIECE – ģimenes ārste no klīnikas Alma;
UĢIS GRUNTMANIS – Teksasas Universitātes Dalasas Dienvidrietumu medicīnas centra asistējošais profesors, Dalasas Veterānu slimnīcas Endokrinoloģijas un osteoporozes klīniku direktors;
AIVITA PUTNIŅA – sociālantropoloģe no Latvijas Universitātes.... Lasiet vēl
© Lana Daniela
DABA UN MEDICĪNA
Mūsu partneri - vīrusi
Senie romieši vārdu vīruss lietoja, lai aprakstītu smakas vai indīgos izgarojumus, kas pacēlās no purviem un dūksnājiem, vienlaicīgi ar šo jēdzienu apzīmējot visus infekciozos mikroorganismus un infekcijas procesus organismā.

Mūsdienās vīrusu pētniecība ir nodrošinājusi un turpina nodrošināt modernās bioloģijas, ģenētikas un medicīnas pamatjēdzienu skaidrojumu; ir salikti jauni akcenti infekcijas attīstībā, saimnieka organisma atbildes reakciju likumībās un vīrusu izplatīšanās shēmās. Moderno tehnoloģiju laikmets ir radījis gūzmu problēmu, kas pieņem draudīgus apmērus un atšķiras no tām, ar ko sastapāmies pagājušā gadsimta sākumā. Vīrusi ir daļa no šīm problēmām, bet tie var sniegt arī daļu no to risinājuma.... Lasiet vēl
© Vaira Irisa Kalniņa
INTERVIJA
Docenta Štifta netveramais mantojums
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 9. Endokrinoloģijas nodaļas ārstu istabā ir rāms klusums. To pārtrauc docenta AGŅA ŠTIFTA raiti plūstošā balss un aiz atvērtā loga brīžam dzirdamie kaiju brēcieni. Viņš piemiedz acis un pasmaida, atceroties kārtējo raibo savas dzīves epizodi.

Ar sev piemītošo vienkāršību un neliekuļoto pieticību viņš teic: “Ārsta dzīvē jau nekā tāda īpaša nav. Arhitekts uzbūvē skaistu namu, inženieris – tiltu. Ārstam it kā visi nopelni aizslīd.” Man gribas iebilst. Ticu – kad izlasīsiet šo sarunu, jūs arī gribēsiet iebilst.

Un, kad viņš enerģiskiem soļiem dodas prom pa slimnīcas dārza zaļo mauriņu, man grūti noteikt viņa vecumu. Ja nezinātu, droši vien neuzminētu, ka šomēnes docentam aprit astoņdesmit gadi.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
NOTIKUMS
Latvija rīko Eiropas endokrinologu kursus
Fantastiska iespēja iegūt augstākās raudzes zināšanas endokrinoloģijā. Kopības sajūta semināros, diskutējot par dažādu slimību gaitas taktiku, un sarunu turpinājums neformālā vidē. Tā varētu raksturot 10.Eiropas Endokrīno biedrību federācijas (EFES) pēcdiploma trīs dienu kursus klīniskajā endokrinoloģijā, kas savu mājvietu maija pašā nogalē bija raduši Rīgā.... Lasiet vēl
© Valdis Pīrāgs
REPORTĀŽA
Sarunas starp izsaukumiem
Sekojot Liepājas neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem līdzi uz notikuma vietu, nepamet doma, ka šim darbam vajadzīgs īpašs rūdījums un attieksme pret dzīvi. Nu nevar pierast pie avārijā saplosītām automašīnām un cietušajiem, pie grāvmalā guļošiem bezpajumtniekiem un dzērājiem, pie sajūtas, ka viegli pats vari kļūt par upuri. Nevar pierast pie atbildības, strādājot pat piecpadsmit un vairāk gadus. Neraugoties uz to, sarunās ar liepājniekiem izskan apgalvojums – labāka darba nav! Kādi ir šie cilvēki, kuri strādā Liepājas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un kā viņiem izdodas neizdegt – atbildi meklējiet reportāžā.... Lasiet vēl
© Kristīne Pastore
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Septembris, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Novembris, 2003
Oktobris, 2003
Augusts, 2003
Jūnijs, 2003
Maijs, 2003
Aprīlis, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: